Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2003_02_28_a-seq210> ?p ?o. }

• 2003_02_28_a-seq210 type Speech.
• 2003_02_28_a-seq210 number "210".
• 2003_02_28_a-seq210 date "2003-02-28".
• 2003_02_28_a-seq210 isPartOf 2003_02_28_a.
• 2003_02_28_a-seq210 spokenAs 37.
• 2003_02_28_a-seq210 spokenText "Priekšsēdētājas kundze! Ministru prezidenta kungs! Ministri! Godājamie kolēģi! Nav nemaz tik sens tas laiks, kad, pa ielu ejot, mēs latviešu valodu nevarējām dzirdēt: dzirdējām pārsvarā krievu valodu, bieži vien pat ne to krievu valodu, kurā rakstīja Čehovs un Tolstojs, bet daudzus citādus vārdus. Taču bija arī vietas, kur mēs varējām dzirdēt latviešu valodu, turklāt labu latviešu valodu, un tie bija teātri. Tie bija latviešu teātri, nacionālie teātri! Un bija arī latviešu filmas. Protams, mums var likties, ka tagad, kad esam atguvuši neatkarību, nu ir viss kārtībā! Mums vairs nevajag nacionālos teātrus, nevajag filmas, jo mēs esam. Bet kādēļ tad eiroskeptiķi mums visu laiku vicina ar pirkstiņu un draud: “Kad nokļūsim Eiropas Savienībā, zaudēsim identitāti!” Jā, zināmas bažas pastāv, taču tās ir ne tik daudz Eiropas Savienības, cik kopējo globalizācijas procesu dēļ. Un kā tad šo identitāti var uzturēt? Ir tikai viens veids: kopt savu nacionālo kultūru un valodu. Tas ir sen pārbaudīts un atzīts visā kulturālajā pasaulē. Šodien budžetā mēs redzam samērā nelielu summu, kura ir nepieciešama Nacionālajam teātrim, lai pabeigtu gadiem ieilgušo tā remontu. Vai tad mēs nevaram šo summu atvēlēt namam, kuram mēs katru dienu staigājam garām un kuram vēl aizvien visapkārt stalažas stāv? Te ir vēl viens aspekts. Nacionālais teātris šobrīd sniedz izrādes VEF Kultūras pilī. Taču jūs ļoti labi atceraties, kas notika ar Operas teātri, kad to remontēja ilgu laiku. Daudzi mākslinieki pazuda jeb aizgāja pensijā, jaunie meklēja darbu ārzemēs. Faktiski Opera bija jāveido no jauna. Kaut kas līdzīgs var notikt arī ar Latvijas Nacionālo teātri. Pilsēta ir izrādījusi savu labo gribu un finansējusi šīs ēkas remontu. Taču atcerēsimies, ka šeit ir jābūt pilsētas un valsts kopdarbībai! Faktiski ir trīs finansējumi... Normāli būtu jābūt tā, ka ir pilsētas ēka, valsts teātris un sabiedrības ieguldījums ar savām biļetītēm. Taču, es domāju, valsts šajā gadījumā aiziet malā, domādama tikai par īstermiņa periodu, tikai par pašreizējo brīdi un nedomādama divus gājienus uz priekšu, nedomādama par nacionālo kultūru, par nacionālo identitāti. It sevišķi šogad, kad mēs taisāmies balsot referendumā, tas ir, es domāju, vienkārši vieglprātīgi. Tātad es aicinu balsot “par”. Taču pie viena es gribu parunāt arī par nākamajiem diviem priekšlikumiem. Pie viena apstāšos arī pie tiem. Nu jau bēdīgi slavens ir Ministru prezidenta teiciens Ministru kabinetā: “Vai kāds ir redzējis kādu filmu?” Paldies Dievam, tā ir pagātne! Man bija ļoti patīkami redzēt Ministru prezidentu divu filmu pirmizrādē ne visai sen, un es domāju, ka Ministru prezidents nenoliegs, ka tās bija brīnišķīgas filmas, it sevišķi, es domāju, filma “Foto. Inta Ruka”. Kur nu vēl humānāku darbu redzēt! Tur ir filmētas šodienas it kā grūtās puses - cilvēki, kuriem grūti klājas, - tomēr tā ir gaiša filma, gaišs darbs. Lūk, šeit izpaužas šī tradīcija, šī Latvijas dokumentālā kino tradīcija, kura pat visdrūmākajos boļševiku laikos bija humāna! Šī tradīcija ir saglabājusies. Ir pienācis laiks atbalstīt šos filmu taisītājus. Jā, var teikt: “Tā viena mākslas filma nu gan bija galīgs draņķis, tā man nepatika!” Par mazu naudu nevar uztaisīt... Par mazu naudu nevar uztaisīt vienu filmu gadā, tāpat kā nevar izaudzēt vienu skaistu rozi... Ir vajadzīga atbilstoša vide. Es gribētu teikt, ka šajos gados filmu nozarei naudas pielikuma nav bijis. Nav bijis kopš 1997. gada! Toreiz mēs naudu tai iedevām... Kā, lūdzu? Es runāju uzreiz par trijiem priekšlikumiem, lai neaizņemtu jūsu dārgo laiku, jo nākamie divi priekšlikumi ir par filmām. Šis priekšlikums ir par teātri, taču es šobrīd runāju arī par filmām. Es ietaupīšu jūsu dārgo laiku un šajās 15 minūtēs norunāšu par visu ko. Es labprāt runātu vēl detalizētāk. Ticiet man, šo nozari es pazīstu kā savus piecus pirkstus! Un, ja jūs vēlētos, es varētu runāt par to. Taču es neaizņemšu jūsu un arī klausītāju dārgo laiku. Es pateikšu visu pie viena. Filmu nozarei nauda pēdējo reizi tika iedota 1997. gadā. Ir laiks naudu iedot, jo izauguši jauni kadri jau neatkarīgajā Latvijā, ir izveidojušās starptautiskās kopdarbības attiecības, ir kopprojekti, ir integrācija pasaules vidē. Cienījamie kolēģi, lūdzu jūs padomāt un piešķirt šīs nelielās summas mūsu nacionālās kultūras kopšanai, mūsu identitātes saglabāšanai, mūsu integrācijai Eiropā un pasaulē! Esiet tik godprātīgi un atbalstiet šo priekšlikumu un arī divus nākamos! Paldies par uzmanību.".
• 2003_02_28_a-seq210 language "lv".
• 2003_02_28_a-seq210 speaker Rihards_Piks-1941.
• 2003_02_28_a-seq210 mentions Q211.
• 2003_02_28_a-seq210 mentions Q193089.
• 2003_02_28_a-seq210 mentions Q458.
• 2003_02_28_a-seq210 mentions Q142996.
• 2003_02_28_a-seq210 mentions Q1512969.
• 2003_02_28_a-seq210 mentions Q4975855.