Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2003_03_27-seq34> ?p ?o. }

• 2003_03_27-seq34 type Speech.
• 2003_03_27-seq34 number "34".
• 2003_03_27-seq34 date "2003-03-27".
• 2003_03_27-seq34 isPartOf 2003_03_27.
• 2003_03_27-seq34 spokenAs 40.
• 2003_03_27-seq34 spokenText "Cienītie kolēģi! Man tomēr gribētos aicināt visus šad un tad atcerēties Latvijas vēsturi. Pavisam nesen tas jau bija jādara - pagājušajā trešdienā, tad, kad mēs spriedām par iespēju sūtīt mūsu valsts pārstāvjus uz “karsto punktu”. Kāda tā vēsture ir bijusi, tāda tā ir bijusi, un vajag to atcerēties un saprast vienmēr, kad mēs saskaramies ar kaut ko no tās! Jebkurā lietā jāiedziļinās. Un, godātie kolēģi, izbeigsim reiz latviešu dalīšanu - austrumlatvieši, rietumlatvieši, ziemeļlatvieši un vēl kaut kādi latvieši! Ir tikai divi jautājumi: vai nu tu esi latvietis, vai nu tu neesi latvietis. Ir latvieši, un diemžēl ir latviski runājošie, kurus es par latviešiem nesaukšu. Lūk! Visādi tur pelšes un vosi un visādi riebekļi, kuru ir mūsu vēsturē pietiekami daudz saradies. Viens otrs šodien diemžēl vēl dzīvs ir palicis. Lūk, par ko vajadzētu domāt! Vajadzētu domāt, ko tas cilvēks nozīmē šodien mūsu valstij un ko viņš mūsu valstij var dot. Tas ir pats galvenais jautājums, un tādā veidā tas ir arī jāizskata. Mēs visi, es ceru, esam lepni un priecīgi par to, kas notika vakar, par to darbību, kuru veica mūsu ārlietu ministre vakar, parakstot tik svarīgu dokumentu. Jā, mums ceļš uz NATO ir vaļā. Tagad mums ir jāgaida šā dokumenta ratifikācija deviņpadsmit dalībvalstīs, no kurām puse ir apsolījusi to izdarīt iespējami īsā laikā. Vai tad tur roku rokā nestrādāja latvieši visā pasaulē? Es domāju, ka tie, kas ir tur klāt bijuši, labi atceras, cik daudz mums ir palīdzējuši tautieši Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā, Lielbritānijā, Zviedrijā, Vācijā. Es labi atceros, jo es biju Augstākās padomes deputāts un man ir bijuši personīgi sakari ar mūsu tautiešiem, no kuriem daži šodien atrodas šeit, zālē. Es varu viņus nosaukt. Es varu nosaukt gan Kļaviņa kungu, gan Klausa kungu, gan Bērziņa kungu, ar kuriem man ir bijušas kopīgas darbības tieši šajos jautājumos. Lūk! Un tagad mēs te sākam grābstīties un skatīties, ko tad nu Kažociņa kungs ir darījis un kā viņš ir darījis, un kāpēc viņš ir darījis. Te jau viens otrs aizmuldas… nu, es jau esmu pie tā pieradis. Kad nāk te Buzajeva kungs runāt, tad tas ir ļoti patīkams atvieglojums, jo var tā skaisti pasmieties. Lūk, esam šeit palikuši mēs - daži bijušie Augstākās padomes deputāti. Esam, nu, kādi 9 vai 10, varbūt drusku vairāk, šinī brīdī šeit sēžam. Mēs bijām tie, kas devām iespēju saglabāt šo dubulto pilsonību tautiešiem. Tieši šā iemesla dēļ. Lai dotu iespēju viņiem izmantot to, ko viņi var izmantot savās mītnes zemēs. Vai tiešām tas viss ir aizmirsts tagad? Ko mēs taisāmies šodien izdarīt? Mēs taču taisāmies dot iespēju izmantot savas likumīgās tiesības tam, kam tās tādas ir. Te tika runāts par saukšanu uz komisiju, uz ilgstošu izrunāšanos, tā būs “Frankfurtes pļāpātava”, sevis demonstrēšana, nekas cits tas nebūs. Es varētu nosaukt dažus Latvijas Republikas pilsoņus, kuriem ar steigu būtu jāatņem šī pilsonība. Pilsoņus, kuri ir organizējuši piketus pret mūsu valsti, kuri ir pulcējušies un apsprieduši, kā graut mūsu valsts iekārtu, kuri, pazemīgi piecos līkumos saliekušies, brauc pie visādiem putiniem un tamlīdzīgiem un smaida glaimīgi, kad viņiem papaijā pauri tur. Un tad vēl šeit lepojas ar savām vizītēm! Arī tie ir pilsoņi! Ievēlēti Saeimā, sēž un smīn. Lūk! Tā ka es domāju, ka galvenais jautājums, par ko ir jārunā un jādomā, ir Latvijas valsts intereses. Es domāju, ka mūsu visu interesēs ir, lai SAB vadītu tāds cilvēks, kuru nevar ietekmēt, kuru nevar nopirkt, kuru nevar pārliecināt, lai viņš kādas partijas interesēs vāktu kompromitējošus materiālus par citu partiju. Lūk, kas ir galvenais! Paldies Dievam, Kažociņa kungs ir nodrošināts. Viņš ar savu darbu to ir panācis. Šaubos, vai kāds viņu varētu politiski ietekmēt. Ļoti šaubos! Sevi kā praktiķi viņš ir pierādījis jau daudzus gadus, un viņš taču ir tiešām palīdzējis mūsu valsts aizsardzības spēkiem veidoties. Ar savu pieredzi viņš ir ļoti daudz palīdzējis. Es arī atceros viņa darbību 90. gadu otrajā pusē. Šodien, man liekas, mēs te sastopamies ar diviem jēdzieniem - ar jautājuma būtību un ar iemeslu kaut ko traucēt, kaut ko pakritizēt, kādam uzbrukt un apelēt pie likuma, apelēt pie nezin kādiem izdomātiem jēdzieniem. Pamatnostādne ir skaidra: Kažociņa kungs ir izteicis vēlmi juridiski saņemt to, kas viņam pienākas. Par ko te būtu jādiskutē? Tagad jautājums ir vienīgi par komisiju. Par komisiju izlems Saeima. Saeimas kompetencē ir izlemt, kura komisija veiksmīgāk šo jautājumu var atrisināt. Es saprotu, ka pašreiz ir radušās šaubas, vai kāda cita komisija to varētu atrisināt tikpat veiksmīgi kā Juridiskā komisija. Tas ir tas pamatjautājums. Skanēja te tie briesmīgi skaistie vārdi par īpaši svarīgu komisiju - Pilsonības likuma izpildes komisiju... Es atkārtošu to, ko jau teicu: tas pats biedrs, kuram par neķītru lamāšanos iedeva pilsonību par izciliem nopelniem Latvijas labā, taču aizbrauca prom no Latvijas! Jūs esat aizmirsuši, uz kurieni Znaroks devās prom? Viņam simts gadus vairs nebija vajadzīga Latvijas Republikas pilsoņa pase. Tā ka šādi “gājieni” ir bijuši. Un tāpēc nevajadzētu uzsvērt, ka šī komisija nu ir tā īstā... Taisni otrādi - vajadzētu pateikt, ka šī komisija ir tāda, kurai pašai vajadzētu nopietni padomāt, kā kurā brīdī strādāt! Es šobrīd nerunāju nedz par šīs komisijas pašreizējo sastāvu, nedz par tās vadītāju, nav par to runa. Ir runa par to, ka šī ārkārtīgi svarīgā komisija ir bijusi spējīga parādīt sevi kā ārkārtīgi muļķīga komisija. Tas gan nav noticis šajā Saeimā. Toreiz mūsu apvienība ļoti protestēja pret pilsonības piešķiršanu Znarokam, bet vai kāds ieklausījās? Nobalsoja, ka viņam par īpašiem nopelniem jāpiešķir pilsonība. Paņemiet balsojuma izdruku! Žēl, ka mēs šodien iestigām nevajadzīgā runāšanā! Neviens no pozīcijas varbūt nebūtu nācis šeit runāt, ja vien nebūtu no rīta parādījies šis neķītrais uzbrukums, šī organizētā uzbrukšana, kaut kāda tāda speciāla vēlēšanās šo jautājumu pavilkt malā, atstumt nost: “Varbūt izdosies panākt to, lai Kažociņa kungs vispār nebūtu SAB vadībā. Var būt, ka sanāks! Varbūt atkal varēs iestumt kādu savējo tur vadībā. ” Lūk, par ko ir jāuztraucas! Līdz ar to skaidri un gaiši pasaku: kā Saeima lems, tā būs! Vienas partijas bijušais vadonis tieši tā arī teica: kā mēs lemsim, tā būs! Pareizāk sakot - kā jūs lemsit, tā arī būs. Nu tad šodiena parādīs, kā mēs lemsim! Paldies par uzmanību.".
• 2003_03_27-seq34 language "lv".
• 2003_03_27-seq34 speaker Juris_Dobelis-1940.
• 2003_03_27-seq34 mentions Q822919.
• 2003_03_27-seq34 mentions Q211.
• 2003_03_27-seq34 mentions Q16.
• 2003_03_27-seq34 mentions Q7184.
• 2003_03_27-seq34 mentions Q23666.
• 2003_03_27-seq34 mentions Q183.
• 2003_03_27-seq34 mentions Q34.
• 2003_03_27-seq34 mentions Q30.