Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2003_03_19_a-seq6> ?p ?o. }

• 2003_03_19_a-seq6 type Speech.
• 2003_03_19_a-seq6 number "6".
• 2003_03_19_a-seq6 date "2003-03-19".
• 2003_03_19_a-seq6 isPartOf 2003_03_19_a.
• 2003_03_19_a-seq6 spokenAs 23.
• 2003_03_19_a-seq6 spokenText "Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ministru prezidenta kungs! Godātie kolēģi deputāti! 1998. gada 19. februārī Saeimā notika sēde, un darba kārtībā arī toreiz bija viens jautājums: jautājums par Latvijas iesaistīšanos Irākas atbruņošanā. Ir pagājuši pieci gadi un viens mēnesis, un mēs šodien atkal par to runājam. Toreiz izdevās izvairīties no bruņotas iejaukšanās, jo pēdējā brīdī, redzot starptautiskās sabiedrības absolūto vienotību, Irākas diktators piekrita ANO ieroču inspektoru ielaišanai savā valstī. Taču tas netraucēja pēc neilga laika ANO ieroču inspektorus izraidīt, un kopš tā laika līdz pat pagājušā gada decembrim nebija nekāda priekšstata, kādas programmas un cik lielā apjomā Irāka attīsta, kādi tās rīcībā ir masu iznīcināšanas līdzekļi un kādā veidā tie masu iznīcināšanas līdzekļi izplatās teroristu grupējumu virzienā. Ja pirms 12 gadiem, ja pirms 5 gadiem starptautiskā sabiedrība būtu apņēmīgi rīkojusies, tad šodien mums nebūtu atkal pie šā jautājuma jāatgriežas. Ministru prezidents un aizsardzības ministrs jau ļoti plaši analizēja esošo situāciju un tos morālos motīvus, kas mums uzliek pienākumu pieņemt lēmumu, iesaistoties šajā koalīcijā, ko veido mūsu partneri - Amerikas Savienotās Valstis, Lielbritānija. Par savu atbalstu koalīcijas veidošanā ir paziņojušas vairāk nekā 30 valstis, starp tām arī abas mūsu kaimiņvalstis - Igaunija un Lietuva. Šīs valstis ir, piemēram, Austrālija, Čehija, Dānija, Dienvidkoreja, Islande, Itālija, Japāna, Nīderlande, Polija, Spānija. Es šo sarakstu vēl varētu turpināt. Kā tad ir risinājušies pēdējie notikumi? Es tos atsvaidzināšu jūsu atmiņā. 16. martā Azoru salās sanāca četru valstu - ASV, Portugāles, Spānijas un Lielbritānijas vadītāji. 17. martā ANO Drošības padome nespēja vienoties par jaunas rezolūcijas pieņemšanu, jo dažas no pastāvīgajām Drošības padomes dalībvalstīm paziņoja par iespējamu veto pielietošanu - tās bija Francija un Krievija. Es gribētu teikt, ka šī ir pirmā reize, kad Francija vai kāda cita sabiedrotā valsts paziņo par gatavību izmantot veto tiesības pret savu sabiedroto. Tas ir nebijis gadījums. Un tādēļ tika pieņemts lēmums - atteikties no neveiksmīgajiem un neauglīgajiem mēģinājumiem apvienot vienā balsī starptautisko sabiedrību un rīkoties kopā ar tām valstīm, kas ir gatavas apņēmīgi atrisināt šo ieilgušo sastrēgumu starptautiskajās attiecībās. ASV prezidents Bušs 17. martā pulksten 3. 15 (pēc Latvijas laika) izvirzīja ultimātu Sadamam Huseinam un viņa dēliem: 48 stundu laikā atstāt Irāku. Šā ultimāta termiņš beidzas nākamajā naktī pulksten 3. 15. 18. martā Sadams Huseins ultimātu noraidīja. Tātad nekādas cerības, ka atbruņošanās varētu notikt mierīgā ceļā, vairs nepastāv. Kā jūs zināt, Bagdādi ir atstājušas vēstniecības, Bagdādi ir atstājuši arī starptautisko organizāciju pārstāvji, pārstāvības. Pāris vārdu par ANO rezolūcijām un par koalīcijas partneru tiesībām rīkoties saskaņā ar starptautisko likumdošanu. Es atsaukšu jums atmiņā notikumus, kas bija 1990. gadā, kad mēs vēl atradāmies Padomju Savienības sastāvā. Toreiz tika pieņemta rezolūcija nr. 660, kas, es citēju, “pilnvaroja valstis lietot visus nepieciešamos līdzekļus, lai apstiprinātu un īstenotu rezolūciju un visas attiecīgās sekojošās rezolūcijas un atjaunotu starptautisko mieru un drošību reģionā”. Uz šā dokumenta pamata starptautiskā koalīcija varēja atbrīvot Kuveitas teritoriju. “Visi nepieciešamie līdzekļi” - ar to parasti saprot arī militāra spēka lietošanu. Šī rezolūcija ir vēl arvien spēkā, jo pamiers Irākā tika noslēgts tikai tad, kad ANO Drošības padome pieņēma nākamo rezolūciju. Irāka to apņēmās pildīt. Un šajā rezolūcijā Irāka apņemas pilnībā atbruņoties un iznīcināt visus tās rīcībā esošos masu iznīcināšanas līdzekļus. Šī rezolūcija arī ir spēkā vēl arvien, arī šodien. Kopš 1990. gada ir pieņemtas pavisam 17 rezolūcijas par Irākas jautājumu. Un pēdējā no tām - rezolūcija nr. 1441 - atkal aicina Irāku labprātīgi, pilnīgi un tūlītēji sadarboties ar ANO ieroču inspektoriem un atbruņoties. Es atceros ANO ieroču inspektoru 2. ziņojumu, kurā Hanss Blikss teica: “Ja Irāka patiesi vēlētos ar mums sadarboties, tad konstatēt to, vai Irākas rīcībā ir masu iznīcināšanas ieroči, tas būtu tikai nedēļas jautājums. ” Pēc viņa vārdiem, nepārprotami ir skaidrs, ka Irākas atklātība nebūt nav palīdzējusi inspektoru darbam. Ja arī soli pa solim ir izdevies arvien jaunus un jaunus ieroču veidus atrast, tad galvenokārt tāpēc, ka pie Irākas robežām koncentrējas 250 000 vīru liels karaspēks, kas galvenokārt sastāv no ASV un Lielbritānijas karavīru. Tas lēmums, kas Saeimas deputātiem šodien ir jāpieņem un ko vakar pieņēma Latvijas valdība, ir saistīts ar Latvijas ārpolitikas ilglaicīgām interesēm. Tas ir saskaņā ar tām ārlietu un nacionālās drošības koncepcijām un tiem Latvijas ārpolitikas pamatvirzieniem, kurus Saeima ir savulaik apstiprinājusi. Es vēlētos īsi pakavēties pie mūsu lēmuma iespaida uz dažām citām ārpolitikas jomām, kas ir ļoti nozīmīgas Latvijai. Tātad vispirms - Eiropas Savienība. Latvijas integrācija Eiropas Savienībā. Man bieži tiek uzdots jautājums: “Kādēļ Latvija nevarētu pievienoties Eiropas pozīcijai? Kādēļ mēs tik nepārprotami atbalstām Amerikas Savienotās Valstis?” Un vienmēr es esmu atbildējusi, ka Latvija neatbalsta Amerikas Savienotās Valstis vai Eiropas Savienību, Latvija atbalsta to, lai Irāka tiktu atbruņota, un šajā jautājumā vienotas ir visas Eiropas valstis, kā arī pārējās demokrātiskās valstis. Jūs atceraties, ka janvāra beigās presē parādījās astoņu Eiropas valstu vadītāju vēstule. Vēlāk, 5. februārī, deklarāciju pieņēma Viļņas desmitnieks, un tikai 17. februārī beidzot pēc ilgām diskusijām Eiropas Savienība izstrādāja savu vienotu pozīciju Irākas krīzes jautājumā. Līdz tam katrai Eiropas Savienības dalībvalstij bija sava un atšķirīga pozīcija. Šī 17. februāra pozīcija gan pēc sava burta, gan pēc gara vārds vārdā atbilst tam, ko Viļņas desmitnieka valstis kopīgi vienojās paust jau 5. februārī. Kas tad ir Latvijas nostājas pamatā? Tātad vispirms tā ir mūsu vēlēšanās novērst draudus starptautiskajam mieram un drošībai, stiprināt ANO autoritāti un starptautisko tiesisko kārtību un ļoti būtiski veicināt Eiropas un ASV vienotību. Tas ir viens no Latvijas centienu un rūpju jautājumiem, jo, redzot tās diskusijas, kas izvērtās Transatlantiskās organizācijas ietvaros par Turcijas lūgumu - sākt tās aizsardzības plānošanu, un to laiku, kas sabiedrotajiem bija nepieciešams, lai pieņemtu vienotu lēmumu, mēs vēl jo vairāk pārliecinājāmies, cik ārkārtīgi liela nozīme ir Amerikas Savienoto Valstu klātbūtnei šeit, Eiropas kontinentā. Un arī turpmāk viena no mūsu būtiskākajām interesēm ir tā, lai šī klātbūtne šeit kā drošības garants vienmēr saglabātos. Bieži es esmu atbildējusi arī uz jautājumu, kas notiks ar Apvienoto Nāciju Organizāciju pēc tam, kad Irākas krīze būs beigusies. Neapšaubāmi, ANO loma nemazināsies. Gluži otrādi! Apvienoto Nāciju Organizācijas pārziņā būs Irākas atveseļošana, demokrātiskas iekārtas izveide Irākā un Irākas opozīcijas iesaistīšana valsts pārvaldē - tātad tie paši procesi, kas pašlaik norit arī Afganistānā. Un šajā sakarā es gribētu nocitēt vienu rindkopu no četru līderu deklarācijas, kas tika pieņemta Azoru sammitā. Tajā tiek runāts par to, kāda būtu Apvienoto Nāciju Organizācijas loma turpmākajā posmā. Tātad citēju: “Mēs plānojam strādāt ciešā sadarbībā ar starptautiskajām institūcijām, to skaitā ar Apvienotajām Nācijām, ar mūsu sabiedrotajiem un partneriem, un ar divpusējiem donoriem. Ja šis konflikts notiks (tātad runa ir vēl svētdien, trīs dienas pirms mūsu šodienas debatēm - S. K. ), mēs plānojam pieņemt steidzamības kārtā Apvienoto Nāciju Drošības padomē rezolūcijas, kas apstiprinātu Irākas teritoriālo vienotību, kas nodrošinātu ātru humānās palīdzības piegādi, kā arī nostiprinātu piemērotu pēckonflikta administrāciju Irākā. Mēs arī piedāvāsim, lai Apvienoto Nāciju ģenerālsekretāram tiktu dotas pilnvaras steidzamības kārtā nodrošināt visas nepieciešamās humānās vajadzības Irākas tautai un lai turpinātos nepārtraukta darbība programmai “Pārtika pret naftu”. ” Divpadsmit gadu garumā starptautiskā sabiedrība ir mēģinājusi panākt, lai Irāka pildītu Apvienoto Nāciju Drošības padomes rezolūcijas. Šie pūliņi ir izrādījušies neveiksmīgi. Diplomātiskie līdzekļi šodien ir izsmelti, un es gribu vēlreiz uzsvērt, ka par to ir atbildīgs tikai un pilnīgi Sadams Huseins un viņa režīms. Kā topošai NATO dalībvalstij Latvijai ir ļoti svarīgi, lai neviena diktatūra pasaulē nevarētu atļauties ignorēt Apvienoto Nāciju Drošības padomes lēmumus, lai turpinātu nostiprināties tā sadarbības saite, kas pastāv starp Eiropu un Ziemeļameriku. Latvija, esmu pārliecināta, darīs visu, kas ir nepieciešams, lai mēs būtu līdzvērtīgi partneri mūsu sabiedrotajiem šajā grūtajā brīdī. Es vēlreiz vēlos atgriezties, cienījamie deputāti, pie tā lēmuma, kas tika pieņemts 1998. gada 19. februārī. Toreiz Saeima par to nobalsoja šādi: 65 - par, 5 - pret, atturējās - 2. Un es nosaukšu to deputātu uzvārdus, kuri toreiz balsoja “par” un kuri ir arī 8. Saeimas deputāti: Indulis Emsis, Aleksandrs Kiršteins, Māris Grīnblats, Jānis Straume, Anna Seile, Pēteris Tabūns, Dzintars Ābiķis, Jānis Lagzdiņš, Ēriks Zunda, Dainis Turlais, Andrejs Naglis un Paulis Kļaviņš. Jums ir jāpieņem atbildīgs, valstiski nozīmīgs lēmums, kam būs ilglaicīgas sekas Latvijas drošībai, Latvijas ārpolitikai. Es lūdzu jūs to pieņemt! Paldies par uzmanību!".
• 2003_03_19_a-seq6 language "lv".
• 2003_03_19_a-seq6 speaker Sandra_Kalniete-1952.
• 2003_03_19_a-seq6 mentions Q822919.
• 2003_03_19_a-seq6 mentions Q16350881.
• 2003_03_19_a-seq6 mentions Q211.
• 2003_03_19_a-seq6 mentions Q79820.
• 2003_03_19_a-seq6 mentions Q37.
• 2003_03_19_a-seq6 mentions Q191.
• 2003_03_19_a-seq6 mentions Q193089.
• 2003_03_19_a-seq6 mentions Q458.
• 2003_03_19_a-seq6 mentions Q35.
• 2003_03_19_a-seq6 mentions Q159.
• 2003_03_19_a-seq6 mentions Q142.
• 2003_03_19_a-seq6 mentions Q55.
• 2003_03_19_a-seq6 mentions Q189.
• 2003_03_19_a-seq6 mentions Q7184.
• 2003_03_19_a-seq6 mentions Q796.
• 2003_03_19_a-seq6 mentions Q889.
• 2003_03_19_a-seq6 mentions Q23666.
• 2003_03_19_a-seq6 mentions Q36.
• 2003_03_19_a-seq6 mentions Q38.
• 2003_03_19_a-seq6 mentions Q15180.
• 2003_03_19_a-seq6 mentions Q1065.
• 2003_03_19_a-seq6 mentions Q37470.
• 2003_03_19_a-seq6 mentions Q30.
• 2003_03_19_a-seq6 mentions Q213.
• 2003_03_19_a-seq6 mentions Q29.
• 2003_03_19_a-seq6 mentions Q17.
• 2003_03_19_a-seq6 mentions Q4766164.
• 2003_03_19_a-seq6 mentions Q43.
• 2003_03_19_a-seq6 mentions Q408.
• 2003_03_19_a-seq6 mentions Q35178.
• 2003_03_19_a-seq6 mentions Q884.
• 2003_03_19_a-seq6 mentions Q45.
• 2003_03_19_a-seq6 mentions Q2671946.
• 2003_03_19_a-seq6 mentions Q4466194.
• 2003_03_19_a-seq6 mentions Q9155673.
• 2003_03_19_a-seq6 mentions Q6112526.
• 2003_03_19_a-seq6 mentions Q6111458.
• 2003_03_19_a-seq6 mentions Q16350162.
• 2003_03_19_a-seq6 mentions Q540255.
• 2003_03_19_a-seq6 mentions Q6112631.
• 2003_03_19_a-seq6 mentions Q9151088.
• 2003_03_19_a-seq6 mentions Q1316.
• 2003_03_19_a-seq6 mentions Q1530.
• 2003_03_19_a-seq6 mentions Q25263.
• 2003_03_19_a-seq6 mentions Q297275.