Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2003_04_10-seq74> ?p ?o. }

• 2003_04_10-seq74 type Speech.
• 2003_04_10-seq74 number "74".
• 2003_04_10-seq74 date "2003-04-10".
• 2003_04_10-seq74 isPartOf 2003_04_10.
• 2003_04_10-seq74 spokenAs 5.
• 2003_04_10-seq74 spokenText "Cienītais Prezidij! Cienītie kolēģi! Šodien mums ir jālemj par ļoti svarīgu likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”, izskatot to otrajā lasījumā. Pirms mēs pievēršamies tabulai, kurā ir konkrētie priekšlikumi, es gribētu izklāstīt Juridiskās komisijas vairākuma viedokli un paskaidrot, kāpēc tika pieņemts vai netika pieņemts tas vai cits priekšlikums. Kopumā šos priekšlikumus varētu iedalīt trijās grupās. Pirmā priekšlikumu grupa attiecas uz šo jautājumu - vai ir jārīko referendums tikai par iestāšanos Eiropas Savienībā, vai ir nepieciešams arī referendums par Latvijas dalību NATO vai citās starptautiskās militārās organizācijās. Tātad, kā jau minēju, izklāstīšu Juridiskās komisijas viedokli un argumentus, kuri lika komisijas vairākumam izšķirties un būt pret to, ka būtu jārīko referendums par NATO. Eiropas Savienība ir valstu savienība ar pārnacionālu raksturu, un, iestājoties Eiropas Savienībā, Latvija uzņemas no Eiropas Savienības līgumiem izrietošās saistības, kas noved pie Latvijas Republikas tiesību zināmas deleģēšanas Eiropas Savienībai. Eiropas Savienība izdod vispārsaistošus noteikumus normatīvo aktu veidā, un tas nozīmē, ka tas ir būtisks jautājums un ka tautai būtu jālemj tas jautājums - jautājums par to, vai mēs tādas tiesības Eiropas Savienībai dosim. Savukārt NATO ir militāra savienība ar precīzi definētu uzdevumu, kas paredz, ka nepieciešamības gadījumā valstīm citai cita jāaizsargā, arī ar militāriem līdzekļiem. NATO neizdod vispārsaistošus noteikumus normatīvo aktu veidā. Juridiskās komisijas vairākums ņēma vērā ne tikai jau manis pieminētos juridiskos argumentus, bet arī politiskos argumentus un citu valstu pieredzi. Latvijas sabiedriskā un politiskā diskusija, līdz vēlēšanām it īpaši, ir bijusi balstīta uz to, ka tautai ir skaidri jāpauž savs viedoklis par to, vai Latvija būs vai nebūs Eiropas Savienības dalībvalsts. Savukārt iekšpolitiska diskusija par NATO nav notikusi un neviena no šeit, Saeimā, pārstāvētajām politiskajām partijām nav pirms vēlēšanām deklarējusi to, ka būtu nepieciešams rīkot referendumu arī par Latvijas līdzdalību NATO. Juridiskās komisijas vairākumam pārliecinoša likās arī starptautiskā pieredze: lielākajā daļā Eiropas Savienības un NATO kandidātvalstu referendums tiks rīkots tikai jautājumā par līdzdalību Eiropas Savienībā. Tikai Slovēnijā un Ungārijā tika rīkots arī referendums par dalību NATO. Es gribētu uzsvērt to, ka abās valstīs referendums nebija obligāts. Tas nebija obligāts, bet tas izrietēja no iekšpolitiskās diskusijas, kura Latvijā, kā jau es minēju, nav bijusi. Un varbūt deputātiem būtu vienkārši interesanti paklausīties par to, kas tad notika Slovēnijā? 1997. gadā, kad notika NATO sammits Madridē, Slovēnija jau bija praktiski prognozējusi to, ka tā tiks līdz ar Čehijas Republiku, Poliju un Ungāriju uzaicināta piedalīties NATO, bet pretēji gaidītajam Slovēnija šādu uzaicinājumu nesagaidīja. Un pilnīgi normāla bija Slovēnijas iedzīvotāju reakcija - sabiedrībā automātiski kritās atbalsts Slovēnijas dalībai NATO. Un Slovēnijas valdība pieņēma lēmumu rīkot referendumu, lai būtu pārliecināta par to, ka tauta tomēr atbalsta iestāšanos NATO. Un, kā jūs zināt, šāds referendums tur tika sarīkots, un tas notika 23. martā, un par dalību NATO nobalsoja 66%. Līdzīga situācija bija arī Ungārijā. Tas par pirmo priekšlikumu grupu. Otra jautājumu grupa attiecas uz to jautājumu: kas tad var piedalīties referendumā? Ir iesniegti vairāki priekšlikumi, ka arī nepilsoņiem būtu jādod tiesības piedalīties šādā referendumā. Juridiskās komisijas vairākuma viedoklis ir nepārprotams - atbilde ir jāmeklē tajā definējumā, kas ir Satversmē. Satversmē ir noteikts: “Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai. ” Un Latvijas tauta ir Latvijas pilsoņi! Tātad arī par šo otro priekšlikumu grupu komisija pieņēma attiecīgu lēmumu, kā jūs to redzēsiet vēlāk. Trešā grupa ir priekšlikumi, kas ir iesniegti par citiem Satversmes pantiem, kuri šoreiz nav atvērti izskatīšanai, un Juridiskā komisija tādēļ nevarēja šos priekšlikumus izskatīt, jo tai ir jārīkojas saskaņā ar Satversmes 76. pantu, kas noteic, ka katrs Satversmes grozījums jāizskata trijos lasījumos. Tā kā šos priekšlikumus iesniedza tikai tad, kad likumprojekts jau tika gatavots otrajam lasījumam, tie nebija izskatāmi. Tagad es lūdzu klātesošos izskatīt dokumentu nr. 594, kurā ir priekšlikumu tabula. 1. priekšlikums ir saņemts no politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas. Komisijas lēmums ir šo priekšlikumu neatbalstīt.".
• 2003_04_10-seq74 language "lv".
• 2003_04_10-seq74 speaker Solvita_Aboltina_(Mellupe)-1963.
• 2003_04_10-seq74 mentions Q822919.
• 2003_04_10-seq74 mentions Q211.
• 2003_04_10-seq74 mentions Q193089.
• 2003_04_10-seq74 mentions Q458.
• 2003_04_10-seq74 mentions Q7184.
• 2003_04_10-seq74 mentions Q36.
• 2003_04_10-seq74 mentions Q28.
• 2003_04_10-seq74 mentions Q215.
• 2003_04_10-seq74 mentions Q213.
• 2003_04_10-seq74 mentions Q2807.