Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2003_05_15-seq8> ?p ?o. }
Showing items 1 to 18 of
18
with 100 items per page.
- 2003_05_15-seq8 type Speech.
- 2003_05_15-seq8 number "8".
- 2003_05_15-seq8 date "2003-05-15".
- 2003_05_15-seq8 isPartOf 2003_05_15.
- 2003_05_15-seq8 spokenAs 5.
- 2003_05_15-seq8 spokenText "Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Radio un televīzijas joma ir pāraugusi to tiesiski normatīvo bāzi, kura tai bija piemērota 90. gadu sākumā. Ir daudzas Radio un televīzijas likuma normas, kas vairs neatbilst laikmetīgai izpratnei par plašsaziņas līdzekļu neatkarību, piemēram, pasūtījuma jēdziens, Nacionālās radio un televīzijas padomes duālā (respektīvi, īpašnieka un uzrauga) loma, kā arī ne viena vien cita joma. Likumprojektā ir risināti jautājumi, kas skar trīs būtiskas jomas. Pirmkārt. Tas novērš konfliktu Nacionālās radio un televīzijas padomes darbībā, tai vienlaikus esot īpašnieka pārstāvja lomā Latvijas Radio un Latvijas Televīzijā, respektīvi, esot kapitāla daļu turētājai un lemjot par abu nozares grupu - gan komerciālo, gan arī sabiedrisko raidorganizāciju grupu - darbības atbilstību likumam, piešķirot apraides atļaujas un tamlīdzīgi. Stājoties spēkā Komerclikumam un ņemot vērā Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas saimnieciskās darbības apjomu, kas sniedzas miļonos latu, būtu nepieciešama pat divu uzņēmumu padomju izveide katrā no uzņēmumiem. Salīdzinājumam varu minēt kaut vai “Latvenergo” padomi, kura veic uzraudzības funkcijas attiecībā uz finansiālo un saimniecisko darbību. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija savukārt kontrolē tarifus, darbības atbilstību likumam un tamlīdzīgi. Likumsakarīgi ir tas, ka divas uzraudzības padomes būtu papildu slogs valsts budžetam. Taču cienījamajiem deputātiem iesniegtais likumprojekts paredz, ka valsts mantas turētāja un sabiedrisko raidorganizāciju saimnieciskās darbības uzraudzības veicēja būs Sabiedrisko raidorganizāciju uzraudzības padome. Tai finansējums piešķirams atsevišķi valsts budžetā. Lai samazinātu birokrātiskos šķēršļus, tas formāli iekļaujams Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio budžeta ailītē, bet jāparedz, ka papildu līdzekļu piešķiršana nekādi neietekmēs pamatbudžeta summu. Ar šiem likuma grozījumiem mēs vēlamies palielināt sabiedrisko raidorganizāciju redakcionālo neatkarību no sava īpašnieka - valsts un tās pārstāvjiem - valdības un parlamenta. Ir jārada sabiedrībai pārliecība, ka viena uzraudzības padome, kas būtu vajadzīgo divu vietā, nesamazinās naudu, kas nepieciešama iemīļoto raidījumu veidošanai, bet, gluži otrādi, būs līdzeklis, lai veicinātu ekonomisku saimniekošanu. Likumprojektā paredzēts īpašs princips, ka Sabiedrisko raidorganizāciju uzraudzības padomes locekļus var izvirzīt ne mazāk kā 20 Saeimas deputāti un ka viens deputāts var atbalstīt tikai viena kandidāta izvirzīšanu. Tā ir principiāli jauna piēja Latvijas politikā. Šādi mēs panāksim, ka Sabiedrisko raidorganizāciju uzraudzības padome tiešām pārstāvēs visas sabiedrības, ne tikai valdības intereses, jo par padomes locekļu kandidātiem būtu jāvienojas dažādiem politiskajiem spēkiem. Otrkārt. Jēdziens “nacionālais pasūtījums” un attiecīgā likuma sadaļa neatbilst nedz mūsu laika garam, nedz arī tendencēm Eiropā. Līdzšinējā jēdziena “nacionālais pasūtījums” vietā ir paredzēti divi jauni jēdzieni - “nacionālās sabiedriskās apraides mērķis” un “nacionālās sabiedriskās apraides uzdevums”. Likumprojekts nosaka arī nepieciešamību sekmēt personību izglītošanu. Treškārt. Latvijas Radio un Latvijas Televīzija, stājoties spēkā Komerclikumam, nedrīkstētu kļūt par iestādēm, kuru galvenais mērķis atbilstoši šim likumam ir peļņa. Tās nevar būt arī valsts aģentūras, jo tad saskaņā ar likumu to vadību ieceltu kādas ministrijas augstākās amatpersonas. Arī šo jautājumu atrisina likumprojekts. Atbilstoši izstrādātajam likumprojektam Latvijas Radio un Latvijas Televīzija iegūst jaunu, īpašu statusu - sabiedriskās raidorganizācijas. To darbības mērķis vairs nav peļņa, bet sabiedriskās apraides uzdevuma īstenošana. Kā tapa likumprojekts? Likumprojekta izstrādāšanu, pamatojoties uz esošo pieredzi un citu valstu likumiem, ierosināja Nacionālā radio un televīzijas padome. Šā gada janvārī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija vienbalsīgi izveidoja darba grupu. Tajā strādāja visu Saeimā esošo frakciju deputāti, kā arī Nacionālās radio un televīzijas padomes pārstāvis Ilmārs Šlāpins un politikas maģistrs Didzis Šēnbergs; piedalījās arī Latvijas Radio juristi un citi eksperti. Šī grupa izveidoja likuma pamatstruktūru un galvenos principus. Pēc iepriekš minētās darba grupas iniciatīvas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šā gada 19. februārī ievēlēja Radio un televīzijas apakškomisiju, kura turpināja darba grupas iesākto likumprojekta izstrādi. Lai apakškomisijas darbs būtu konstruktīvs, komisija apstiprināja principiāli jaunu līdzdalības veidu darbam apakškomisijā: apakškomisijā tika ievēlēts vienāds deputātu skaits no katras frakcijas. Par apakškomisijas priekšsēdētāju tika ievēlēts deputāts un Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Jaunups. Nosaukšu arī citus apakškomisijas locekļus. Tajā darbojās Vjačeslavs Stepaņenko, Aldis Kušķis...".
- 2003_05_15-seq8 language "lv".
- 2003_05_15-seq8 speaker Ina_Druviete-1958.
- 2003_05_15-seq8 mentions Q822919.
- 2003_05_15-seq8 mentions Q211.
- 2003_05_15-seq8 mentions Q193089.
- 2003_05_15-seq8 mentions Q3736450.
- 2003_05_15-seq8 mentions Q872.
- 2003_05_15-seq8 mentions Q1419663.
- 2003_05_15-seq8 mentions Q9250322.
- 2003_05_15-seq8 mentions Q4713841.
- 2003_05_15-seq8 mentions Q3661039.
- 2003_05_15-seq8 mentions Q16357971.