Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2003_03_13-seq129> ?p ?o. }
Showing items 1 to 11 of
11
with 100 items per page.
- 2003_03_13-seq129 type Speech.
- 2003_03_13-seq129 number "129".
- 2003_03_13-seq129 date "2003-03-13".
- 2003_03_13-seq129 isPartOf 2003_03_13.
- 2003_03_13-seq129 spokenAs 5.
- 2003_03_13-seq129 spokenText "Cienījamie kolēģi un godājamie priekšlikuma iesniedzēji! 11. panta trešās daļas tekstā es nekādi neredzu pieminētu ne Vispārējo minoritāšu aizsardzības konvenciju, ne arī 1998. gada Izglītības likuma pārejas noteikumus, tāpēc es runāšu tieši par divu redakciju salīdzinājumu. Varu konstatēt, ka visi - gan Ministru kabinets, gan mēs, gan priekšlikumu iesniedzēji - esam pilnīgi vienisprātis, ka mazākumtautībām ir tiesības uz izglītību dzimtajā valodā. Latvijā šī norma tika īstenota jau ilgi pirms tam, līdz tā nokļuva saistošos starptautiskos dokumentos. Ja runājam par to jautājumu, kādu izglītību un līdz kādai pakāpei apgūt un vai tikai dzimtajā valodā apgūt, tad, salīdzinot divas redakcijas, mēs redzam, ka dažos aspektos tās ir gan vispārīgākas, gan konkrētākas viena par otru. Sāksim no sākuma - par mazākumtautībām, konkrēti par Latvijas mazākumtautībām. Protams, ka runa ir par Latvijas, nevis, kā šeit izskanēja, par Ekvatoriālās Gvinejas mazākumtautībām. Tātad vārds “Latvija” ir jāsaglabā arī tā iemesla dēļ, ka tīri praktiski nebūs iespējams nodrošināt izglītību visiem Latvijā - apmēram 100 tautību bērniem. Otrkārt, ir par valsts vai par pašvaldību finansētu izglītību. Vai tādā gadījumā priekšlikuma iesniedzēji uzskata, ka nav tiesību iegūt privātu izglītības iestāžu izglītību? Vai tādā gadījumā organizācijām un apvienībām nav tiesību organizēt dzimtās valodas apguvi Svētdienas skolu ietvaros? Trešais jautājums. Te nepastāv pretruna ar Izglītības likumu. Gluži otrādi! Ministru kabineta iesniegtajā variantā ir precizēta šā likuma norma tieši atbilstoši Latvijas apstākļiem un tieši Latvijas situācijai, kurā mēs uzskatām par nepieciešamu veicināt sabiedrības integrāciju, nevis segregāciju. Un jautājums, protams, ir par to, vai Latvijas pašreizējos apstākļos, piedāvājot ideju bērniem apgūt izglītību tikai dzimtajā valodā, mēs vairojam vai mazinām šo bērnu konkurētspēju. Tika pieminēta arī zināmā konvencija. Tad nu gribētu atgādināt, ka konvencijas pants, kas saistās ar izglītību, komentāros tiek traktēts šādi: “Tas realizējams bez iebildumiem pret oficiālās valodas apguvi vai pret mācībām oficiālajā valodā. ” Un, protams, Plinera kungs mums citēja 9. panta pirmo daļu, bet neaizmirsīsim arī otro un trešo daļu, kurā ir runāts tieši par to, kā izglītība tiek garantēta mazākumtautībām. Un tātad, ņemot vērā atšķirību starp piedāvātajām redakcijām, aicinu atbalstīt Ministru kabineta variantu, kas nodrošina bērniem gan dzimtās valodas, gan arī valsts valodas apguvi un tātad nodrošina arī sabiedrības integrāciju, Latvijas nākotni, nevis sabiedrības segregāciju un Latvijas atgriešanos pagātnē.".
- 2003_03_13-seq129 language "lv".
- 2003_03_13-seq129 speaker Ina_Druviete-1958.
- 2003_03_13-seq129 mentions Q211.
- 2003_03_13-seq129 mentions Q4459436.
- 2003_03_13-seq129 mentions Q1006.