Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2003_03_19_a-seq27> ?p ?o. }

• 2003_03_19_a-seq27 type Speech.
• 2003_03_19_a-seq27 number "27".
• 2003_03_19_a-seq27 date "2003-03-19".
• 2003_03_19_a-seq27 isPartOf 2003_03_19_a.
• 2003_03_19_a-seq27 spokenAs 37.
• 2003_03_19_a-seq27 spokenText "Paldies, priekšsēdētājas kundze! Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Godājamais Ministru prezident! Godājamā ārlietu ministre! Godājamie deputāti! Es gribētu, godājamie deputātu kungi, pievērst jūsu uzmanību apbrīnojamajam neprofesionālismam un kārtējai necieņai pret Saeimu tieši tāpat kā ierosinātajās Prezidentes vēlēšanās, un Satversmes un pienākumu sadales pilnīgai neizpratnei. Saeima vēl tikai taisās balsot, bet CNN jau paziņo, ka Latvija piedalās militārajā kampaņā Irākā. Aizsardzības ministrs Kristovska kungs jau paziņoja, ka NBS pārstāvis ir aizsūtīts, lai piedalītos operatīvās plānošanas darbā. Tas ir dīvaini. Vai tomēr nevajadzēja ievērot šo elementāro pieklājību - vispirms pieņemt lēmumu un tikai pēc tam iesaistīties atbruņošanas, humānajā vai miera uzturēšanas kampaņā? Šeit mazā Irāka ar 22 miljoniem iedzīvotāju, kur 15% kurdi, bet puse - bērni, tika salīdzināta ar Hitleru, un man diemžēl veidojas asociācija ar 1940. gadu Latvijā un ar Višinski. Un tad es atcerējos, ka arī pie Višinska skrēja gan augstskolu profesori, gan labējo partiju pārstāvji un piedāvāja sadarboties - veidot valdību. Višinskis sita uz pleca visiem un teica: “Jā, jā! Taisiet Saeimas vēlēšanu sarakstu!” Un pēc tam jūs zināt, kā tas viss beidzās. Atļaujiet man citēt rakstnieci Gundegu Repši, kas, runājot par šo procedūru, ir precīzi atradusi apzīmējumu tam, kas pašreiz notiek: “Pāris kareivīgu, sevī iecentrētu iztapoņu runā visas tautas vārdā, solās un zvēr pirms oficiālās ceremonijas sākuma, uzprasās, deg un kaist, beidzot tik viena raķete ar visstiprāko... fiziski, protams. Beidzot mazā un miermīlīgā dainotāju tauta pie jūras, kura nekad nevienu nav iekarojusi, izārstēsies no 700 gadu jūga kompleksiem. Kamēr vēl pasaule darbojas, demonstrē demokrātijas būtību, strīdas, diskutē, klausās un apsver, un sver, kam dzīvot, kam mirt, mēs jau esam paziņojuši, lai gan tikai rītdien notiks Eiropas Savienības valstu vadītāju tikšanās. ” Godājamais Ministru prezidenta kungs! Arī Tautas partija atbalsta to, ka agresors ir jāsavalda, un man ļoti patika jūsu - humānista izteiktie uzskati, bet jūs aizmirsāt pateikt, ka tepat, daudz tuvāk, Čečenijā gadā ir gājuši bojā 30 tūkstoši cilvēku, ka tur tūkstošiem bērnu iet katru gadu bojā. Un es saprotu, ka mēs neaizmirsīsim ne tikai Čečeniju, bet mēs neaizmirsīsim arī Ziemeļkoreju, kurai jau ir kodolieroči un starpkontinentālās raķetes un kura jau ir piedraudējusi saviem kaimiņiem. Mēs būsim tikpat principiāli attiecībā uz Irānu, kas savā laikā ieņēma ASV vēstniecību, bet nekas tur īsti nenotika. Un arī citos punktos - ne, tādos kā bijušajā Padomju Savienībā, piemēram, Tadžikijā un Turkmēnijā, bet es ceru, ka tas viss mums vēl ir priekšā. Tagad konkrēti par NATO un ANO - par to, kā mēs varētu sadarboties, vai ANO Hartas 51. pants, kas neļauj iebrukt ANO valstī, ja šī pati ANO valsts nav kādam uzbrukusi, tiek pārkāpts un ko mums darīt šādā situācijā. Situācija nav patīkama. Mēs zinām, ka jauna ANO Drošības padomes rezolūcija par iebrukumu nav pieņemta. Protams, var atsaukties uz iepriekšējo rezolūciju, dažādi to traktēt, bet es gribētu pievērst uzmanību tam, kas varbūt nenāk Latvijai par labu. Līdz šim mēs vienmēr esam atsaukušies uz kolektīvās drošības sistēmas principiem, un arī Latvijas likums par mūsu valsts piedalīšanos starptautiskajās operācijās līdz pagājušā gada 31. janvārim atļāva tajās piedalīties tikai pēc starptautisko organizāciju uzaicinājuma, bet pagājušā gada 31. janvārī tas tika papildināts ar vārdiem “un kādas dalībvalsts uzaicinājuma”. Latvijai tas nav izdevīgi no tā viedokļa, ka mēs no daudzpolāras pasaules faktiski nonākam tādā pasaulē, kas ir vienpolāra un kur viena valsts pieņem lēmumu. Es negribu šeit tērēt laiku un runāt par to, vai tas ir labi vai slikti, bet es gribētu tikai teikt: ja mēs vairs neievērojam to ANO principu, kas garantē tikai cīņu pret to valsti, kas ir uzbrukusi blakusvalstij, vai tiešām kāds šeit nopietni tic un vai jūs, ārlietu ministre, un jūs, aizsardzības ministr, ticat, ka mazā Irāka, kā es jau teicu, kas ir Rumānijas lieluma valsts iedzīvotāju skaita ziņā, pašreiz taisās uzbrukt kādam savam kaimiņam? Ja tas tā tiešām ir, ja mēs mainām šo principu un varam uzbrukt jebkurai valstij, kurā mūs neapmierina tās režīms, tad es gribētu pievērst jūsu uzmanību tam, ka šādu valstu pasaulē ir vairāk nekā simts. Vakar jūs visi redzējāt, kā Kubā sākās masveidīgi aresti. Fidels Kastro sāka arestēt tos cilvēkus, kurus tur aizdomās par sadarbību ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Un ne tikai Fidels Kastro, bet arī Lukašenko veic šos arestus, mēs zinām, kā es jau teicu, ka arī Turkmenbašī. Arī Ziemeļkoreja. Bet ko darīt ar reģioniem? Ko darīt ar Irānu? Ko darīt ar Jemenu, ko darīt ar Sīriju? Pie viena - ko darīt ar Somāliju? Sudānu? Un ko darīt ar Krieviju? Kāpēc mēs šeit no ārlietu ministra nedzirdam profesionāli izvērstu paziņojumu, ko mēs darīsim tādā gadījumā, kā jau minētajā Čečenijas krīzē? Tagad es gribētu pāriet konkrēti pie šā reģiona problēmas. Jā, Latvijai nav jāstāv malā, bet es vēl joprojām ticu, ka starptautiskās organizācijas spēs kaut ko pieņemt - ne tikai ANO, bet arī NATO. Un te šī reģionālā krīze, godājamie deputāti, ir daudz plašāka. Nav jau runa konkrēti par vienas valsts atbruņošanu. Es gribētu pievērst uzmanību tam, ka arī Arābu valstu līga, ieskaitot tādus Amerikas Savienoto Valstu sabiedrotos kā Ēģipte, kurā ir ļoti autoritatīvs vadītājs arābu pasaulē prezidents Mubaraks, uzsver, ka karš var kaitēt šim reģionam. Vai tiešām mēs nevaram dabūt no Ārlietu ministrijas nopietnu analīzi, kādā veidā karš kaitēs reģionam un kā tas kaitēs Latvijas nacionālajām interesēm, kuras, kā es saprotu, tomēr ir tirdzniecības intereses gan Ēģiptē, kura neatbalsta šo iebrukumu, gan Turcijā, kura visu laiku grib pieņemt savu atsevišķu lēmumu šajā jautājumā, gan Amerikas Savienoto Valstu sabiedrotajā - Saūda Arābijā -, kuru savukārt atbalsta arī Jordāna un Sīrija. Neviena valsts šajā reģionā nav parakstījusi kodolieroču neizplatīšanas līgumu, to skaitā, arī Izraēla, ar ko mums ir labas attiecības. Kāpēc mēs runājam tikai par to, ka mēs pēkšņi taisāmies atbrīvot tikai vienu valsti? Neviena šā reģiona valsts nav parakstījusi un nav pievienojusies ķīmisko un bioloģisko ieroču aizliegšanas konvencijai. Kādā veidā saasināsies attiecības šajā reģionā starp kurdiem un Turciju? Mēs zinām, ka Turcija ir ievedusi savu karaspēku un ka ziemeļu kurdi ir paziņojuši, ka viņu ienaidnieks nav vis Sadams Huseins, bet gan Turcija. Ministru prezidenta kungs šeit runāja par kurdiem, bet aizmirsa pateikt, ka ir gan ziemeļu kurdi, gan dienvidaustrumu kurdi un ka viņi savā starpā nesatiek. Tad ar ko mēs sadarbosimies? Vai ar Turcijas karaspēku pret kurdiem? Mēs iesaistīsimies pilsoņu karā? Nav atbildēts arī uz jautājumu, kā vienpusējs iebrukums veicinās Izraēlas un Palestīnas konflikta atrisināšanu. Tomēr es ceru, ka to Ārlietu ministrija izdarīs un mums paskaidros. Nākamais. Man nav skaidrs, un es arī nesapratu, kāpēc Ministru prezidenta kungs un ārlietu ministre pēkšņi pateica, ka ANO iespējas ir izsmeltas. Vai tūkstošiem bērnu un sieviešu būtu jāmirst jau šonakt? Es šo jautājumu uzdodu tāpēc, ka nav viennozīmīgas atbildes. Un man nav skaidrs, kāpēc mazā Latvija tik kategoriski paziņo, ka iespējas ir izsmeltas, bet tajā pašā laikā mūsu ziemeļu kaimiņvalsts, Zviedrijas, premjerministrs Jorens Pēršons paziņo, ka, izvirzot ultimātu Irākai, ASV ir pārkāpusi starptautiskās tiesības. Mēs uzskatām, ka tāda veida lēmumi ir jāpieņem ANO. Mums neatšķiras viedokļi par režīmu Irākā, taču šā režīma atbruņošanai tomēr ir jānotiek starptautisko tiesību ietvaros. Pašreiz ASV pārkāpj šīs tiesības, un tas ir nopietni. Es pieļauju, ka Zviedrijas premjerministrs varbūt labi neorientējas starptautiskajā situācijā un ka Zviedrija ir valsts, kurai nav autoritātes, bet tad man tomēr nav īsti skaidrs, kāpēc Vācijas kanclers Gerhards Šrēders otrdien paziņoja, ka karam pret Irāku nav attaisnojuma un ka nav iemeslu izbeigt inspekcijas, kuru mērķis ir atbruņot Irāku. Turpretī šeit es dzirdēju, ka viss jau ir skaidrs, ka inspekcijas ir jāizbeidz un ka viss tālāk ir jādara… Protams, ja kādam varbūt nepatīk Šrēdera kunga paziņojums, tad var citēt arī Francijas prezidentu Žaku Širaku, kas atzīst, ka šis vienpusējais lēmums ir pretējs ANO Drošības padomes un starptautiskās sabiedrības vēlmēm, kuras grib turpināt Irākas atbruņošanu. Ja nepatīk valstu vadītāju izteikumi, tad der ieklausīties Madlēnas Olbraitas vai Bžezinska, vai Buša, vecākā, bijušā prezidenta, teiktajā, kurš aicina savu dēlu ne jau uz Kuveitas skaidru atbrīvošanas operāciju ar neskaidriem mērķiem pašreizējā situācijā Irākā. Jā, mēs atbalstām Amerikas Savienotās Valstis un, kā jau es teicu, arī starptautiskās organizācijas, bet, ja mēs esam draugi un ja mēs esam parakstījuši šo Baltijas Hartu, tad mēs kādreiz varam arī iebilst. Mēs varam neatbalstīt vienu vai otru administrācijas lēmumu. Un vai vēsturē bieži nav bijis tā, ka nākamā administrācija ir teikusi, ka iepriekšējā administrācija ir kļūdījusies? Ja ar to ir par maz, tad es varu nocitēt “The New York Times”, kurš raksta, ka prezidenta Buša, tēva, un Bila Klintona laikā smagi tika strādāts pie tā, lai realizētu Amerikas ideālismu, internacionālismu un daudzpusīgumu, taču Džordža Buša vadībā Vašingtona ir izvēlējusies pavisam citu kursu - sabiedroto loma tiek mazināta, bet militārais spēks pārvērtēts. Jā, mēs esam par sadarbību! Taču es vēlreiz uzsveru, ka mums tomēr vajadzētu redzēt daudz rūpīgāku analīzi. Jā, mums amerikāņi ir draugi, bet administrācijas kļūdās. Un it sevišķi, godājamais Repšes kungs, administrācijas kļūdās tad, kad atbalsta komunistu režīmus, piegādājot tiem lokomotīves vai labību, vai savā laikā mācot LNNK dalībniekus un Tautas frontes pārstāvjus, ka ir jāatbalsta Gorbačovs un jāsaglabā Padomju Savienība. Tagad par Eiropas Savienības vadītāju tikšanos. Es esmu pateicīgs Ārlietu ministrijai, ka tā noorganizēja ļoti labu Valsts prezidentes vizīti, un viņa tur tiešām tika ļoti silti uzņemta. Daži gan, teiksim, tādi kā ārlietu ministrs, nevarēja tikties ar mūsu Valsts prezidenti laika trūkuma dēļ, un to mēs labi saprotam. Arī vēl citas trīs amatpersonas pēdējā brīdī pateica, ka viņas nevar tikties ar mūsu Valsts prezidenti, bet es saprotu, ka arī kanclera Šrēdera 20 minūtes agrāk beigtās pusdienas bija tikai tāpēc, lai žurnālistiem labāk izskaidrotu lielo draudzību ar Latviju. Bet es domāju, ka, lai šīs draudzīgās attiecības mēs uzturētu, mums tomēr vajadzētu ieklausīties arī Eiropas Savienības vadītāju rītdienas lēmumos un konferences debatēs, un es ceru, ka Kalnietes kundze mūs ar to visu iepazīstinās. Es tikai gribētu, lai tie cilvēki, kuri tagad nievājoši izsakās par Eiropas Savienību un par Eiropas tradīciju - jautājumus risināt nevis ar militāru spēku, bet dialogu ceļā - nenāk šeit pēc mēneša vai pēc diviem mēnešiem un nemēģina mūs aģitēt par iestāšanos Eiropas Savienībā. Es ceru, ka uz to laiku varbūt parādīsies citi cilvēki. Un nobeigumā, godājamie deputāti, par pašu šo dokumentu. Dokuments ir ārkārtīgi neprofesionāls. Tas ir pirmais. Ko nozīmē vārdi: “ja cietīs neveiksmi diplomātiskās pūles”? Tās jau ir cietušas neveiksmi! Turcijas karaspēks ir pārgājis robežu, un ziemeļos jau notiek cīņas. Otrs. Kādās starptautiskajās operācijās mēs piedalīsimies saskaņā ar Latvijas likumu - miera uzturēšanas, miera nodrošināšanas, glābšanas vai humānajās operācijās? Ir vismaz četri veidi. Vai tad mēs to nevaram ierakstīt? Jā, mēs atbalstām šīs humānās operācijas. Nav nekādu problēmu! Es jau arī teicu Kariņa kungam - labprāt, bet tad ierakstīsim to arī lēmumā! Nu kā var iesniegt tādu lēmumu, kas kopumā absolūti nav saskaņots ar Saeimas iepriekšējiem likumiem? Te jau Repšes kungs pieminēja ziemeļu kurdus un dienvidu kurdus. Tātad - ar ko mēs īsti sadarbosimies? Tad ierakstām to precīzi: ar Amerikas Savienotajām Valstīm, ar Lielbritāniju un ar Spānijas koalīciju. Taču ne jau ar Turciju, es ceru, kura jau tur ir un kurai ir sava pavēlniecība. Pie tam Turcija ir paziņojusi, ka tā daudzos jautājumos nepiekrīt Amerikai, bet arī Turcijai ir tiesības ieiet ar savu karaspēku šajā teritorijā. Nākamais. Saeimas likumdošana šādos gadījumos pieprasa norādīt laiku un noteikumus, ar kādiem mēs piedalāmies vai atļaujam savam karaspēkam piedalīties operācijā. Es domāju, ka tā tas būs līdz ANO vai kādas citas organizācijas mandāta beigām. Un šeit tas nebūt nenozīmē, ka ir obligāti jābūt ANO Drošības padomes mandātam, tāpēc ka organizācijas ir dažādas, un jebkurā gadījumā - ar vai bez ANO - šādi lēmumi tiks pieņemti, jo ir gan pārtikas organizācijas, kas izplata, gan arī pasaules veselības organizācijas. Tie ir dažādi mandāti. Ir mandāti humānās palīdzības sniegšanai, ir arī glābšanas darbiem un cilvēku evakuācijai... Un mēs noteikti piedalīsimies šajās operācijās. Neviens to nenoliedz! Taču esiet tik labi un vismaz ierakstiet to, saskaņā ar kādu mandātu, cik ilgi un vēl visu pārējo. Līdz ar to man ir šādi secinājumi. Es diemžēl ierosinu sagaidīt rītdien šīs Eiropas Savienības valstu vadītāju galotņu konferences rezultātus. Tas būtu pirmais. Otrais. Šodien, protams, vajadzētu nobalsot “pret” nodošanu komisijām, jo vispār nav ko labot šajā dokumentā. Ir jāraksta pilnīgi jauns dokuments! Es domāju, ka koalīcija kopīgi ar Tautas partiju var izstrādāt jaunu, nopietnu dokumentu, un nekas nenotiks. Arī Turcija izstrādās jaunu dokumentu, kā sadarboties ar amerikāņiem. Un divas vai trīs dienas šeit neko neizšķir. Un vēl pēdējais, ko es gribētu pateikt. Nekādā gadījumā nevajadzētu rakstīt tādas muļķības, ka mēs ar militāru spēku taisāmies iebrukt ANO valstī. Tad nu izlemsim... tad jau tā ir miera nodrošināšana ar militāru spēku. Vai tā ir miera uzturēšana vai humānās operācijas? Nu tad sagatavosim normālu dokumentu, es ar lielu prieku piekritīšu Kalnietes kundzei - atbalstīsim 1998. gadā pieņemto dokumentu un tā garu, bet ne jau šo papīru, kas ir uzrakstīts pilnīgi neprofesionāli. Paldies par uzmanību!".
• 2003_03_19_a-seq27 language "lv".
• 2003_03_19_a-seq27 speaker Aleksandrs_Kirsteins-1948.
• 2003_03_19_a-seq27 mentions Q822919.
• 2003_03_19_a-seq27 mentions Q211.
• 2003_03_19_a-seq27 mentions Q193089.
• 2003_03_19_a-seq27 mentions Q458.
• 2003_03_19_a-seq27 mentions Q39731.
• 2003_03_19_a-seq27 mentions Q159.
• 2003_03_19_a-seq27 mentions Q15628977.
• 2003_03_19_a-seq27 mentions Q142.
• 2003_03_19_a-seq27 mentions Q7184.
• 2003_03_19_a-seq27 mentions Q796.
• 2003_03_19_a-seq27 mentions Q23666.
• 2003_03_19_a-seq27 mentions Q183.
• 2003_03_19_a-seq27 mentions Q15180.
• 2003_03_19_a-seq27 mentions Q218.
• 2003_03_19_a-seq27 mentions Q858.
• 2003_03_19_a-seq27 mentions Q34.
• 2003_03_19_a-seq27 mentions Q37470.
• 2003_03_19_a-seq27 mentions Q801.
• 2003_03_19_a-seq27 mentions Q423.
• 2003_03_19_a-seq27 mentions Q794.
• 2003_03_19_a-seq27 mentions Q30.
• 2003_03_19_a-seq27 mentions Q29.
• 2003_03_19_a-seq27 mentions Q1250133.
• 2003_03_19_a-seq27 mentions Q43.
• 2003_03_19_a-seq27 mentions Q35178.
• 2003_03_19_a-seq27 mentions Q79.
• 2003_03_19_a-seq27 mentions Q1049.
• 2003_03_19_a-seq27 mentions Q851.
• 2003_03_19_a-seq27 mentions Q805.
• 2003_03_19_a-seq27 mentions Q61.
• 2003_03_19_a-seq27 mentions Q1045.
• 2003_03_19_a-seq27 mentions Q40059.
• 2003_03_19_a-seq27 mentions Q2105.
• 2003_03_19_a-seq27 mentions Q42462.
• 2003_03_19_a-seq27 mentions Q23792.
• 2003_03_19_a-seq27 mentions Q174438.
• 2003_03_19_a-seq27 mentions Q2530.
• 2003_03_19_a-seq27 mentions Q241.
• 2003_03_19_a-seq27 mentions Q6753814.
• 2003_03_19_a-seq27 mentions Q1124.
• 2003_03_19_a-seq27 mentions Q11256.
• 2003_03_19_a-seq27 mentions Q3744.