Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2003_04_16-seq4> ?p ?o. }

• 2003_04_16-seq4 type Speech.
• 2003_04_16-seq4 number "4".
• 2003_04_16-seq4 date "2003-04-16".
• 2003_04_16-seq4 isPartOf 2003_04_16.
• 2003_04_16-seq4 spokenAs 37.
• 2003_04_16-seq4 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Grūti ir atrast vēl labāku sabiedrības integrācijas līdzekli par valodu. Un kas ir dīvaini? Dīvaini ir tas, ka vienas frakcijas deputāti paši nonāk pretrunās. Deputāts Agešins presē ir izteicies, ka valoda ir labs sabiedrības integrācijas līdzeklis. Savukārt tikko no tribīnes mēs dzirdējām Plinera kunga uzstāšanos, kurā viņš atzina, ka valoda nav sabiedrības integrācijas līdzeklis. Jo vairāk tuvojas laiks, kad jāstājas spēkā Izglītības likuma prasībām par pāreju uz mācībām valsts valodā, jo mums, Saeimas deputātiem, arvien vairāk ir jārēķinās ar arvien lielāku spiedienu no vienas sabiedrības daļas puses, lai šīs likuma normas atceltu. Pie tam tas tiek darīts ar metodiski organizētu kampaņu - un ne jau ar bērnu vai jauniešu organizētu kampaņu, bet ar politiķu organizētu kampaņu. Ko mums iesaka šodien piedāvātie grozījumi? Mums piedāvā likumprojektu, kurā teikts, ka izglītību valsts un pašvaldības izglītības iestādēs varētu iegūt ne tikai valsts valodā, bet arī mazākumtautību valodās, ja to pieprasa vecāki un ja tas ir saskaņots ar pašvaldību. Mums piedāvā likumprojektu, kurā teikts, ka izglītības iestādēs, kurās īsteno mazākumtautību izglītības programmas, nevis Izglītības un zinātnes ministrija noteiktu, kuri priekšmeti ir jāmāca valsts valodā, bet ka šīs skolas to noteiktu pašas. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka tikpat labi varētu izvēlēties arī sporta nodarbības, dziedāšanu, mājturību valsts valodā. Vai tas veicinās sabiedrības integrāciju? Gluži otrādi: šie vārdi nesaskan ar darbiem. Likums paredz, ka bērni bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni apgūst izglītību valsts valodā. Šodien mums piedāvātajos likuma grozījumos ir teikts, ka šie bērni turpinātu vai uzsāktu mācības dzimtajā valodā. Mēs zinām, ka nereti šie bērni var būt gadu veci vai pat tikai mēnesi veci. Mūsu vēlme ir, lai šie bērni dzīvotu laimīgu dzīvi Latvijā. Tāpat mēs tiekam aicināti noteikt, ka valsts un pašvaldības ar saviem budžeta līdzekļiem piedalītos privāto izglītības iestāžu finansēšanā, un svītrot nosacījumu, ka to izglītības programmām ir jābūt valsts valodā. Godājamie kolēģi, mēs esam izcila valsts! Latvija ir izcila valsts Eiropas mērogā: mēs no valsts budžeta finansējam astoņu mazākumtautību bērniem izglītības ieguvi viņu dzimtajā valodā. Citur tādu piemēru nav! No mums varētu pamācīties ne tikai Eiropa, bet, es domāju, arī Krievija. Ja mani atmiņa neviļ - es kaut kur lasīju -, ka apmēram 160 dažādu nacionalitāšu dzīvo Krievijā. Cik valodās tiek mācīti bērni tajā lielajā zemē? Vai tiem latviešu bērniem, kuri tur ir nokļuvuši piespiedu kārtā, jo viņu vecāki tika deportēti uz Sibīriju, ir iespējas iegūt izglītību latviešu valodā? Viņiem nav šādas iespējas! Tātad, lūdzu, neprasiet to, ko jūs nedarāt paši savā zemē! Es aicinu neatbalstīt šos piedāvātos Izglītības likuma grozījumus, jo mēs taču vēlamies, lai bērni un jaunieši mūsu valstī būtu laimīgi - lai viņiem būtu veiksmīga karjera, lai viņi būtu integrēti sabiedrībā neatkarīgi no tā, kas ir viņu vecāki, kāda ir viņu tautība; lai viņi zinātu mūsu valsts valodu un lai viņi varētu mācīties augstākās izglītības iestādēs, jo visas augstskolas jau sen ir pārgājušas uz mācībām valsts valodā. Vēlēsim visiem cilvēkiem Latvijā veiksmīgu dzīvi! Paldies! (Aplausi.)".
• 2003_04_16-seq4 language "lv".
• 2003_04_16-seq4 speaker Silva_Golde-1955.
• 2003_04_16-seq4 mentions Q822919.
• 2003_04_16-seq4 mentions Q211.
• 2003_04_16-seq4 mentions Q957126.
• 2003_04_16-seq4 mentions Q193089.
• 2003_04_16-seq4 mentions Q159.