Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2003_05_29-seq12> ?p ?o. }

• 2003_05_29-seq12 type Speech.
• 2003_05_29-seq12 number "12".
• 2003_05_29-seq12 date "2003-05-29".
• 2003_05_29-seq12 isPartOf 2003_05_29.
• 2003_05_29-seq12 spokenAs 23.
• 2003_05_29-seq12 spokenText "Godātā Valsts prezidentes kundze! Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ministru prezidenta kungs! Godātie deputāti! Cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Valdība man ir uzticējusi to pārstāvēt Eiropas Savienības Konventā, tāpēc uzskatu par savu pienākumu šodien sniegt Saeimai pārskatu par Konventā ritošajām diskusijām par Eiropas Savienības nākotni. Eiropas Savienības Konvents sāka darbu aizvadītā gada sākumā. Tas ir iespaidīgs diskusiju forums, kas pulcē esošo un nākamo Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvjus, parlamentāriešus, kā arī Eiropas Parlamenta, Eiropas Komisijas un citu Eiropas Savienības institūciju pārstāvjus. Tā darbā piedalās visplašākā Eiropas sabiedrība, nevalstiskās organizācijas un indivīdi ar elektronisko sakaru palīdzību. Konventa uzdevums ir diskutēt par strukturāliem un administratīviem uzlabojumiem, lai Eiropas Savienība pēc paplašināšanās spētu labi darboties 25 valstu sastāvā. Jā, Konvents ir cieši saistīts ar Eiropas Savienības paplašināšanos. Ne velti tajā ir pārstāvētas visas topošās dalībvalstis, arī Latvija, kā arī vēl neuzaicinātās - Rumānija, Bulgārija un Turcija. Kā esošās, tā arī jaunuzaicinātās valstis vēlas, lai atkal apvienotā Eiropa turpinātu būt stipra, vienota un darboties spējīga. Es Konventu salīdzinātu ar sanāksmi, pat rīku, ar kura palīdzību tiek sagatavots priekšlikums, kā, nemainot Eiropas Savienības būtību, padarīt paplašināto Eiropas Savienību darboties spējīgu. Konvents nav izveidots, lai veiktu revolucionāras pārmaiņas un vienlīdzīgu valstu savienību pārveidotu par federāciju. Tā Eiropas Savienība, kurā Latvija iestāsies nākamgad, ja 20. septembrī tautai labpatiks tā nobalsot, būs tā pati, kas līdz šim, - vienlīdzīgu valstu savienība. Mēs zinām, ka Eiropas Savienībai tiek bieži pārmests efektivitātes trūkums un gausums lēmumu pieņemšanā. Taču vēlos uzsvērt, ka Eiropas lēnīgums atspoguļo Eiropas dziļi demokrātisko būtību. Pirms Eiropas Savienībā tiek pieņemts kopīgs lēmums, tiek uzklausīti un ņemti vērā visu dalībvalstu viedokļi. Šis Eiropas sarežģītais, taču patiesi demokrātiskais lēmumu pieņemšanas process ir pilnīgs pretstats centralizācijai un kādas virsvaras diktātam. Tomēr Eiropas Savienības paplašināšanās ir izaicinājums esošajai lēmumu pieņemšanas kārtībai un pastāvošajām institūcijām. Tādēļ Konventa uzdevums ir piedāvāt starpvaldību konferencei priekšlikumu, kā vienkāršot, sakārtot Eiropas Savienības struktūru, padarīt pārredzamākas un elastīgākas tās institūcijas, lai tās būtu spējīgas darboties pat ar vēl lielāku dalībvalstu skaitu, Eiropas Savienībai paplašinoties un tās dalībvalstu skaitam palielinoties līdz 25-27 vai kādreiz pat 35 valstīm. Acīm redzama ir nepieciešamība apvienot visus agrāk noslēgtos Eiropas Savienības līgumus vienā, skaidri pasakot, kas ir Eiropas Savienības mērķi, kādi ir mehānismi to sasniegšanai, kāda ir katras Eiropas Savienības institūcijas loma, kādas pilnvaras dalībvalstis brīvprātīgi nodod Eiropas institūcijām un kas paliek to pašu ziņā. Konvents ir izstrādājis jaunu konstitucionālā līguma projektu, kas dalībvalstu vērtējumam tiks nodots Saloniku Eiropadomē šā gada 20. jūnijā. Tagad par Latvijas nostāju Konventā. Topošās dalībvalstis piedalās Konventa darbā jau no paša sākuma, un Konvents ir viena no svarīgākajām Latvijas valdības prioritātēm. Piedaloties Konventa diskusijās, Latvijas konventieši vadās pēc pieciem principiem. Tie ir, pirmkārt, dalībvalstu vienlīdzība, otrkārt, Eiropas institūciju esošā līdzsvara saglabāšana, kopienas metodes nostiprināšana, nacionālo parlamentu ciešāka iesaiste Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procesos un vienprātības balsojuma padomē saglabāšana dalībvalstīm jutīgās jomās. Vispirms par kopienas metodi. Visu dalībvalstu vienlīdzību un interešu pārstāvību Eiropas Savienībā nodrošina spēcīga un profesionāla Eiropas Komisija. Tā ir neatkarīga, bieži to mēdz saukt arī par pārnacionālu institūciju, taču tā darbojas saliedējoši, visa Eiropas Savienības kopuma interesēs. Tādēļ Latvija atbalsta Komisijas lomas jeb kopienas metodes nostiprināšanu, jo tieši kopienas metode garantē to, ka, izstrādājot jaunu likumprojektu, Komisijai jāņem vērā pilnīgi visu dalībvalstu intereses neatkarīgi no to lieluma vai iedzīvotāju skaita, vai ekonomiskā ieguldījuma Eiropas Savienības budžetā. Tagad par vienlīdzības principu. Dalībvalstu vienlīdzības redzamākā izpausme ir katras dalībvalsts tiesības un pienākumi sešus mēnešus vadīt Eiropas Savienību. Svarīgi ir saglabāt dalībvalstu rotācijas principu, jo tas uzsver katras nacionālās valsts lomu Eiropas Savienībā un vairo attiecīgās prezidējošās valsts iedzīvotāju piederības sajūtu Eiropai. Cita būtiska dalībvalstu vienlīdzības izpausme ir komisāru nozīmēšana darbam Eiropas Komisijā. Komisārs it kā simbolizē to suverenitātes daļu, ko ikviena dalībvalsts brīvprātīgi nodod Eiropas Savienībai. No šīs prasības Latvija Konventā neatkāpsies. Eiropas Savienības institūcijas pelnīti saņem pārmetumus par to atsvešināšanos no saviem pilsoņiem. Tieši atsvešināšanās dēļ pilsoņi ir zaudējuši interesi par Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Pēdējās piedalījās tikai nedaudz vairāk nekā 30% balstiesīgo pilsoņu. Tādēļ Konventā Latvija iestājas par ciešāku nacionālo parlamentu iesaisti Eiropas Savienības darbā un lēmumu pieņemšanā. Tieši nacionālajiem parlamentiem ir visciešākā saikne ar iedzīvotājiem. Tie ir pilsoņu tieša, nepastarpināta pārstāvniecība. Tādēļ Konventa dalībnieki, arī Latvija, atbalsta tā saucamās agrās brīdināšanas sistēmas ieviešanu, saskaņā ar kuru Eiropas Komisijai ik likums būs jānosūta gan Eiropas Parlamentam un Padomei, gan arī visu dalībvalstu nacionālajiem parlamentiem, kuri savukārt izteiks savu viedokli par tiem, raugoties, vai attiecīgais jautājums tiešām ir risināms tikai Eiropas Savienības līmenī vai arī piemērotāk un racionālāk būtu to risināt nacionālajā ietvarā. Latvijai vienai būtu grūti aizstāvēt savus principus, tādēļ Latvijas konventieši sadarbojas ar domubiedriem no vēl 15 valstīm. Rezultātā ir izveidojusies 16 valstu grupa, kura presē ir pazīstama ar nosaukumu “Mazo valstu grupa”. Mēs uzsveram kopīgus principus, tādus kā kopienas metodes stiprināšana, institucionālā līdzsvara saglabāšana un jaunu institūciju neveidošana, dalībvalstu vienlīdzība, kā arī atklātība Eiropas Savienības darbā. 16 valstu grupā bez Beniluksa un Baltijas valstīm darbojas arī Malta, Portugāle, Zviedrija, Austrija, Dānija, Somija, Īrija, Slovēnija, Slovākija, Čehija un Ungārija. Tās ir valstis, kuru teritoriālais lielums, iedzīvotāju skaits un ekonomiskais svars ir atšķirīgs. Tādēļ ir nepareizi tās pretnostatīt lielajām Eiropas Savienības valstīm, kā to nākas pēdējā laikā bieži dzirdēt. Šķirtne ir citur. Ir valstis, kas vairāk atbalsta kopienas metodi un stipru Eiropas Komisiju, un ir valstis, kas sliecas par labu starpvaldību sadarbībai, kurā centrālo vietu ieņem Padomes lēmumi. Padomē ir pārstāvētas dalībvalstis to valstu vadītāju vai valdību vadītāju līmenī. Latvijas konventieši ir bijuši aktīvi, neskatoties uz saspringtajiem termiņiem. Kopumā ir iesniegti labojumi 25 jaunā konstitucionālā līguma pantiem. Latvijas pārstāvji plenārsēdēs ir uzstājušies ar vairāk nekā 30 runām un pievienojušies vairāk nekā desmit dažādām kopējām pozīcijām. Tikko Konventa Prezidijs ir apkopojis dalībnieku priekšlikumus un Konventa nākamo sēžu diskusijai ir nodots apkopotais konstitucionālā līguma projekts. Tajā ir ņemti vērā daudzi komentāri un ieteikumi. Piemēram, preambulā vairs nav sastopama atsauce uz Eiropas Savienības federālo būtību. Sadaļu par Eiropas Savienības institūcijām Prezidijs ir atstājis nemainītu. Tādēļ diskusijas turpināsies par to, vai paplašinātā Eiropas Savienība būs efektīvāka, ja tai būs vēlēts prezidents. Vai nepieciešams ir Eiropas ārlietu ministrs? Pēdējo, starp citu, atbalsta vairums Eiropas Savienības topošo dalībvalstu, to skaitā arī Latvija. Eiropas Savienībai ir jāizlīdzina atšķirības starp tās nozīmīgo ekonomisko svaru pasaulē un tam neproporcionāli zemo ietekmi pasaules politikā. Pēdējā laika notikumi pasaulē pierāda arī to, ka Eiropas Savienībai jāuzņemas lielāka atbildība par drošību savās mājās un pasaulē. Tādēļ Konventā ir uzsākta diskusija par Eiropas Savienības drošības un aizsardzības politiku. Tas ir svarīgs uzdevums, lai veicinātu mieru un stabilitāti pasaulē. Ja Eiropai rūp transatlantisko attiecību nākotne, tad Eiropas Savienībai ir jāpaaugstina savas militārās spējas. Mūs un Amerikas Savienotās Valstis vieno kopīgas vērtības. Tikai tad, ja Eiropa būs spēcīga, arī transatlantiskās attiecības kļūs patiesi līdzvērtīgas un Amerikas Savienotās Valstis būs ieinteresētas to uzturēšanā. Saloniku Eiropadome 20. jūnijā pieņems lēmumu par nākamās starpvaldību konferences sākumu. Tieši starpvaldību konference, kas pulcē dalībvalstu valdību un valstu vadītājus, lems par Konventā izstrādātā konstitucionālā līguma projektu. Paredzams, ka starpvaldību konference sāksies jau šā gada oktobrī un varētu beigties 2004. gada maijā, pēc tam, kad Latvija un pārējās kandidātvalstis jau būs kļuvušas pilntiesīgas dalībvalstis. Šī būs Latvijai pirmā starpvaldību konference. Mums ir svarīgi, lai pēc Konventa beigām un pirms starpvaldību konferences sākuma būtu pietiekami daudz laika Konventa rezultātu apspriešanai sabiedrībā. Kaut arī starpvaldību konferences noslēgums paredzēts 2004. gada maijā, tās ilgums būs atkarīgs no Konventa spējas piedāvāt tādu konstitucionālā līguma projektu, kas būtu ieguvis vispārēju Konventa dalībnieku atbalstu, un, kaut arī Konventā valda sadarbības gars, jau tagad var paredzēt, ka dažos jautājumos Saloniku Eiropadomē tiks iesniegts noslēguma dokuments ar variantiem. Taču tā nebūs Konventa darba izgāšanās, kā to mēdz raksturot maksimālisti. Piekrītu, ka Konventa vadības kritika ir pamatota, taču, neskatoties uz nepilnībām, jau šodien Konvents ir paveicis vairāk, nekā pirms gada paredzēja visdrosmīgākie Konventa metodes aizstāvji. Gandrīz visās sadaļās tiek piedāvāts vienprātīgs priekšlikums. Izņēmums ir sadaļa par Eiropas institūcijām, taču, manuprāt, vēl būtiskāk Eiropas nākotnei ir tas, ka šāgada laikā ir attīstīta demokrātiska diskusijas metode, kas arī turpmāk būs izmantojama, lai sagatavotu nākamās Eiropas starpvaldību konferences. Eiropas starpvaldību konference būs pārbaudījums Latvijai, jo mums būs jāmāk aizstāvēt savu nostāju, taču vienmēr jāatceras, ka daudzpusējās sarunās nav iespējams iegūt visu. Un vienmēr ir jāatceras, ka Latvijas visaugstākās nacionālās intereses ir tās, lai Eiropas Savienība būtu stipra un vienota. Paldies par uzmanību! (Aplausi.)".
• 2003_05_29-seq12 language "lv".
• 2003_05_29-seq12 speaker Sandra_Kalniete-1952.
• 2003_05_29-seq12 mentions Q822919.
• 2003_05_29-seq12 mentions Q211.
• 2003_05_29-seq12 mentions Q193089.
• 2003_05_29-seq12 mentions Q40.
• 2003_05_29-seq12 mentions Q458.
• 2003_05_29-seq12 mentions Q33.
• 2003_05_29-seq12 mentions Q8889.
• 2003_05_29-seq12 mentions Q39731.
• 2003_05_29-seq12 mentions Q35.
• 2003_05_29-seq12 mentions Q8880.
• 2003_05_29-seq12 mentions Q28.
• 2003_05_29-seq12 mentions Q218.
• 2003_05_29-seq12 mentions Q219.
• 2003_05_29-seq12 mentions Q34.
• 2003_05_29-seq12 mentions Q22890.
• 2003_05_29-seq12 mentions Q30.
• 2003_05_29-seq12 mentions Q215.
• 2003_05_29-seq12 mentions Q214.
• 2003_05_29-seq12 mentions Q213.
• 2003_05_29-seq12 mentions Q43.
• 2003_05_29-seq12 mentions Q13116.
• 2003_05_29-seq12 mentions Q45.
• 2003_05_29-seq12 mentions Q233.
• 2003_05_29-seq12 mentions Q8886.
• 2003_05_29-seq12 mentions Q17151.