Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2003_03_19_a-seq8> ?p ?o. }

• 2003_03_19_a-seq8 type Speech.
• 2003_03_19_a-seq8 number "8".
• 2003_03_19_a-seq8 date "2003-03-19".
• 2003_03_19_a-seq8 isPartOf 2003_03_19_a.
• 2003_03_19_a-seq8 spokenAs 5.
• 2003_03_19_a-seq8 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezident! Godājamie kolēģi un cienījamās kolēģes! Turpinot diskusiju par Latvijai šodien priekšā stāvošajām divām alternatīvām, proti, par pievienošanos starptautiskās sabiedrības koalīcijai tās centienos atjaunot starptautisko mieru un drošību vai par neizlēmīgu noskatīšanos uz notiekošo no malas, es kā Juridiskās komisijas loceklis gribētu vērst jūsu uzmanību uz šā jautājuma juridiskajiem aspektiem. ANO statūtu septītā nodaļa piešķir ANO Drošības padomei tiesības pilnvarot valstis veikt tādus militārus pasākumus, kas varētu būt nepieciešami starptautiskā miera un drošības atjaunošanai. Irākas gadījumā ANO Drošības padome šādu soli spēra pēc Irākas iebrukuma Kuveitā 1990. gadā. Tā, piemēram, ANO Drošības padomes rezolūcijas nr. 678 2. punkts pilnvaro valstis (es citēju): “…lietot visus nepieciešamos līdzekļus, lai apstiprinātu un īstenotu rezolūciju nr. 660 un visas attiecīgās sekojošās rezolūcijas, lai atjaunotu starptautisko mieru un drošību reģionā. ” Citāta beigas. Gan toreiz, gan arīdzan tagad starptautiskā sabiedrība ar vārdiem “visi nepieciešamie līdzekļi” saprot arī militārā spēka lietošanu. Pēc Kuveitas atbrīvošanas ANO Drošības padome pieņēma rezolūciju nr. 687, kurā tika definēti arī tie pasākumi, kuri ir jāveic Irākai, lai atjaunotu starptautisko mieru un drošību. Šīs prasības pieņemšana no Irākas puses - tas bija priekšnoteikums formālam pamieram. Prasības ietvēra visu Irākas arsenālā esošo masu iznīcināšanas ieroču likvidēšanu un atteikšanos no to turpmākas ražošanas, kā arī bezierunu sadarbību ar starptautiskajiem ieroču inspektoriem. Jāuzsver, ka rezolūcija nr. 687 neatcēla rezolūcijā nr. 678 ietverto spēka lietošanas pilnvarojumu, bet vienīgi atlika tā izmantošanu, apstiprinot, ka pilnvarojums paliek spēkā līdz brīdim, kamēr Irāka izpildīs pamiera priekšnoteikumus. Tādējādi spēka lietošanas pilnvarojums varēja tikt izmantots jebkurā laikā, kad vien ANO Drošības padome atzītu, ka Irāka pārkāpj rezolūcijas nr. 687 noteikumus, proti, atbruņošanās saistības. Lai gan ir pagājuši gandrīz 12 gadi kopš tā brīža, kad tika pieņemta rezolūcija nr. 687, Irāka nekad nav izpildījusi starptautiskās sabiedrības leģitīmās prasības. Šajā laikā ANO Drošības padome ir vairākkārt nosodījusi Irāku par starptautisko saistību neizpildi un šajā sakarā ir pieņēmusi vairākas rezolūcijas. 1993. un 1998. gadā ar rezolūcijas nr. 678 atjaunoto pilnvarojumu koalīcijas valstis veica atsevišķus militārus pasākumus, kas bija vērsti uz draudu starptautiskajam mieram un drošībai novēršanu. 2002. gada 8. novembrī ANO Drošības padome vienbalsīgi pieņēma rezolūciju nr. 1441, kuras preambulā tā tieši atsaucās uz rezolūciju nr. 678, vēlreiz apstiprinot tās spēkā esamību. Rezolūcijā nr. 1441 ANO Drošības padome apstiprināja arī draudu starptautiskajam mieram un drošībai esamību, ko rada Irākas nepārtrauktie un apzinātie rezolūciju pārkāpumi. Šīs rezolūcijas 1. punktā ANO Drošības padome ir atzinusi, ka Irāka, es citēju, “ir pārkāpusi un joprojām pārkāpj”, citāta beigas, rezolūcijā nr. 687 un citās attiecīgajās rezolūcijās noteiktās saistības. Vārdu “ir pārkāpusi un joprojām pārkāpj” lietošana šajā rezolūcijā ir ārkārtīgi nozīmīga, jo tieši šādus vārdus Drošības padome lietoja, izmantojot rezolūcijā nr. 678 noteikto spēku lietošanas pilnvarojumu 90. gados. Tomēr rezolūcija nr. 1441 neparedz automātisku spēka lietošanu, proti, ANO Drošības padome neparedzēja automātiska spēka lietošanas pilnvarojuma izmantošanu. Rezolūcija piedāvāja Irākai pēdējo iespēju izpildīt savas saistības, pretējā gadījumā, es citēju, “tā saskarsies ar nopietnām sekām, ja turpinās pārkāpt savus pienākumus”. Kopš rezolūcijas nr. 1441 pieņemšanas ANO Drošības padome Irākas lietu ir skatījusi regulāri, un ir acīm redzams, ka Irāka kopš tā laika nav izpildījusi savas atbruņošanās saistības. Tas izriet arī no ieroču inspektoru ziņojumiem. Un, lai arī kādas viedokļu atšķirības pastāvētu ANO Drošības padomē, neviena no ANO Drošības padomes loceklēm nav apstrīdējusi faktu, ka Irāka turpina apzināti pārkāpt savus pienākumus. Pie tam rezolūcija nr. 1441 Irākai uzlika pierādīšanas pienākumu, proti, tieši Irākai pašai ir jāpierāda, ka tā izpilda savas atbruņošanās saistības. Tādējādi Irāka nav izmantojusi starptautiskās sabiedrības tai doto pēdējo iespēju un turpina pārkāpt atbruņošanās saistības, kuru izpildi nu jau 12 gadus ANO Drošības padome ir uzskatījusi par nepieciešamu priekšnoteikumu starptautiskā miera un drošības atjaunošanai. Nav jābūt starptautisko tiesību ekspertam, lai saprastu, ka pēdējā iespēja nenozīmē priekšpēdējo iespēju un ka nopietnas sekas nenozīmē vēl lielāku ieroču inspektoru skaitu vai jaunas rezolūcijas. Šajos apstākļos rezolūcija nr. 678 paredzēja spēka lietošanas pilnvarojuma izmantošanu, un šī izmantošana, bez šaubām, ir leģitīma. Jāteic, ka pie šāda fakta juridiska slēdziena ir nonācis gan britu tieslietu ministrs, gan Nīderlandes un gan citu valstu valdības. Pieņemot lēmumu par pievienošanos nu jau 45 valstu koalīcijai tās centienos atjaunot starptautisko mieru un drošību, mēs nekādā ziņā nenostājamies pret starptautisko tiesību prasībām un garu. Raugoties no morāles viedokļa, mēs tiecamies pēc starptautisko tiesību augstākajiem mērķiem. Mums nav tik svarīgi iztirzāt notikumus, piemēram, Ņujorkā, cik mums ir svarīgi pievērsties situācijai Irākā, jo vairāk nekā 20 pēdējos gados Irākā tiek īstenots genocīds. Latvija ir konvencijas “Par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu” dalībvalsts, un mūsu pienākums ir apturēt genocīda noziegumus pasaulē un panākt vainīgo sodīšanu. Irākas līderis Sadams Huseins ir sistemātiski nogalinājis un spīdzinājis arābus, kurdus, asīriešus. Vairāk nekā 4 miljoni irākiešu ir pametuši Irāku. Huseins ir atbildīgs par daudzu simtu tūkstošu Irākas pilsoņu nāvi. Salīdzinājumā ar Huseinu Miloševičs ir tikai amatieris. Un tomēr Miloševičs šodien atrodas ieslodzījumā, tajā skaitā arī ar Latvijas Republikas atbalstu. Kā nācijai, kas pati ir piedzīvojusi genocīdu un represīvu etnisko politiku, mums būtu jābūt skaidrai apziņai par totalitāra režīma upuru tiesībām, kādas tās ir un kādām tām būtu jābūt. Ir jāapzinās, ka vēl pirms gadsimta pastāvējusī tradicionālā situācija, kad suverēnu valstu vadītāji varēja brīvi izmantot savas valsts iedzīvotājus, pat spīdzināt un nogalināt tos, ir mainījusies. Militārie pasākumi Kosovā, Miloševiča nodošana tiesai, jaunizveidotā Starptautiskā krimināltiesa, kā arī Genocīda un spīdzināšanas novēršanas konvencija starptautiskajās tiesībās - tas viss ir radījis plašākas pilnvaras intervencei cilvēktiesību vārdā. Nobeigumā es jums gribētu atgādināt notikumus saistībā ar 1993. gadā veiktajiem militārajiem pasākumiem pret Irāku. Nākamajā dienā pēc britu un Amerikas Savienoto Valstu veiktajiem militārajiem pasākumiem toreizējais ANO Ģenerālsekretārs Butross Butross Gali paziņoja (es citēju): “Vakardienas militārie pasākumi un militārie spēki, kas veica šos pasākumus, pamatojoties uz rezolūciju nr. 678, ir saņēmuši ANO Drošības padomes pilnvarojumu, un uzbrukuma pamatojums bija rezolūcijas nr. 687 noteikumu pārkāpumi no Irākas puses. ” Tāpat kā ANO Ģenerālsekretārs es varētu teikt, ka šīs darbības ir veiktas un atbilst ANO Drošības padomes rezolūcijām un ANO Statūtiem. Kā jūs atceraties, līdzīga situācija bija ar Saeimas balsojumu 1998. gadā. Arī daudzi no jums bija šajā pašā plenārsēžu zālē, kad Saeima izteica atbalstu starptautiskajai koalīcijai. Pieņemot šodien lēmumu, es aicinu jūs izvērtēt, kas tad īsti ir mainījies kopš 1993. un 1998. gada militārajām operācijām. Mainījies ir vienīgi tas, ka kopš tā brīža ir pieņemtas vēl vairākas rezolūcijas, kurās tiek atzīta Irākas saistību neizpilde. Starptautiskās sabiedrības prasības un tiesības nav mainījušās, un vēl redzamāka ir kļuvusi Sadama Huseina nevēlēšanās izpildīt starptautiskās sabiedrības leģitīmās prasības, kas vērstas uz starptautiskā miera un drošības atjaunošanu. Es aicinu jūs šodien atbalstīt valdības iesniegto lēmuma projektu! Paldies. (Aplausi.)".
• 2003_03_19_a-seq8 language "lv".
• 2003_03_19_a-seq8 speaker Edgars_Jaunups-1979.
• 2003_03_19_a-seq8 mentions Q822919.
• 2003_03_19_a-seq8 mentions Q211.
• 2003_03_19_a-seq8 mentions Q55.
• 2003_03_19_a-seq8 mentions Q796.
• 2003_03_19_a-seq8 mentions Q37470.
• 2003_03_19_a-seq8 mentions Q1246.
• 2003_03_19_a-seq8 mentions Q60.
• 2003_03_19_a-seq8 mentions Q35178.
• 2003_03_19_a-seq8 mentions Q47488.
• 2003_03_19_a-seq8 mentions Q1316.
• 2003_03_19_a-seq8 mentions Q319366.