Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2003_03_19_a-seq74> ?p ?o. }

• 2003_03_19_a-seq74 type Speech.
• 2003_03_19_a-seq74 number "74".
• 2003_03_19_a-seq74 date "2003-03-19".
• 2003_03_19_a-seq74 isPartOf 2003_03_19_a.
• 2003_03_19_a-seq74 spokenAs 147.
• 2003_03_19_a-seq74 spokenText "Godātie deputāti!... ““Ko jūs saucat - miers, miers, kur taču miera nav! Izpētiet labāk to taisnības un patiesības ceļu, svētības ceļu! Ejiet to, un jums būs miers. ” Bet viņi tam atbildēja un sacīja: “Nesludini mums patiesību! Sludini mums patīkamas lietas!”” Fragments no Svētajiem Rakstiem. Arī šajā situācijā mēs gribētu dzirdēt un piedzīvot patīkamas lietas - skaisto, pacifistisko, vispasaules mieru. Jā, arī Irākā! Bet organismā ir iemetusies gangrēna, un skaistais miera plāksteris, uzlikts uz šīs gangrēnas, to neaptur, un gangrēna izplatās kā ļaundabīgais audzējs arvien tālāk un tālāk. Un jautājums šobrīd ir tāds: ko darīt? Kā panākt šo dziedināšanu, kā panākt mieru Irākā? Kristietība nesaka: “Piekāpieties ļaunumam!” Kristietība saka: “Stāviet pretī ļaunumam, uzvariet ļaunu ar labu. ” Pasaule un mēs varētu dzirdēt tūlīt jautājumus, kurā teikts: “Kāds tad ir labums no kara vai militāras rīcības un miera nodrošināšanas vardarbība ceļā? Tas ir ļaunums, tā ir vardarbība, un tas ir slikti. ” Jautājums par karu: “Par vai pret? Taisnais karš vai attaisnojamais karš?” Romas pāvests Jānis Pāvils II un arī mūsu arhibīskaps Jānis Vanags visu konfesiju aizlūgumā par mieru Irākā sacīja, ka karš Irākā būtu attaisnojams tikai tad, ja tas būtu taisnīgs karš. Kas definēs, kas būtu taisnīgs karš? Jānis Jurkāns tikko atsaucās uz kristīgā domātāja Mārtiņa Lutera domām par karu kā aizsardzību, bet Luters arī saka ko citu, definējot Rietumu militārās kristīgās ētikas pamatus, proti, Luters saka, ka taisnība ir tiem, kuri saka, ka karš un vardarbība, kas šeit tika kritizēta, principā ir nepieņemama, ka taisnība ir tiem, kuri saka, ka karš un vardarbība ir lielākais mēris uz šīs pasaules. ” Un viņš turpina: “Bet tas ir tāpat kā ar gangrēnu. Kad gangrēna ir iemetusies rokā, tad ārstam ir jādara operācija, lai glābtu visu ķermeni, un, ja mūsu skati raugās tikai uz šo operāciju un uz šīs plaukstas, piemēram, amputāciju, tad tā ir šausmīga un asiņaina lieta, kas nav pieļaujama, bet, ja mēs skatāmies uz visu organismu kopumā, tad,” saka Luters, “tas ir mīlestības darbs, jo tas glābj dzīvību. ” Tāds ir šis garīgais skatījums, kādā mums ir jāskata arī šī realitāte. Aiz visa tā, par ko mēs esam tik daudz runājuši - ANO, NATO, rezolūcijas, paragrāfi, dažādu politiķu un valdību interpretācijas... Un tomēr: ja mēs paliekam pasīvi malāstāvētāji, tad mēs arī turpmāk pieredzēsim šo pazīstamo teicienu, ka nekad ļaunums netriumfē tik ļoti kā tad, kad labi cilvēki nedara neko. Un mēs gribam šo skaisto mieru, stāvēdami malā, nedarīdami neko un noskatīdamies, kā ļaunums tikai triumfē. Kaut arī mēs runājam ļoti politiski, starptautiski tiesiski un juridiski, tomēr es jūtu, ka gan šeit, Saeimā, gan arī tautā gluži vienkārši ir daudz baiļu. Ir bailes no tā, kas varētu notikt, ja mēs rīkojamies drosmīgi un pareizi. Tās ir bailes par nākotni, bailes par mūsu karavīriem, bailes par starptautisko situāciju un bailes no terorisma, kurš būtu un turpinātos arī tad, ja mēs būtu savos spriedumos daudz maigāki, atturīgāki un bailīgāki. Taču kristietība saka: “Baiļu nav mīlestībā, bet pilnīga mīlestība aizdzen bailes. ” Un, ja mums tiešām rūp miers un ja mūsos ir mīlestība uz dzīvību, uz visiem cilvēkiem, uz Dievu un patiesību, tad tā mums dos šādu reālu skatījumu un motivāciju, apveltīs mūs ar drosmi. Kāds filozofs ir teicis: “Drosme nav vis baiļu trūkums, bet gan tas, ka dara pareizu un taisnu lietu, neskatoties uz bailēm. ” Tāpēc es domāju, ka mūsu valstij, visai mūsu sabiedrībai un Saeimai šajā laikā ir jārīkojas tiešām drosmīgi un ar atbildību, saskaņā ar savu sirdsapziņu un tiem morāles principiem, kas ir universāli, dziļāki un stāvoši pāri visām politiskajām ideoloģijām, kuras nāk un iet. Šie principi un dzīvības likumi, par kuriem mēs runājam, ir ne tikai abstrakcija, bet arī Rietumu un kristīgās demokrātijas pamats. Tie ir tie, pēc kuriem mums ir jādzīvo un pēc kuriem mums ir jāvadās. Paldies par uzmanību.".
• 2003_03_19_a-seq74 language "lv".
• 2003_03_19_a-seq74 speaker Eriks_Jekabsons-1959.
• 2003_03_19_a-seq74 mentions Q822919.
• 2003_03_19_a-seq74 mentions Q7184.
• 2003_03_19_a-seq74 mentions Q796.
• 2003_03_19_a-seq74 mentions Q220.
• 2003_03_19_a-seq74 mentions Q58310.
• 2003_03_19_a-seq74 mentions Q9554.
• 2003_03_19_a-seq74 mentions Q102605.
• 2003_03_19_a-seq74 mentions Q984021.
• 2003_03_19_a-seq74 mentions Q989.