Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2003_05_02_a-seq12> ?p ?o. }

• 2003_05_02_a-seq12 type Speech.
• 2003_05_02_a-seq12 number "12".
• 2003_05_02_a-seq12 date "2003-05-02".
• 2003_05_02_a-seq12 isPartOf 2003_05_02_a.
• 2003_05_02_a-seq12 spokenAs 40.
• 2003_05_02_a-seq12 spokenText "Cienītie kolēģi! Latvijas Republikas Saeima, paldies Dievam, joprojām ir un es ceru arī paliks demokrātiska iestāde, kur katrs var nākt un runāt to, ko viņš grib. Katrs arī no vietas var pabļaut to, ko viņš grib. Šīs sienas ir pacietušas un, es domāju, vēl pacietīs ļoti daudz ko. Kā to visu uztvert - ar smaidu vai ar kādu nīgru sejas izteiksmi - tā laikam ir mūsu katra paša darīšana. Paliek pamatjautājums: ar kādu nolūku šeit nāk un runā tie, kuri to vēlas darīt? Vai tam teiktajam, ko saka Saeimas deputāti no tribīnes, ir nolūks stiprināt Latviju, stiprināt latviešus, stiprināt valsts valodu, vai arī ir nolūks kaut ko graut, pateikt kaut ko sliktu, kā to šad tad Gundars Bērziņš dara, vai kaut ko traucēt? Lūk, tā! Un tāpēc arī šodien ar šādu pieeju vērtēsim šeit notiekošo. Latvijā veidojas sava drošības sistēma. Viņa veidojas. Tā veidojas tāpat, kā ir veidojušās daudzas citas sistēmas pēc mūsu valsts neatkarības atjaunošanas, - veidojas ar sāpēm, veidojas vieglāk vai veidojas smagāk. Jo šo sistēmu veido tie cilvēki, tie paši cilvēki, kas šeit ir dzīvojuši, un viņiem palīdz arī citi cilvēki, kas šeit tik ilgi nav dzīvojuši. Jā, tas ir kopīgs darbs, un to mēs arī kopīgi darīsim. Mēs šeit, Latvijā, esam cēluši godā un pēc tam gāzuši bezdibenī pietiekami daudz cilvēku. Paskatieties, lūdzu, kas ir noticis pēdējos desmit, divpadsmit gados! Cik daudzi jauni daudzsološi cilvēku ir parādījušies, uzspīdējuši pie debesīm dažādās vietās un pēc tam pazuduši (diemžēl viens otrs varbūt pat uz mūžīgiem laikiem)! Kādi jauni uzņēmēji mums te parādījās, solīja noslaucīt durvju priekšu un iemācīties angļu valodu un vēl daudz ko citu! Ko nu paši šodien dara - to jūs labi zināt. Redziet, ir tāda lieta kā kristalizācijas process. Kristalizācijas procesa laikā pamatviela pamazām attīrās no visiem piemaisījumiem. Protams, ir arī tāds jēdziens kā “oklūzija” - tas kristāls sevī ievelk kaut kādus netīrumus līdzi uz kaut kādu laiku. Jā, ar abām šīm parādībām arī šeit, Latvijā, ir visu laiku jāsastopas. Šeit bija runa par to, ka SAB direktora amats prasa atbilstību ļoti augstiem rādītājiem. Nenoliedzami! Par to nav runa. Taču, ja jau kritizē par profesionalitātes trūkumu, tad vajadzētu to darīt pamatoti, jo Kažociņa kungam ir ne tikai profesionāla pieredze militārajā jomā, bet arī pieredze diplomātiskajā un vadības līmeņa darbā. Ja jau runāt, tad runāt visu, nevis izraut atsevišķus jēdzienus! Un tagad teikšu dažus vārdus par šeit vairākkārt pieminēto dubulto pilsonību. Cienītie kolēģi! Pie mums, Latvijā, ir pilsoņi, kurus, es teiktu, varētu nosaukt par “pilsoņiem” (pēdiņās), un viņiem ir viena pilsonība. Un šie “pilsoņi” brauc uz Maskavu konsultēties par attiecīgo rīcību vajadzīgajā brīdī, šie “pilsoņi” rūpējas par to, lai Latvijā būtu otra valoda, vismaz krievu valoda, tās pārējās jau var pagaidīt. Šie “pilsoņi” organizēs nekārtības Latvijā, darīs visu, lai traucētu Latvijai ceļā uz NATO un Eiropas Savienību, jo viņiem tas ir pēdējais laiks. Šie “pilsoņi” 23. maijā ar pārgrieztām acīm un žultainu sejas izteiksmi staigās pa Rīgu un bļaustīsies, izvēlējušies piemērotu laiku - dienu pirms “Eirovīzijas” konkursa. Jā, diemžēl tie ir Latvijas Republikas pilsoņi, ar vienu - pilsoņa pasi. Lūk! Un tādu ir pietiekami daudz, ja jau mēs runājam par šo attieksmi! Tātad pilsoņa pase nenozīmē, ka cilvēks tiešām ir Latvijas Republikas pilsonis. Vēl, protams, ir jautājums par daudziem, kas šo pilsonību ir apšaubāmā veidā ieguvuši. Un tagad atkārtošu vēlreiz par šo ceļu, par to, kā veidojās šī dubultā pilsonība Latvijā un kā mēs pakāpeniski nokļūsim līdz tam posmam, kad šis jēdziens pazudīs. Mums ir jāiziet šis vēsturiskais posms, kurš skar šīs divas trīs paaudzes un kuru mums uzspieda pret mūsu gribu. Jā, tās ir okupācijas sekas! Šī dubultā pilsonība ir okupācijas sekas. Kažociņa kungs ir dzimis 1951. gadā, tad, kad Latvijā kārtējo reizi ieradās okupantu bari, gan militārie okupanti, gan civilie okupanti, un lielākā daļa no šiem civilajiem okupantiem šeit joprojām sēž. Un lēnām un uzmanīgi viņi ir “jākustina”, un kaut kā ar viņiem ir jāstrādā. Lūk, tur ir tā pamatdoma! Un liksim vienreiz mieru šai dalīšanai, šai runāšanai! Šie ir cilvēki, kas ir desmitiem gadu strādājuši citās valstīs, kas ir ieguvuši cieņu un godu ar savu darbu. Neviens šodien nenoliedz Kažociņa kunga augsto amatu un profesionālās zināšanas. Un tas viss ir iegūts ar pamatīgu darbu. Rietumvalstīs ar tukšu pļāpāšanu nevarēja tālu tikt. Nevarēja lasīt politinformācijas un audzināt citus, kā viņiem ir jādzīvo. Saprotiet taču, kā tas viss veidojās! Un tāpēc ir liekulīgi runāt par to, ko cits cilvēks ir nopelnījis. Vairāk vajadzētu šodien domāt par to, ko jaunā SAB vadība varētu dot mums, Latvijai, un par to, kas notiks tālāk, nevis rakņāties pagātnē un meklēt tur nezin ko. Vai līdz šim viss ir bijis kārtībā ar drošības sistēmu Latvijā? Vai tomēr ir nepieciešami uzlabojumi? Vai viss ir kārtībā ar mūsu darbiniekiem? Man liekas, ka tas ir pamatjautājums. Es atceros, kā šeit, no šīs pašas tribīnes, bija lieli strīdi par to, vai bijušajiem VDK darbiniekiem ļaut vai neļaut strādāt drošības sistēmā. Un pat tad - es atceros ļoti labi! - vairums Saeimas deputātu pilnīgi piekrita, ka vajag atļaut. Tad, lūk, tik tālu nu mēs esam! Tās organizācijas pārstāvji, kura tikai ļaunu ir vēlējusi Latvijai kā neatkarīgai valstij, - tās organizācijas pārstāvji, redziet, varbūt varētu savas profesionālās zināšanas dot Latvijai. Turpretim tie cilvēki, kas ir visu mūžu bijuši Latvijas patrioti un savu iespēju robežās darījuši visu, lai palīdzētu Latvijai, - tie, mums, redziet, liekas apšaubāmi. Nu, ļoti absurda iznāk šāda runāšana! Tāpēc, cienītie kolēģi, skatīsimies uz šo jautājumu nedaudz citādāk, nevis ar vēlēšanos “iezāģēt” valdošajai koalīcijai! (No zāles dep. Gundars Bērziņš: “Viens solis uz priekšu, divi atpakaļ!”) Nu varbūt izbeigsim reiz šo te “zāģēšanu”, it īpaši tad, kad ir runa par veselas sistēmas veidošanu, par tādas sistēmas veidošanu, kura nekalpos nevienam politiskajam spēkam, nepildīs nekādus pasūtījumus! Nerunāsim par valsts ienaidniekiem, pat ja tādi būs starp Saeimas deputātiem! Tos iesēdinās cietumā. Kur tad vēl? Tā ir vienīgā vieta, kur viņiem ir jāatrodas. Tāpēc, ka viņi ir ienaidnieki. Bet es šobrīd runāju par cilvēkiem, kas dažādi domā. Pieļauju, ka var vienmēr būt dažādi viedokļi. Tikai pamatdoma ir viena. Lūdzu, vienmēr, kad nākat šeit tribīnē un kaut ko kritizējat, piedāvājiet reizēm arī kaut ko labāku! Arī runājot par mūsu ceļu uz Eiropas Savienību. Par NATO es nešaubos. Par ceļu uz Eiropas Savienību runājot, šodien daudzi no mums grib pārliecināt Latvijas Republikas pilsoņus balsot “par”. Pirmais jautājums - ko jūs varat piedāvāt labāku par šo ceļu? Tā varētu būt tā pamatdoma! Arī šodien, es uzskatu, mēs esam izvēlējušies to labāko pārstāvi no tiem, no kādiem bija iespēja izvēlēties, un līdz ar to, neapšaubāmi, atbalstīšu šo kandidatūru. Paldies par uzmanību.".
• 2003_05_02_a-seq12 language "lv".
• 2003_05_02_a-seq12 speaker Juris_Dobelis-1940.
• 2003_05_02_a-seq12 mentions Q822919.
• 2003_05_02_a-seq12 mentions Q211.
• 2003_05_02_a-seq12 mentions Q649.
• 2003_05_02_a-seq12 mentions Q2660080.
• 2003_05_02_a-seq12 mentions Q193089.
• 2003_05_02_a-seq12 mentions Q458.
• 2003_05_02_a-seq12 mentions Q7184.
• 2003_05_02_a-seq12 mentions Q80919.
• 2003_05_02_a-seq12 mentions Q5618600.