Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2003_04_10-seq305> ?p ?o. }

• 2003_04_10-seq305 type Speech.
• 2003_04_10-seq305 number "305".
• 2003_04_10-seq305 date "2003-04-10".
• 2003_04_10-seq305 isPartOf 2003_04_10.
• 2003_04_10-seq305 spokenAs 5.
• 2003_04_10-seq305 spokenText "Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumu saņēma mantojumā no 7. Saeimas. Kā jūs visi labi zināt, iepriekšējā Saeimā parlamentārās izmeklēšanas komisijas bija samērā populāra lieta, tās tika veidotas vairākkārt, un katru reizi, kad šādas komisijas tika izveidotas, par to darbību un to darbības rezultātiem izveidojās skaļas diskusijas gan sabiedrībā, gan tepat uz vietas, parlamentā, gan it sevišķi juristu vidū. Tiesības veidot parlamentārās izmeklēšanas komisijas ir noteiktas Satversmē. Satversmes 26. pants to nosaka kā vienu no īpašām deputātu tiesībām. Taču, kā jau par to liecina šis manis minētais iepriekšējās Saeimas negatīvais piemērs, dažkārt tas viss izvērtās varbūt ne tik labi, kā bija domāts, un reālajai izmeklēšanai kaitēja. Tad tika pieņemts lēmums, ka ir jāizveido šāds likums, lai precizētu, kādā veidā parlamentārās izmeklēšanas komisijas tiek veidotas, pēc kādiem principiem tās strādā, kādus rezultātus tās vēlas sasniegt, kā tos rezultātus vajag izmantot un kā tas viss ietekmē tiesas un izmeklēšanas iestādes. Iesākumā, kad saņēmām šo likumu no 7. Saeimas, Juridiskajā komisijā nebija vienprātības par piedāvātā likumprojekta koncepciju. Un tādēļ tika izveidota Juridiskajā komisijā darba grupa, kurā papildus Juridiskās komisijas locekļiem, deputātiem, tika pieaicināti arī pārstāvji no Saeimas Juridiskā biroja, no Augstākās tiesas un prokuratūras. Rezultāts ir tas, ka Juridiskā komisija akceptēja un šodien piedāvā arī pārējiem deputātiem praktiski jaunu Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likuma versiju. Juridiskās komisijas vārdā runādama, es gribētu vērst jūsu uzmanību uz pašiem svarīgākajiem, būtiskākajiem un nozīmīgākajiem momentiem, kas ir iestrādāti šajā komisijas akceptētajā likumprojektā. Pirmām kārtām ir mainīts 1. nodaļas nosaukums. Agrākais nosaukums bija “Vispārīgie noteikumi”, pašreizējais - “Parlamentārās izmeklēšanas komisiju izveidošana”. Un 1. pantā ir skaidri un precīzi norādīts, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļus Saeima ieceļ no deputātu vidus, lai veiktu parlamentāru izmeklēšanu. Es uzsveru: lai veiktu parlamentāru izmeklēšanu! Nav runa ne par kādu citu izmeklēšanu, bet par parlamentāru izmeklēšanu. Pirmajā nodaļā ir regulēti jautājumi par to, kādā kārtībā tiek veidotas parlamentārās izmeklēšanas komisijas, par to, cik ilgi tās darbojas, kā arī precizēts, kas nevar darboties parlamentārās izmeklēšanas komisijās. Likumprojektā atsevišķu Ministru kabineta amatpersonu uzskaitījums aizstāts ar vispārīgu terminu “Ministru kabineta locekļi”. Ministru kabineta locekļi ir gan Ministru prezidents, gan Ministru prezidenta biedrs, gan ministrs, gan valsts ministrs, gan īpašu uzdevumu ministrs. Tātad, lai to visu nevajadzētu uzskaitīt, ir ieviests šis kopējais termins. Otrajā nodaļā ir precizēta parlamentārās izmeklēšanas komisiju sēžu norises kārtība. Kā ļoti būtisku aspektu es gribētu uzsvērt to, ko komisija atbalstīja vienprātīgi, - mēs apzināti mēģinājām izvairīties no kriminālprocesuālas terminoloģijas. Šī ir viena no tām lietām, kas tiešām ir izraisījušas diskusijas iepriekšējā Saeimā un it īpaši juristu vidū. Izraisījās diskusijas par to, ka tiek jaukti šie jēdzieni - ka parlamentārās izmeklēšanas komisija veic parlamentāru izmeklēšanu un ka tā nav kriminālprocesuāla izmeklēšana. Tātad, kā jau es minēju, mēs apzināti mēģinājām izvairīties no šīs terminoloģijas, lai nebūtu nekādu pārpratumu par to, kāda izmeklēšana tā ir. Vēršu jūsu uzmanību arī uz to, ka Juridiskās komisijas piedāvātajā redakcijā ir paredzēta uzaicināto personu piespiedu atvešana uz parlamentārās izmeklēšanas komisiju. Taču lēmumu par to, ka kāda persona jāatved piespiedu kārtā, pieņems nevis pati parlamentārās izmeklēšanas komisija, bet tiesa. Proti, pēc parlamentārās izmeklēšanas komisijas attiecīga ierosinājuma šo jautājumu izskatīs tiesa, un tikai tad, ja būs šāds tiesas lēmums, policija to arī īstenos - attiecīgo uzaicināto personu atvedīs piespiedu kārtā uz parlamentārās izmeklēšanas komisiju. Otrajā nodaļā ir norādīts, kādos gadījumos kāda informāciju persona ir tiesīga nesniegt parlamentārās izmeklēšanas komisijai. Kā jūs zināt, ir šīs diskusijas - vai to var sniegt vai nesniegt, vai tas ir atrunāts citos likumos. Šajā piedāvātajā likuma versijā tas viss ir precīzi uzskaitīts. Trešā nodaļa attiecas uz prokurora piedalīšanos parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbībā. Gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka atšķirībā no iepriekšējā Saeimā skatītās versijas šeit nav runa par kādu īpašu prokuroru (tā viņš arī bija nosaukts - “īpašais prokurors”), kurš uz konkrētās parlamentārās izmeklēšanas komisijas laiku strādātu komisijā un kuram tātad tiktu pieprasīta kaut kāda īpaša neatkarība, un nebūtu skaidrs, kur tad šis prokurors īsti strādātu. Šoreiz ir runa par ģenerālprokurora nozīmētu prokuroru, kurš piedalās parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbībā un kuram ar parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdes vadītāja atļauju ir tiesības uzdot uzaicinātajām personām jautājumus. Prokurora uzdevums ir pārbaudīt, vai parlamentārās izmeklēšanas komisijas rīcībā esošā informācija nesatur norādījumus uz izdarītu vai gatavotu noziedzīgu nodarījumu, bet prokurors savas tālākās darbības veic Prokuratūras likumā noteiktajā kārtībā, nevis jau šeit, parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē, veic kādas procesuālas darbības. Tās viņam pienāktos veikt saskaņā ar Prokuratūras likumu. Ceturtā nodaļa regulē jautājumus par personu atbildību. Likumprojektā ir paredzēta atbildība uzaicinātajām personām, ja viņas apzināti sniedz nepatiesu informāciju, apzināti melo komisijai. Tātad nevarēs vienkārši atnākt uz parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdi un apzināti melot komisijai un domāt, ka par to nekas nebūs. Tāpat ir paredzēta atbildība arī otrai pusei - ir paredzēta atbildība arī parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļiem, ja viņi izpauž informāciju, arī citos likumos aizsargātu informāciju. Ir šoreiz paredzēta atbildība arī par to. Kā jūs zināt, iepriekšējās izmeklēšanas komisijas un to locekļi izcēlās tieši ar to, ka informāciju, kas bieži vien tika slēgtās sēdēs apspriesta un varbūt nebija izpaužama atklātībā, viņi tūlīt, tiklīdz bija iznākuši pa šīs komisijas durvīm, vienkārši atklāti izstāstīja. No tā nekādu labumu neguva nedz sabiedrība, nedz izmeklējamā lieta, bet vienkārši tā viņi cēla savu atpazīstamību un popularitāti. Tātad šajā likumā šāda atbildība būs paredzēta, un Juridiskā komisija ir sagatavojusi arī attiecīgus grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Pēdējā - piektā - nodaļa precizē jautājumus par parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojumu, par tā publicēšanu un nosaka to, ka šāds ziņojums vai starpziņojums, kas tiks sagatavots parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbības laikā, nav saistošs tiesām un tiesu varai. Tiesu vara un tiesu varas amatpersonas darbojas neatkarīgi un vadās pēc tās informācijas un pēc tiem likumiem, kas ir viņu rīcībā. Tas varbūt Turlā kungam nebija interesanti. Tagad es uzklausu viņa lūgumu un pāreju pie tabulas.".
• 2003_04_10-seq305 language "lv".
• 2003_04_10-seq305 speaker Solvita_Aboltina_(Mellupe)-1963.
• 2003_04_10-seq305 mentions Q822919.
• 2003_04_10-seq305 mentions Q1092499.