Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2003_05_29-seq10> ?p ?o. }

• 2003_05_29-seq10 type Speech.
• 2003_05_29-seq10 number "10".
• 2003_05_29-seq10 date "2003-05-29".
• 2003_05_29-seq10 isPartOf 2003_05_29.
• 2003_05_29-seq10 spokenAs 150.
• 2003_05_29-seq10 spokenText "Ļoti cienījamā Valsts prezidentes kundze! Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Godātie deputāti! Ministri! Ekselences, dāmas un kungi! Uzsākot debates par valdības ziņojumu, es gribētu vērst jūsu uzmanību uz vairākiem aspektiem, ar kuriem mums būs jārēķinās, iestājoties Eiropas Savienībā. Un, protams, arī uz uzdevumiem, kuri būtu jāveic vispirms. Gribētos teikt, ka patiesībā Latvija jau ir Eiropas valsts. Tāda tā ir pēc definīcijas, pēc attieksmes pret pasaules norisēm, pēc ģeopolitiskā stāvokļa un saskaņā ar savām politiskajām nostādnēm, bet galvenokārt - pēc nacionālās pašapziņas izpausmēm un kultūras tradīcijām. Manuprāt, ir jārunā par mūsu valsts sabiedrības interešu attīstības perspektīvu. Un šajā sakarībā ir izvirzāms jautājums, kas un kā pārstāvēs un aizstāvēs Latvijas tautas intereses starptautiskajās organizācijās. Un tieši tāpēc, ka saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai, ka Saeima sastāv no 100 tautas priekšstāvjiem un likumdošanas tiesības pieder Saeimai un tautai Satversmē paredzētajā kārtībā un apmēros, atbilde ir nepārprotami skaidra - mūsu pirmais uzdevums ir palielināt un nostiprināt nacionālā parlamenta lomu lēmumu pieņemšanas procesos gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā, jo parlaments ir visciešākā saikne ar savas valsts iedzīvotājiem. Rakstot Latvijas Republikas Satversmi, tās izstrādātāji raudzījās, lai mūsu valstī svēti tiktu ievērots varas dalīšanas princips. Tāpēc Saeimas rokās tika nodota valsts amatpersonu ievēlēšanas procedūra un uzticības mandāta apstiprināšana valdībai. Ir svarīgi nodrošināt lēmumu pieņemšanas neatkarību un caurskatāmību, - jo kur gan Latvijas tauta var cerēt uz savu interešu aizstāvību lielākā mērā nekā Saeimā, kuras sastāvu pati izvēlējusies un ievēlējusi? Zīmīgi, ka šobrīd, kad par paplašinātās Eiropas nākotni starptautiskās sanāksmēs notiek sevišķi karstas diskusijas, par vienu no galvenajiem tematiem izvēršas parlamenta un valdības sadarbība un tiek meklēti optimālie parlamentārās uzraudzības modeļi. Ir nepieciešama aktīva iesaistīšanās lēmuma sagatavošanas procesā jau tā sākumstadijā, cieši sadarbojoties ar valdību valsts politikas izstrādē Eiropas Savienības jautājumos. Nozīmīgs parlamenta uzdevums ir izskatīt valdības politiku Eiropas jautājumos, proti, sekot līdzi valdības darba kārtībai šeit uz vietas Rīgā, un tikpat svarīgi ir zināt, kā valdība aizstāv Latvijas nacionālās intereses Briselē. Kopā ar Latviju Eiropas Savienībā ienāk vēl deviņas jaunas valstis. Tas būs nopietns izaicinājums ne tikai mums, bet arī Eiropas Savienības institūcijām. Tāpēc mūsu valsts tik lielu nozīmi piešķir dalībai Konventā par Eiropas nākotni. Viens no galvenajiem, ja ne pats galvenais Konventa uzdevums ir pietuvināt Eiropas Savienību tās iedzīvotājiem. Tādēļ arī mūsu pārstāvji atbalsta nacionālo parlamentu lomas palielināšanu Eiropas Savienībā. Kopš maija sākuma deviņi Saeimas deputāti ir sākuši darboties kā novērotāji Eiropas parlamentā. Lai gan līdz iestāšanās brīdim mūsu deputātiem nav balsstiesību, viņi var aktīvi iesaistīties savas politiskās grupas darbā, strādāt komitejās, kur tiek izstrādāti likumprojekti, gan iesniedzot savus priekšlikumus, gan piedaloties debatēs. Izpratne par likumu pieņemšanas mehānismu Eiropas līmenī būs nenovērtējama pieredze, ar ko mūsu novērotāji varēs dalīties un izmantot Latvijas interešu aizstāvībai. Lai tas izdotos, Eiropas Savienībā mums būs jāmeklē sabiedrotie - valstis ar līdzīgām interesēm mums būtiskos jautājumos. Tādēļ arī turpmāk svarīga būs Saeimas sadarbība gan ar Igaunijas un Lietuvas parlamentiem, gan ar Ziemeļvalstīm un pārējām Baltijas jūras reģiona valstīm. Cienījamie deputāti! Es aicinu apzināties, ka tautas priekšstāvju augstākā mērķa vārdā, savas nacionālās valsts iedzīvotāju interešu aizstāvības vārdā, būs jāstrādā turpmāk arī Eiropas Parlamentā un mūs vērtēs pēc tā, cik vienoti mēs pratīsim pasniegt savas valsts oficiālo viedokli. Darbs Eiropas Parlamentā nav paredzēts cilvēkiem, kuri grib viegli nopelnīt, bet gan politiķiem ar dubultaugstu atbildības likmi, lai Latvijas deviņas pārstāvniecības vietas sadzirdētu visā Eiropas Parlamentā. Bez citām īpašībām, kas tradicionāli tiek cienītas politiķos, priekšplānā nonāks arī māka argumentēt savu viedokli un pārliecinoši to virzīt tālāk Eiropas institūcijās. Lielisks ir Īrijas piemērs, kura ar prasmi sevi izdevīgi pozicionēt ir pierādījusi, ka mazām valstīm Eiropas Savienībā var pavērties vislielākās priekšrocības un ka arī mazas valsts pārstāvis var veiksmīgi vadīt Eiropas Parlamentu. Ir nācies dzirdēt labus vārdus par darbu, ko veic Saeimas specializētie atašeji Latvijas Republikas pārstāvniecībai Eiropas Savienībā, par Saeimas Eiropas lietu komisijas un citu parlamentāriešu paveikto. Taču diemžēl ne starpparlamentu kontakti, ne jo īpaši starppartiju kontakti nav atzīstamā līmenī. Mūsu pienākums pret vēlētājiem ir veidot šīs attiecības aktīvāk un efektīvāk, jo visu Saeimā pārstāvēto partiju programmās ir deklarēts atbalsts Latvijas dalībai Eiropas Savienībā. Tātad būtībā gandrīz 70 procentu vēlētāju - visi, kuri ieradās uz 8. Saeimas vēlēšanām - ir par dzīvi un darbu Eiropas Savienībā. Šāgada 8. maija sēdē Saeima grozīja Satversmi, paredzot iespēju deleģēt daļu no valsts institūciju kompetencēm starptautiskajām institūcijām, kā arī nosakot procedūru, kādā tautas nobalsošanai tiek nodots jautājums par Latvijas dalību Eiropas Savienībā. Pēc šo grozījumu stāšanās spēkā jau nākamajā Saeimas sēdē mēs apstiprināsim tautas nobalsošanas dienas datumu un lemsim par tā jautājuma formulējumu, uz kuru referendumā būs jāatbild mūsu pilsoņiem. Taču jārēķinās ar realitāti, ka, pastāvot šajā valstu savienībā, būs jārisina smagu kompromisu jautājumi un jāapgūst daudz jaunu mācībstundu ar jaunu, ne visos gadījumos uzreiz akceptējamu mācību saturu. Un tieši parlamentāriešu uzdevums ir darīt to zināmu Latvijas sabiedrībai. Ja mēs paši nepieļausim kļūdas un kautrīgi noliektu galvu nestāvēsim kaut kur maliņā lēmumu pieņemšanas procesam vai arī, skaļi kliegdami, neskriesim notikumu vagonam pa priekšu, tad mēs būsim ieguvēji. Varu apgalvot: pieredze r��da, ka mazo valstu tautu nacionālā pašapziņa Eiropas Savienībā tikai pieaug. Mēs lepojamies un leposimies, ka esam no Latvijas. Mums būs svarīgi, ka daudz vairāk cilvēku uzzinās par Latvijas sasniegumiem kultūrā, jūsmos par mūsu mākslinieku talantiem un atpazīs mūsu valodu. Es gribu uzsvērt vienu: mēs varam paļauties tikai uz sevi un saviem cilvēkiem. Neskatoties uz Eiropas Savienību, mums ir jādomā par tādu likumu bāzi, kas palīdz vietējam ražotājam, atbalsta mazos un vidējos uzņēmējus, amatniekus un zemniekus, tajā skaitā arī tos, kuri attīsta bioloģiski tīru produktu ražošanu. Ja uzskatām sevi par civilizētu, demokrātisku valsti, tad nedrīkstam ignorēt mūsu cilvēku domas un uzskatus. Un patiesībā jau nav jāpaveic daudz: tikai godprātīgi jāpilda savi pienākumi un līdz galam jāizdara katrs darbs. Es aicinu visus kolēģus pirms iestāšanās referenduma Eiropas Savienībā būt aktīviem un izmantot visas iespējas, lai tiktos ar iedzīvotājiem un precīzi skaidrotu Eiropas Savienības jautājumus. Ir svarīgi, ka cilvēki analizē situāciju, izsaka savas domas un šaubas, nevis nodarbojas ar jau gatavu klišeju parakstīšanu vai uzķeras uz dažādiem mārketinga trikiem. Tas ir viens no demokrātijas aspektiem. Vēl būtiskāk, ka mēs šīs cilvēku domas uzklausām, sadzirdam, lai nepieļautu, ka visa pirmsreferenduma kampaņa pārvēršas manipulatīvu pasākumu buķetē. Es ticu mūsu kopīgajam darbam un veselajam saprātam. Es ceru uz mūsu nākotni vienotā Eiropā, jo tā ne vien vairos ienākumus mūsu valsts iedzīvotāju maciņos un nostiprinās mūsu valsts robežu, bet arī pacels Latvijas tautas garu un pašapziņu. Un nav svarīgāka faktora par šo. Paldies!".
• 2003_05_29-seq10 language "lv".
• 2003_05_29-seq10 speaker Ingrida__Udre-1958.
• 2003_05_29-seq10 mentions Q822919.
• 2003_05_29-seq10 mentions Q211.
• 2003_05_29-seq10 mentions Q2660080.
• 2003_05_29-seq10 mentions Q37.
• 2003_05_29-seq10 mentions Q191.
• 2003_05_29-seq10 mentions Q193089.
• 2003_05_29-seq10 mentions Q458.
• 2003_05_29-seq10 mentions Q8889.
• 2003_05_29-seq10 mentions Q39731.
• 2003_05_29-seq10 mentions Q22890.
• 2003_05_29-seq10 mentions Q9005.