Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2003_02_20-seq371> ?p ?o. }
Showing items 1 to 12 of
12
with 100 items per page.
- 2003_02_20-seq371 type Speech.
- 2003_02_20-seq371 number "371".
- 2003_02_20-seq371 date "2003-02-20".
- 2003_02_20-seq371 isPartOf 2003_02_20.
- 2003_02_20-seq371 spokenAs 37.
- 2003_02_20-seq371 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godātais Ministru prezident! Ministri! Kolēģi! Atbilstoši iesniegtajam budžeta projektam valsts pamatbudžeta ienākumu pieaugums 2003. gadā, salīdzinot ar 2002. gadu, ir 14,3 procenti. Valsts konsolidētā budžeta pieaugums ir 8,1%, toties pašvaldību budžeta ienākumu pieaugums ir tikai 0,3%, bet izdevumos pat ir plānots samazinājums par 26 miljoniem. No šiem faktiem skaidri redzams, ka pašvaldības, līdz ar to arī pašvaldībās dzīvojošie iedzīvotāji nav šīs valdības šāgada prioritāte. Pastāvot šādam budžetam, pašvaldībām nav paredzamas attīstības iespējas. Gluži otrādi! Ņemot vērā inflāciju, ir sagaidāms, ka samazināsies pašvaldību sociālais un ekonomiskais līmenis. Iesniegtajā budžetā visvairāk tiek samazinātas investīcijas pašvaldībām. No 14,68 miljoniem latu, kas nepieciešami kā mērķdotācijas no valsts, budžetā ir plānoti tikai 4,06 miljoni. Pašvaldību zaudējumi būs ne tikai neiesāktās un nepabeigtās būves, bet arī līdzekļi nepabeigto būvju uzturēšanai. Tie ir iesaldētie līdzekļi. Tā, piemēram, pagājušajā gadā tika sākts rekonstruēt Slampes vidusskolu Tukuma rajonā. Šogad tas netiek turpināts. Kuldīgā netiks pabeigta slimnīca. Līdz ar to nevar zināt, ko darīt ar veco slimnīcu, - rekonstruēt, gaidīt, nojaukt… Kuldīgā netiks pabeigta arī ģimnāzijas sporta zāle. Valmierā atbalstu nesagaidīs vājdzirdīgo bērnu internātskola, kas ir vienīgā šāda veida skola visā valstī. Valka šogad nesagaidīs līdzekļus sporta zālei, siltumtīkla rekonstrukcijas vajadzībām un tā tālāk. Tādu piemēru ir diezgan daudz. Samazinoties mērķdotācijām un pašvaldību investīcijām, pašvaldības, loģiski, būs spiestas meklēt citus finansēšanas avotus, un vienīgais reālais avots pašvaldībām paliek aizņēmumi. Pašvaldības ir prasījušas ikgadējo aizņēmumu un garantiju apjomu noteikt 38 miljonu apmērā, bet budžetā tam ir paredzēti tikai 24,28 miljoni, tas ir, par 14 miljoniem mazāk. Valdībai ir jākompensē pašvaldībām tie izdevumi, kuri rodas sakarā ar Ministru kabineta lēmumiem. 2002. gada beigās valdība pieņēma noteikumus par minimālās algas palielināšanu. Tas radīs papildu izdevumus visām pašvaldībām 2,9 miljonu apmērā, no tiem 1 miljons paliks nesegts. Kritiskā stāvoklī ir pašvaldību pārziņā esošie ceļi, ielas, jo nepietiek līdzekļu to uzturēšanai, nemaz nerunājot par jaunu būvēšanu. Pašvaldības ir prasījušas - un tas ir atspoguļots Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības sarunās - lai lauku ceļu fondā līdzšinējo 60% vietā no naftas produktu akcīzes nodokļa tiktu ieskaitīti 70 procenti. Šie un citi pašvaldību lūgumi, kas minēti šajā sarunu protokolā, budžetā nav iekļauti, un to risinājums ir neskaidrs. Piemēram, parakstot vienošanos un domstarpību protokolu, valdība ir solījusi pašvaldībām garantēt ieņēmumus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, bet diemžēl Budžeta likuma tekstā tas nav atrodams. Valdība solīja kopā ar budžetu iesniegt grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, lai atrisinātu problēmas, kas saistītas ar garantētā iztikas minimuma nodrošināšanu. Pretējā gadījumā pašvaldībām tas var prasīt 18 miljonus lielus papildu izdevumus. Pašvaldību teritoriju plānojuma izstrādei nepieciešami 7,46 miljoni kā mērķdotācijas no valsts, bet ir ieplānoti tikai 0,44 miljoni. Ir izveidojusies tāda situācija, ka pašvaldības stāv rindā pēc mērķdotācijām, kas nepieciešamas to teritorijas plānojumam, lai gan plānojums ir pirmais nosacījums attīstības veicināšanai pašvaldībā un arī tās teritorijā. Sarunu gaitā ar pašvaldībām finanšu ministrs pašvaldību neapmierinātības mazināšanai piedāvāja pagaidīt līdz budžeta grozījumiem - grozījumiem, kuri būšot gada vidū, tas ir, pēc 4 mēnešiem. Cik man zināms, tādas “zāles” tika piedāvātas ne tikai pašvaldībām, bet arī citiem neapmierinātajiem. Šāda pieeja problēmas risinājumam no valdības puses ir vai nu mānīšanās, vai arī nekompetence. Ja jau pastāv iespēja budžeta ienākumus palielināt pēc 4 mēnešiem, tad kāpēc tas netiek izanalizēts, izvērtēts jau tagad un netiek iekļauts budžetā? Budžeta likums ir nozīmīgs dokuments visai valstij, tajā skaitā arī pašvaldībām. Ja pašvaldības par lielām, nozīmīgām finanšu iespējām uzzina tikai gada vidū, tad ir samērā nereāli atlikušajā saimnieciskā gada daļā apgūt šos līdzekļus. Valsts dzīvi slikti ietekmē gan nokavēts budžets, gan arī lieli grozījumi gada vidū. Valdība apgalvoja, ka pie budžeta tika strādāts tik ilgi tādēļ, lai tas būtu kvalitatīvs, bet, kā liekas, rezultāti par to neliecina. Tāpēc, kamēr budžeta projekts ir šādā kvalitātē, kādā tas ir iesniegts no Ministru kabineta puses, tas, manuprāt, nav atbalstāms. Paldies par uzmanību!".
- 2003_02_20-seq371 language "lv".
- 2003_02_20-seq371 speaker Eriks__Zunda-1950.
- 2003_02_20-seq371 mentions Q211.
- 2003_02_20-seq371 mentions Q4102950.
- 2003_02_20-seq371 mentions Q991548.
- 2003_02_20-seq371 mentions Q26757915.