Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2003_04_10-seq287> ?p ?o. }

• 2003_04_10-seq287 type Speech.
• 2003_04_10-seq287 number "287".
• 2003_04_10-seq287 date "2003-04-10".
• 2003_04_10-seq287 isPartOf 2003_04_10.
• 2003_04_10-seq287 spokenAs 37.
• 2003_04_10-seq287 spokenText "Saeimas sēdes vadītāja kungs! Cienījamie deputāti! Iepriekšējā nedēļā vienā no avīzēm bija raksts, kura virsraksts bija “Repše kā zemestrīce”, un es redzēju partijas “Jaunais laiks” deputātos dziļu sašutumu un īstenībā viņus pat saprotu. Šobrīd tiek piedāvāts Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likums, kas paredz atcelt iepriekšējo likumu, kaut arī izmaiņas pašā tekstuālajā daļā aizņem mazāk nekā 25% no likuma teksta. Kas tad būtībā tiek mainīts un vai jaunais likums ir labāks, un kādas no tā izriet sekas? Es domāju, ka jaunais piedāvātais projekts neļauj uzcelt Latvijas Nacionālo bibliotēku vai viest skaidrību par šīs celtniecības tālāku virzību. Pirmā lieta, ko minēja arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāja, ir tā, ka Ministru kabinets jau atsakās no jebkādas līdzdalības projekta uzraudzībā, kontrolē un tāmju vai grafiku apstiprināšanā. Iepriekšējā likuma 1. panta trešajā daļā bija noteikts, ka projekta īstenošanas darbu un to finansēšanas plānu un grafiku apstiprina Ministru kabinets. Šobrīd šīs daļas redakcija ir nomainīta ar to, ka projekta īstenošanas darbu un finansēšanas grafiku apstiprina Uzraudzības padome, kas sastāv no pieciem cilvēkiem. Tātad viņi paši apstiprina grafiku un summu, kas ir apmēram simts miljonu latu, un paši arī uzrauga to. Piecu cilvēku sastāvā darbojas šī padome, kas nav nedz izpildvaras, nedz Saeimas institūcija! Manuprāt, šeit ir radikāli sajaukta sistēma. Realizācijas funkcija ir atdalāma no uzraudzības funkcijas. Palasiet! Kantānes kundze, es skatos, ka jūs tas ļoti interesē. Palasiet 1. panta trešo daļu! Tur ir teikts: Uzraudzības padome apstiprina. Un 3. pants nosaka Uzraudzības padomes sastāvu un funkcijas un to, kā tās realizējamas. Vai tur nerodas pretruna? Iepriekš šo projektu apstiprināja Ministru kabinets. Šobrīd Ministru kabineta līdzdalības, kā jau teica Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāja, nav nekādas. Otra lieta. Vai var Latvijā realizēt ļoti lielu projektu, kura izmaksas ir samērojamas ar 2% no šāgada nacionālā kopprodukta, bez sabiedrības atbalsta? Es jau tad, kad likumprojekts tika nodots komisijām, uzsvēru, ka es uzskatu, ka Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta fonds var patikt un var nepatikt, bet tas ir bijis tāds virzošs spēks, kas šim projektam nav ļāvis nogulties plauktā, un tādējādi tas vienmēr ir aktualizēts diskusijās un sabiedrībā. Iepriekš gan Latvijas Nacionālās bibliotēkas pārstāvis, gan arī šā fonda pārstāvis bija Uzraudzības padomē. Šobrīd sabiedrības līdzdalības iespēja, kas pastāvēja caur šo Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta fondu, ir pilnībā liegta. Šis fonds nekādā veidā nepiedalās projekta uzraudzībā un citās šinīs lietās. Fonda pārstāvis, runājot komisijā, skaidri pateica, ka, protams, tas, kas tiek it kā atstāts… fondam tiek atļauts vākt naudu. Nu, kāda jēga viņiem vākt naudu, ja viņi nespēj kontrolēt, kā tā tiks izlietota! Un viņi diezgan skaidri lika saprast, ka, protams, ja sabiedrības līdzdalība šā projekta realizācijā nav nepieciešama, viņi jau nespiedīs ne valdību, ne Saeimu… Taču es domāju, ka nav iespējams tik lielu, kopsummā apmēram 100 miljonu latu vērtu projektu realizēt bez sabiedrības atbalsta. Jūs taču zināt, ka daudzās valstīs ir realizēti ļoti lieli projekti. Sabiedrības līdzdalība jeb iesaistīšanās to realizācijā ir neatņemama šo projektu sastāvdaļa. Tātad jaunais likumprojekts, manuprāt, neatrisina arī jautājumus šinī jomā. Trešais jautājums - par finansēšanu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāja teica, ka viešot skaidrību un neļaujot šos līdzekļus izmantot citiem mērķiem. Es šim apgalvojumam piekrist nevaru. Līdzšinējais likums ļoti precīzi paredz, kādi ir finansējuma avoti, kas ir izmantojami projekta finansēšanai. Tie ir līdzekļi no valsts akciju sabiedrības “Latvijas kuģniecība” privatizācijas, kurus iepriekšējā valdība ir rezervējusi (tie ir 5,8 miljoni latu), un 18. panta pirmajā daļā minētie Latvijas Bankas maksājumi. Šogad budžetā ir paredzēti 2,4 miljoni Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta tālākai realizācijai, bet tie sastāda knapi 5% no nepieciešamās summas. Latvijas Banka ir veikusi likumā noteiktos maksājumus budžetā, un šie maksājumi šogad bija 5 miljoni 540 tūkstoši latu. Jau iepriekšējais likums to prasīja, un arī šinī likumā saglabājas šī norma. Brigmanes kundze jau runāja par šo jautājumu. Valdība jau ir 3 miljonus izlietojusi citiem mērķiem, bet valdībai, jau pēc esošā likuma, nebija tiesību to darīt, un arī jaunais likums to neparedz. Un tāpēc zūd ticība, ka šī nauda netiks izlietota citiem mērķiem, jo resursu trūkums valdībā ir vērojams. Nauda atradās pašu algu palielināšanai, bet citām lietām resursus atrast ir daudz grūtāk. Nav ticības, ka varētu tikt akumulēti nepieciešamie resursi. Nākamā lieta. Tā saistīta ar finansēm. Bija arī Finanšu ministrijas pārstāvis un Kultūras ministrijas pārstāvis... Parlamentārajam sekretāram Jaunupa kungam tika prasīts: “Kur tad būs tie resursi, ar ko tiks nodrošināta finansēšana šiem projektiem, un kādā veidā tie tiks atmaksāti?” Ir pilnīgi skaidrs: iepriekš bija nosaukti šie finansēšanas avoti, arī maksa par valsts kapitālu, kas šogad budžetā ir plānota (28 miljoni latu) un kas tiktu tālākajos gados virzīta šim mērķim, taču pašreiz tas viss ir izņemts ārā, tas tagad vairs nav paredzēts. Turklāt finansēšanas shēma paredzēja, ka tiek ņemts arī kredīts finanšu plūsmas nodrošināšanai un pēc tam šo resursu segšanai. Šobrīd, neparedzot kreditēšanas iespēju šim projektam, finansēšana ir nenodrošināta. Atšķirībā no iepriekšējā likuma, kas ļāva uzcelt šo bibliotēku, šis projekts tieši finanšu ziņā izslēdz, vismaz pašreiz, bibliotēkas uzcelšanu, tās pabeigšanu. Būtu vēl ļoti daudz argumentu, bet nekavēšu jūsu laiku. Noslēgumā jāteic, ka es tiešām gribētu šoreiz solidarizēties ar partijas “Jaunais laiks” deputātiem un kopā ar viņiem solidāri vērsties pret šo apgalvojumu, ka Repše esot kā zemestrīce, jo es tiešām varu piekrist, ka zemestrīce savu postījumu un savas neprognozējamības ziņā tāds nieks vien ir attiecībā pret Repšes kungu.".
• 2003_04_10-seq287 language "lv".
• 2003_04_10-seq287 speaker Gundars_Berzins-1959.
• 2003_04_10-seq287 mentions Q822919.
• 2003_04_10-seq287 mentions Q211.
• 2003_04_10-seq287 mentions Q4294791.
• 2003_04_10-seq287 mentions Q687709.
• 2003_04_10-seq287 mentions Q1419663.
• 2003_04_10-seq287 mentions Q1357342.
• 2003_04_10-seq287 mentions Q6497410.