Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2003_03_27-seq26> ?p ?o. }

• 2003_03_27-seq26 type Speech.
• 2003_03_27-seq26 number "26".
• 2003_03_27-seq26 date "2003-03-27".
• 2003_03_27-seq26 isPartOf 2003_03_27.
• 2003_03_27-seq26 spokenAs 37.
• 2003_03_27-seq26 spokenText "Paldies, priekšsēdētājas kundze! Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es, izlasījis Kažociņa kunga biogrāfiju, ne mirkli nešaubos, ka viņš tāpat kā jebkurš latvietis, kurš labi prot latviešu valodu un kura vecāki ir pilsoņi, ir tiesīgs saņemt šo pilsonību. Mēs, Tautas partija, vienmēr esam deklarējuši ka latviešiem visā pasaulē ir jābūt Latvijas pilsoņiem. Taču mani drusciņ mulsina kaut kas cits. Kāpēc Kažociņa kungs nav izmantojis likumā paredzētās tiesības līdz 1995. gadam pieteikties uz šo pilsonību? Es pieļauju, ka varbūt ieņemamā amata dēļ (virsnieks Lielbritānijas bruņotajos spēkos) viņam tas nebija iespējams, un tas arī būtu saprotami. Taču tad izbrīna kaut kas cits. Ja cilvēks sāk pretendēt uz valsts amatiem Latvijā, tad, es domāju, godalieta un pienākums būtu tomēr nokārtot savas saistības ar šo valsti. Tas būtu acīmredzot jāizdara, pirms cilvēks sāk ieņemt kaut kādus valsts amatus Latvijā. Es varētu saprast, ka viņam varbūt vienkārši nebija laika tehnisku iemeslu dēļ, un es domāju, ka komisija, tie cilvēki, kas likumprojektu apspriedīs, gatavojot tā otro lasījumu, varēs uzdot viņam jautājumus un noskaidrot, kāpēc tas tā ir bijis. Taču ir vēl viena lieta, kas mani mulsina. Kažociņa kungs nav vienkārši kaut kāds padomnieks. Viņš nav vienkāršs cilvēks, kas nodarbojas, teiksim, ar ekonomikas jautājumiem vai sniedz kaut kādus padomus. Kažociņa kungs ir Ministru prezidenta padomnieks korupcijas apkarošanas jautājumos, taču nav saskatījis, ka šeit ir interešu konflikts: būdams citas valsts pilsonis un būdams tādā ietekmīgā amatā, viņš nav atteicies no Lielbritānijas pavalstniecības. Un tas mani mulsina. Var jau būt, ka mēs turpinām tradīciju, jo tāda bija līdzšinējā prakse - Latvijā ieņemt vadošus amatus ļāva citu valstu pilsoņiem. Es domāju, ka šī prakse būtu jāmaina. Es saprotu, ka līdz šim pie mums bijuši cilvēki, kas lepojas ar to, ka viņiem ir divas vai trīs pases kabatā. Mājās viņiem goda vietā varbūt ir kādas lielas valsts, teiksim, Krievijas vai ASV karogs un pase, bet seifā viņiem ir noslēpta, lai neviens neredz, Izraēlas pase (jo tur ir laba sociālā aprūpe un labi ārsti), lai varētu vecumdienās uz turieni aizbraukt, un, ja viņiem piedāvā Latvijā kādu amatu, tad viņi šad un tad prasa arī šo - Latvijas pilsonību. Un kas ir interesanti? Ja šie cilvēki šādu amatu mūsu valstī kādreiz nedabū, tad bieži vien viņi atsakās no Latvijas pilsonības. Jo mūsu valstī ir daži amati, kurus nedrīkst ieņemt citu valstu pilsoņi un, kā jūs zināt, diemžēl tādi amati ir tikai divi - tas ir Valsts prezidenta amats un vēstnieka amats. Ir bijuši arī vairāki gadījumi, ka pēc tam, kad šo amata pienākumu pildīšanas laiks ir beidzies, šie cilvēki paņēmuši atpakaļ savas iepriekšējās zemes pavalstniecību. Es domāju, ka tā nav pareiza prakse. Vienam jaunam cilvēkam, kurš strādā Latvijas Republikas Ārlietu ministrijā un kurš tātad ir Latvijas amatpersona, es prasīju: “Kāpēc tu neesi atteicies no ASV pases?” Viņš man atbildēja: “Ziniet, tur ir daudz labāka sociālā apgāde un palīdzība, un tad, kad es būšu vecs, es varēšu tur saņemt visas šīs sociālās priekšrocības. ” Un tad es sapratu, ka tā ir liela traģēdija, ka cilvēks netic Latvijas valsts nākotnei. Vai ne, Kariņa kungs? Jums taču arī ir ASV pase. Taču tā nebūtu problēma. Es tikai domāju, ka, esot valsts amatos, vajadzētu atturēties no šādām lietām. Es domāju, ka tie cilvēki, kas ir pensijas vecumā, ir sakrājuši līdzekļus, viņi ir pelnījuši, ka viņiem ir šīs pensijas. Var būt, ka ir dažās valstīs attiecīgi ierobežojumi, un te nav svarīgi, no kuras valsts ir šie cilvēki. Mums ir šādi cilvēki no vismaz 20 valstīm, es varētu nosaukt šādus cilvēkus. Jautājums ir par to, ka daudz vieglāk cilvēki atsakās no tās valsts pilsonības, kurā varbūt nav tik laba sociālā apgāde. Tātad viņiem šeit ir kaut kāda materiālā ieinteresētība. Taču - es to vēlreiz uzsveru! - cilvēkiem, kas grib ieņemt valsts amatus Latvijā, ir jābūt tikai Latvijas pilsoņiem. Viņiem nedrīkst būt interešu konfliktu, un viņiem tātad būtu jāatsakās no citas valsts pilsonības. Tas ir viņu pirmais uzdevums - atteikties no citas valsts pilsonības! Varbūt es maldos, bet… Iedomājieties, godājamie kolēģi un godājamo Saeimas priekšsēdētāj, ka cilvēkam nu tās divas vai trīs pases no tā seifa nonāk kabatā un tad gadās tā, ka tā lielā pase, lielās valsts pase, sāk spiest uz tās mazās valsts pasi. Cilvēks kļūst par kādas institūcijas, piemēram, SAB, vadītāju, un tā mazā pase viņam saka: “Zini, tev tagad jāskrien ar to informāciju uz Ministru kabinetu!” Bet tā lielās valsts pase saka: “Zini, tev tomēr varbūt vajadzētu vispirms aiziet uz tavas lielās valsts, mātesvalsts, kā saka, lielo… nu, kaut kur pa ceļam uz kādu vēstniecību vai vēl kaut kur!” Es šeit redzu ļoti lielu interešu konfliktu. Es šobrīd nedomāju konkrēti par Kažociņa kungu; es domāju, ka tam principam būtu jābūt ievērotam attiecībā pret visiem. Es piekrītu Dobeļa kunga teiktajam. Es arī esmu vienmēr teicis frakcijā, ka man nepatīk, ka mēs pa labi un pa kreisi dalām pilsonību cilvēkiem, kas nav pat kārtīgi iemācījušies valodu, tikai tāpēc, ka viņi zina daudz “mātes vārdu” un it kā - it kā! - nes Latvijas vārdu sportā ārzemēs. Pieredze rāda, ka daudzi pēc tam tiek pārpirkti, nonāk citos klubos un tikpat viegli šīs pases, Latvijas pases, izmet ārā - absolūti bez jebkādiem sirdsapziņas pārmetumiem! Taču šoreiz nav runa par sportistiem. Mēs pašreiz konkrēti izskatām principu kā tādu. Es vēlreiz gribētu uzsvērt: man liekas, ka Kažociņa kungs ir profesionāls cilvēks. Mani drusciņ izbrīna, ka viņa karjera vairāk ir bijusi militārā sfērā, un es domāju, ka varbūt Nacionālajos bruņotajos spēkos viņš vēl vairāk mums noderētu, ja viņš būtu tikai Latvijas pilsonis. Bet tā nu būtu valdības lieta. Man var iebilst “Jaunā laika” cilvēki un teikt tā: “Ja mēs viņam neiedosim, nepiešķirsim šo pilsonību paātrināti, apejot praksi, apejot likumus, tad SAB var palikt bez vadītāja!” Es gan domāju, ka “Jaunajam laikam” talantu netrūkst. Ja mēs paskatāmies, kas mums tagad ir gan Ministru kabineta aprindās, gan citur, mēs redzam veselu rindu ļoti kuriozu cilvēku. Tur mums ir gan garu sauc��ji, gan rozenkreicieši, tur ir arī sātanisti, kas atver savas lapas valdības serverī… Iedomājieties, - būtu SAB vadītājs ar pseidonīmu “Lucifers 666”! Nu, gan jau Ministru kabinets ierosinās. Es domāju, ka pat Pirmā partija nobalsos vienbalsīgi. Nebūs nekādu problēmu - ne morālo, ne kādu citu. Varbūt mums vajadzētu pieņemt citu likumu, kaut kādu citu likumu, ka tie cilvēki, kas ir lielu valstu pilsoņi, jau automātiski ir arī Latvijas valsts pilsoņi, lai nevajadzētu šeit vispār tērēt laiku? Un vēl. Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Man, beidzot savu necilo uzstāšanos, ir arī priekšlikums par otru likumprojektu. Mums ar steigu būtu jāpieņem likumprojekts par amatiem, kurus nedrīkst ieņemt, ja nav triju vai vismaz divu pasu kabatā. Tātad tur būtu runa par prezidentiem, prezidentu padomniekiem, televīzijas ģenerāldirektoriem, Ārlietu ministrijas darbiniekiem, Saeimas frakciju vadītājiem... nu, ja es kādu varbūt esmu izlaidis, tad atvainojiet mani! Ja mēs tādā veidā turpinām, tad man ir patiešām kauns, ka es esmu šīs valsts pilsonis! Paldies par uzmanību.".
• 2003_03_27-seq26 language "lv".
• 2003_03_27-seq26 speaker Aleksandrs_Kirsteins-1948.
• 2003_03_27-seq26 mentions Q822919.
• 2003_03_27-seq26 mentions Q211.
• 2003_03_27-seq26 mentions Q79820.
• 2003_03_27-seq26 mentions Q159.
• 2003_03_27-seq26 mentions Q15628977.
• 2003_03_27-seq26 mentions Q23666.
• 2003_03_27-seq26 mentions Q1357342.
• 2003_03_27-seq26 mentions Q801.
• 2003_03_27-seq26 mentions Q1250133.
• 2003_03_27-seq26 mentions Q285178.