Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2003_03_19_a-seq35> ?p ?o. }

• 2003_03_19_a-seq35 type Speech.
• 2003_03_19_a-seq35 number "35".
• 2003_03_19_a-seq35 date "2003-03-19".
• 2003_03_19_a-seq35 isPartOf 2003_03_19_a.
• 2003_03_19_a-seq35 spokenAs 151.
• 2003_03_19_a-seq35 spokenText "Godātie kolēģi! Tas, kas šeit notiek šovakar jeb šinī pēcpusdienā, lielā mērā atgādina vecos - padomju - laikus: kad lēmumi sen jau bija pieņemti, tad sanāca Augstākā padome un tēloja, ka lēmumi tiek pieņemti demokrātiskā ceļā. Un 99% deputātu nobalsoja “par”, un tā tālāk. Šodien notiek tas pats. Lēmums sen jau ir pieņemts, visaugstākajā līmenī Latvijas amatpersonas jau sen ir solījušas amerikāņiem savu atbalstu. Tāpēc šodien šīs runas ir tikai tāda kā formalitāšu sakārtošana. Mēs tagad spēlējam demokrātiju. Redziet, Saeima šodien pieņems - nešaubieties, protams, viņa pieņems! - tādu lēmumu, kādu no mums sagaida, kādu solīja jau pirms mēnešiem mūsu Valsts prezidente, ārlietu ministre un tā tālāk. Tas ir tas, kas kaitina visvairāk. Tas ir tas, par ko runāja arī kolēģe Muižniece. Kāpēc mēs nevaram būt demokrātiska valsts un tiešām lēmumus pieņemt tā, kā to prasa gan mūsu likumdošana, gan civilizēta sabiedrība? Atcerēsimies, kā vēl pavisam nesen mums gribēja uztiept priekšlaicīgas Valsts prezidenta vēlēšanas! Paldies Dievam, ka pēdējā brīdī atradās drosmīgi cilvēki pašā koalīcijā un šī lielā kļūda tika novērsta. Arī šodien mēs pieņemam vai, pareizāk sakot, pieņemsim ļoti skandalozu dokumentu. Un šajā sakarā es gribu jums citēt Latvijas Juristu biedrības paziņojumu, kurā būtībā ir izteikts tas viss, par ko šovakar mēs te runājam. Latvijas Juristu biedrības paziņojumā ir tādi vārdi: “Latvijas plānotā piedalīšanās šajā akcijā ir pretrunā ar ANO Statūtiem, kuriem Latvija pievienojusies 1991. gadā, starptautiskajiem tiesību pamatprincipiem un Latvijas Republikas tiesību normām. Viens no starptautisko tiesību pamatprincipiem ir starptautisku strīdu risināšana mierīgā ceļā. ANO Statūti pieļauj militāru spēku lietot tikai divos izņēmuma gadījumos - pašaizsardzībai (..) vai gadījumā, kad apdraudēts miers un izsmelti visi diplomātiskie ietekmēšanas līdzekļi, un tikai ar ANO Drošības padomes sankciju. (..) Vienpusīga militārā spēka pielietošana, kad vairākums ANO Drošības padomes pastāvīgo locekļu ir pret militāra spēka lietošanu Irākā, jo iespējas strīda risināšanai diplomātiskā ceļā vēl nav izsmeltas un tas jākonstatē tikai ANO Drošības padomei, pārkāpj ne tikai ANO Statūtus, bet arī starptautisko tiesību pamatprincipus. Latvijas Republikas Nacionālās drošības koncepcija, kuru 2002. gada 24. janvārī apstiprinājusi Saeima, nosaka, ka, īstenojot savu drošības politiku, Latvija ievēro starptautisko tiesību principus un normas, neapdraudot nevienu citu valsti. Savukārt likums par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanos starptautiskajās operācijās paredz tām saņemt starptautisko organizāciju mandātus un rīkoties atbilstoši ANO Statūtiem. Paredzētā militārā akcija Irākā grauj starptautisko tiesisko kārtību un rada bīstamu precedentu starptautisko tiesību pārkāpšanai, kas nākotnē var apdraudēt pašas Latvijas drošību. ” Šis nav kādas politiskās partijas vai kāda deputāta teksts, šo paziņojumu šodien ir izdalījusi Latvijas Juristu biedrība! Vai Saeimas Juridiskā biroja vadītājs šodien ir nācis tribīnē un skaidrojis, vai mēs pārkāpjam paši savus likumus un starptautiskos likumus? Būtu labi to dzirdēt. Un nākamais jautājums. Kurp mēs tā steidzamies? Es šodien Ārlietu komisijas sēdē teicu: “Kāpēc mēs nevarētu dot, kā Francija to pieprasa, vēl 30 dienas, lai pabeidz inspektori tur savu darbu?” Un kāds no kolēģiem teica: “Ziniet, 30 dienas... tur jau ir karsts, smilšu vētras, zaldāti nogurst, demoralizējas... ” Jūs saprotat, kas tie par argumentiem. Un ko tajā pašā laikā (tajā pašā laikā!) saka amerikāņu ģenerālis, kas komandē Amerikas karaspēku līcī? Viņš izsaka nopietnas bažas par to, ka Irākas militārie objekti ir izvietoti tuvu hospitāļiem, skolām, mošejām un privātmājām. Tālāk. Te bija daudz runu par sabiedrotajiem. Es saprotu, ka amerikāņi mums ir sabiedrotie. Taču kas ir amerikāņi? Amerikāņi ir ļoti dažādu tautu cilvēki; paldies Dievam, ar ļoti daudziem viedokļiem. Un šeit es citēšu Amerikas bijušo prezidentu Džimiju Kārteru, kurš ir arī Nobela prēmijas laureāts. Un arī viņš saka, ka šodien karadarbība Irākā no starptautisko tiesību viedokļa nav attaisnojama. Džimijs Kārters saka, ka amerikāņu karaplāns ir tāds, ka pirmajās stundās viņi uzmetīs 3000 bumbu un raidīs raķetes uz relatīvi neaizsargātajiem Irākas iedzīvotājiem nolūkā demoralizēt cilvēkus un karavīrus, lai viņi gāztu savu valdību. Iedomājieties šādu scēnu! Mēs televīzijā redzam, kādas bumbas amerikāņi ir izdomājuši. Kāpēc mums jāiesaistās šinī akcijā, attiecībā uz kuru tiešām visas diplomātiskās iespējas nav vēl izmantotas? Tagad, kamēr mēs te runājam, sanāk ANO Drošības padome Ņujorkā. Nupat runāja Vācijas ārlietu ministrs, kurš stingri iestājas par to, lai tiktu ievēroti starptautiskie likumi. Kāpēc mēs nevaram uzskatīt, ka arī vācieši ir mūsu sabiedrotie tāpat kā franči? Paies karš, un mums būs jālūdzas gan vāciešiem, gan frančiem, lai viņi ratificē abus mūsu līgumus - gan ar Eiropas Savienību, gan ar Franciju. To, kāda ir Vācijas attieksme pret mums, ļoti labi parādīja mūsu Prezidentes vizīte Vācijā neatkarīgi no tā, kādā “mērcē” jūs to tagad… kā Ārlietu ministrija mēģina to pasniegt. Es domāju, ka tā ir ļoti zīmīga. Nemaz jau nerunājot par Franciju. Mēs esam palaiduši garām to faktu, ka Francija un Vācija - tās ir divas pašas svarīgākās Eiropas Savienības valstis. Bez Vācijas un bez Francijas Eiropas vienotība nav iespējama. Kāpēc mēs neesam izmēģinājuši visus diplomātiskos paņēmienus, lai būtu kopā ar Eiropu? Kāpēc mums nav svarīgi mūsu kaimiņi? Kāpēc mums liekas, ka mēs esam gudrāki nekā zviedri? Zviedrijas premjers vakar izteica savu protestu pret šo iespējamo nesankcionēto karu un kopā ar savas partijas biedriem izgāja Stokholmas ielās. Kāpēc mēs beigu beigās nerēķināmies paši ar saviem iedzīvotājiem? Mēs zinām, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju ir pret karu. Es nemaz nerunāju par visu Eiropas sabiedrību, kuras lielākā daļa jeb nospiedošais vairākums ir pret karu. Lai ārlietu ministre man paskaidro, kas mainīsies, ja mēs atliksim savu līdzdalību un savu “jā” neteiksim vis šodien, bet varbūt pēc mēneša, kad mēs pievienosimies, iespējams, visai Apvienoto Nāciju saimei. Kāda traģēdija notiks šā mēneša laikā? Varbūt būs tieši otrādi un šī traģēdija tiks novērsta? Tā kā mums ir ļoti daudz ticīgu cilvēku šeit, ir tā saucamā Mācītāju partija, tad es gribētu vērst viņu uzmanību uz vairākām lietām. Arī Mārtiņš Luters raksta: “Karš ir galējais līdzeklis, ko diktē nepieciešamība. Nav prātīgi sākt karu tikai tāpēc, ka kādam muļķīgam kungam ir ienākusi prātā doma karot. Grēko tas, kurš karu uzsāk pirmais. Katram karam aizvien ir jābūt aizstāvēšanas karam. ” Un tad mēs vēl zinām, ka mūsu kolēģim Jēkabsona kungam bieži patīk citēt Artūru Holmsu, kas savā darbā “Karš un kristīgā ētika” saka tādus vārdus, Jēkabsona kungs: “Es esmu pārliecināts, ka taisna kara teorijas mērķis, vismaz no kristīgās ētikas viedokļa, nav vis attaisnot karu, bet gan nosodīt un kritizēt. Vienīgais kara mērķis var būt pašaizsardzība. Karā drīkst iesaistīties tikai tad, ja visi pārējie līdzekļi ir izsmelti. ” Paldies par uzmanību!".
• 2003_03_19_a-seq35 language "lv".
• 2003_03_19_a-seq35 speaker Janis_Jurkans-1946.
• 2003_03_19_a-seq35 mentions Q822919.
• 2003_03_19_a-seq35 mentions Q211.
• 2003_03_19_a-seq35 mentions Q193089.
• 2003_03_19_a-seq35 mentions Q458.
• 2003_03_19_a-seq35 mentions Q15628977.
• 2003_03_19_a-seq35 mentions Q142.
• 2003_03_19_a-seq35 mentions Q796.
• 2003_03_19_a-seq35 mentions Q183.
• 2003_03_19_a-seq35 mentions Q34.
• 2003_03_19_a-seq35 mentions Q1754.
• 2003_03_19_a-seq35 mentions Q662311.
• 2003_03_19_a-seq35 mentions Q37470.
• 2003_03_19_a-seq35 mentions Q60.
• 2003_03_19_a-seq35 mentions Q9554.
• 2003_03_19_a-seq35 mentions Q23685.