Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2003_02_20-seq353> ?p ?o. }

• 2003_02_20-seq353 type Speech.
• 2003_02_20-seq353 number "353".
• 2003_02_20-seq353 date "2003-02-20".
• 2003_02_20-seq353 isPartOf 2003_02_20.
• 2003_02_20-seq353 spokenAs 112.
• 2003_02_20-seq353 spokenText "Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātais Ministru prezidenta kungs! Godātie deputāti! Ministri! Viesi! Gribu komentēt dažus skaitļus no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta projekta. Kopumā budžeta projektu es vērtēju kā ļoti veiksmīgu kompromisu starp mūsu vajadzībām un iespējām. Bez šaubām, jebkurš zinātnes un izglītības budžets vienmēr būs nepietiekams. Kā jau sacīja Ministru prezidents un finanšu ministrs, būtisks palielinājums izglītības budžetā ir pedagogu algu reformas turpināšanai. Otra mūsu ministrijas prioritāte, kas ir iestrādāta budžeta projektā, ir 2,6 miljoni latu. Tas skar zinātnes naudu. Tās ir Eiropas Savienības programmas - tā saucamās 6. ietvara programmas. Un, valdībā strādājot pie budžeta projekta, mums ir bijusi iespēja, ko mēs esam arī izmantojuši savas ministrijas mērķa “griestu” ietvaros, - iespējami nelietderīgus budžeta tēriņus no tā sauktajiem bāzes izdevumiem pārplānot uz mūsu prioritāšu apmierināšanu. Šādā veidā mēs esam spējuši veco bāzes izdevumu ietvaros atrast 1,2 miljonus latu augstākās izglītības attīstībai. Šeit ir jāmin divas galvenās prioritātes, proti, studiju programmu salīdzinošo koeficientu izlīdzināšana un doktorantūras stipendiju pieaugums, tā sauktā kredītam pielīdzinātā stipendija. Šīs ir divas ļoti svarīgas prioritātes, kas ir vērstas tieši uz kvalitāti. Vēl kā pozitīvu momentu gribu minēt papildu finansējumu centralizēto eksāmenu norisei, 100 000 latu Valsts valodas aģentūras projektiem, 63 tūkstošus latu lielas dotācijas privātajām mācību iestādēm, 30 tūkstošus latu emeritēto profesoru stipendijām un vēl citām prioritātēm. Bez šaubām, lai atrastu līdzekļus šo savu prioritāšu apmierināšanai, tie bija no kaut kurienes jāpaņem. Līdz ar to atsevišķas programmas iepriekšējā bāzes budžetā tika samazinātas. Aizsteidzoties priekšā daudziem jau dzirdētiem jautājumiem, kuri droši vien izskanēs arī šodien Saeimas debatēs, aicinu opozīciju nedaudz pārtraukt savas sarunas un ieklausīties. Gribu minēt dažas programmas, kurām finansējums šajā gadā netiek turpināts. Viena no tām ir Latgales programma. Ir jau dzirdēts diezgan daudz kritikas un pārmetumu šajā sakarā, tāpēc ir nepieciešami daži paskaidrojumi, kāpēc šī programma tika apturēta. Pirmkārt. Mums ir viena vienīga Latgales programma. Mums nav Vidzemes, Kurzemes, Zemgales un citu tamlīdzīgu programmu. Šīs Latgales programmas līdzekļi 70% apjomā līdzšinējos gados tika lietoti skolu remontdarbiem. Mēs nekādā ziņā netaisāmies apturēt šo līdzekļu piešķiršanu, bet tie ir jānovirza uz tām programmām, kuras ir paredzētas remontiem. Un nevar arī teikt, ka Latgales labākā skola ir sliktāka nekā, piemēram, Kurzemes sliktākā skola. Bēdīgs stāvoklis attiecībā uz skolu remontiem ir ļoti daudzās vietās Latvijā, un tātad šajā ziņā mums ir nepieciešama nevis Latgales, bet novadu programma. Otrkārt. 11% līdzekļu līdz šim tika lietoti mācību grāmatu iegādei, un, bez šaubām, to ir nepieciešams turpināt. Protams, mums ir jāstiprina latviešu valodas vide Latgalē, un šiem projektiem mēs esam paredzējuši līdzekļus. Daļa no šiem līdzekļiem, kas kopā ir 100 000 latu, ir iekļauta Valsts valodas aģentūras projekta programmā. Tātad, runājot par atbalstu latviešu valodas videi, vēl ir jāmin 418 000 latu lielā valsts budžeta dotācija latviešu valodas apguves valsts programmai. Ir jāmin arī 695 000 latu vērtie ārvalstu donoru ziedojumi šai pašai latviešu valodas apguves valsts programmai. Latgales programmas apturēšana nekādā ziņā nenozīmē to, ka Latgale saņems mazāk līdzekļu nekā līdz šim. Un viens no iemesliem, kāpēc šī programma netiek turpināta, ir tāds, ka mums nav neviena tiesību akta, kas regulētu šo līdzekļu izlietojumu. Visas citas no budžeta finansētās programmas regulē vai nu kāds likums, vai Ministru kabineta noteikumi, turpretī šo līdzekļu sadale līdz šim ir notikusi ar izglītības un zinātnes ministra parakstu, kas, protams, varbūt ir ļoti labi, bet tas negarantē subjektīvisma novēršanu. Runājot par investīcijām, vēl jāpiebilst, ka kopējais investīciju apjoms ir apmēram 1 miljons latu, no kura 160 000 latu ir paredzēti Latvijas Jūras akadēmijai un citām investīcijām, bet 816 000 latu vērti ir pašvaldību investīciju projekti. Dzirdēts pārmetums, ka no 2,9 miljoniem latu ir atbalstīti tikai 816 tūkstoši. Īss paskaidrojums šajā sakarā. Ir daži diezgan, es teiktu, skandalozi projekti, ko ir iestrādājusi pagājušā valdība; proti, kā vienu no šādiem projektiem gribu minēt sporta zāles celtniecību Valkā, kam sākotnēji bija paredzēti 320 000 latu no UMTS operatora izsoles, kur ieguvums, kā jūs zināt, bija nulle, tātad šie līdzekļi tika atrasti valsts budžetā. Turklāt šie 320 000 bija visas paredzētās projekta izmaksas. Izmantojot labvēlīgo politisko situāciju - un es tīri cilvēciski varu saprast Valkas vadību -, projektā vēl tika piebalsoti klāt 250 000 latu, tātad mākslīgi tika sadārdzināta tāme: 150 000 - šāgada budžetā un 100 000 nākamā gada budžetā. Bez šaubām, jaunā valdība nevar turpināt nesamērīgi atbalstīt iepriekšējās valdības labos “draugus”. Līdzīga situācija ir Kuldīgā, kur ģimnāzijas sporta zālei pēdējā brīdī grozījumos papildus tika piebalsoti 150 000 latu. Godātie kolēģi! Ja mēs paskatītos Latvijas rajonus un sakārtotu tos dilstošā secībā, kā valsts ir atbalstījusi dažādus projektus, tad mēs iegūtu ļoti interesantu ainu. Tas, ko mēs gribētu panākt un kam šī valdība pieliek savas pūles, ir tas, ka ir jābūt vienmērīgam sadalījumam, jo, mīļie draugi, nav mūsu vidū labāku vai sliktāku iedzīvotāju, rajonu vai pilsoņu. Mēs esam vienādi! Un šo skaisto principu: “Viens likums, viena taisnība - visiem” mēs gribam realizēt. Ja mēs paskatāmies iepriekšējo laiku, tad redzam, ka šī disproporcija ir bijusi ārkārtīgi milzīga, un droši vien nejaušas sagadīšanās dēļ līdz šim vislielāko atbalstu investīciju projektos ir guvuši tie rajoni, kuru vadība ir bijusi ļoti simpatizējoša valdošajiem. Protams, tie, kuri šobrīd saņems mazāk līdzekļus, lai panāktu izlīdzinājumu, bez šaubām, nebūs apmierināti. Mūsu skatījumā, ir jāturpina turpināt finansēt visi iesāktie projekti, bet diemžēl šajā sakarā atsevišķi jauni projekti netiks uzsākti. To skaitā ir jāmin arī kaut vai tā pati Kuldīgas 2. vidusskolas sporta zāle, un tai kā jaunam projektam mēs esam spējuši piešķirt tikai 5000 latu, pēdējā brīdī atrodot nelietderīgi tērētus līdzekļus savos bāzes izdevumos, kur mēs vēl atradām pēdējos 100 000, ko sadalījām tiem, kam tas ir vairāk vajadzīgs. Skatīsim tālāk! Liels finanšu bloks ir sports. Turpinot realizēt iesāktos investīciju projektus, attiecībā uz Mežaparka nacionālo sporta centru tika izsludināts konkurss par 2,45 miljonu latu liela projekta realizāciju. Šā konkursa uzvarētājs iesniedza projektu 3,1 miljona latu apjomā. Retorisks jautājums: kur ņemt trūkstošo pusmiljonu? Ja mēs šādā veidā saimniekosim, tad mēs vienmēr neglābjami būsim pilnīgā naudas trūkumā, tāpēc es gribētu sacīt, ka mums ir jāatgriežas pie saprātīgas saimniekošanas un plānošanas, un, ja par konkrēto projektu ministrija var maksāt 2,5 miljonus, tad 2,5 miljonus mēs arī maksāsim, nevis 3 miljonus. Klajš nesaimnieciskums iepriekšējās valdības darbā ir vērojams, piešķirot kredītu garantijas Policijas olimpiskajam centram un Vidzemes olimpiskajam centram kopsummā par 12,5 miljoniem latu. Tātad es jau esmu nonācis pie sporta tēmas, kas ir izraisījusi ļoti daudz diskusiju sabiedrībā un acīmredzot arī parlamentā. Ļoti jocīgs ir jautājums: kāpēc 12,5 miljoni latu ir nepieciešami nekavējoties un tūlīt, lai gan ir pilnīgi skaidrs, ka šī nauda ir apgūstama vairāku gadu laikā. Kāpēc nav atvērta kredītlīnija, lai maksātu kredītprocentus tikai par izlietoto naudu? Kāpēc valdībai jau šodien būtu jāsamaksā 566 000 latu tikai kredītprocentos vien? Otrs fakts. Bez tam vēl 185 000 latu ir paredzēti tikai šo projektu uzraudzībai un vadībai. Piedodiet, kolēģi, tas ir vienkārši smieklīgi, ja nebūtu tik skumji! Bez šaubām, ja mēs šķiedīsimies tik dāsni, tad mums citam naudiņas pietrūks. Izglītības un zinātnes ministrijas budžets sporta sadaļā ir 7,2 miljoni latu. No šīs naudas apmēram 2,8 miljoni tiek izlietoti sporta pedagogu apmaksai. Izrēķināsim ātri starpību! Tie ir tikai apmēram 4,5 miljoni latu, un tas ir tas budžets, ko Izglītības un zinātnes ministrija novada sportam, tikai nezin kāpēc visus pārmetumus, ka pietrūkst vienā, otrā vai trešā vietā, uzklausām mēs. Tajā pašā laikā Latvijas Olimpiskā komiteja sportam investē 14,9 miljonus. Ļoti īpatnējs fakts: pārpalikums Latvijas Olimpiskās komitejas budžetā no pagājušā gada (ņemot vērā, ka tas ir speciālais budžets, tas ir iespējams) saskaņā ar dokumentiem, ko Olimpiskā komiteja ir iesniegusi Sporta apakškomisijā, ir 7 miljoni latu, tāpēc es gribētu noliegt jebkādas baumas, ka Latvijas sportam trūkst naudas. Mēs vienkārši šo naudu nemeklējam tur, kur tā ir. Neizprotami izdevumi. Aiz normāliem vārdiem, runājot par Latvijas Olimpisko vienību, mēs patiesībā slēpjam dubulto grāmatvedību. Bez šaubām, ir skaidrs, ka sportistiem, kuri ir izpildījuši olimpisko normatīvu, ir nepieciešams valsts atbalsts. Neviens to nenoliedz. Taču, sakiet, kolēģi, kāpēc ir nepieciešams, lai Latvijas Olimpiskajai komitejai, kas ir sabiedriska organizācija, būtu vēl arī apakšstruktūra - Latvijas Olimpiskā vienība, kuras kapitāldaļu turētāja divu trešdaļu apjomā ir Latvijas Olimpiskā komiteja? Tātad valsts tur ietekmē tikai 11%, un tur ir vēl divi citi dibinātāji. Kāpēc ir vajadzīgs šis finansējums: 580 000 latu - Latvijas Olimpiskajai vienībai, bet pārējā nauda - Latvijas Olimpiskajai komitejai? Šeit es redzu vienkārši dubultās grāmatvedības triku, lai būtu vieglāk finansēt programmas gan no viena, gan no otra avota un kopumā būtu grūtāk atklāt reālās izmaksas. Vēl gribu norādīt uz dažām īpatnējām lietām. Proti, ir tāda visiem zināma firma kā SIA “Ķeizarmežs”, kam ir līgumattiecības ar Izglītības un zinātnes ministriju. Šobrīd gribu sacīt, ka mums notiek ļoti normāla sadarbība, proti, mēs esam diezgan tuvu tam, lai vienotos par izejas punktu tālākajām sarunām par līguma turpināšanu, bet man pilnīgi nav skaidrs, kāpēc no valsts budžeta būtu nepieciešams dotēt 10 000 latu apjomā SIA “Ķeizarmežs” infrastruktūras uzturēšanai, jo vienīgā infrastruktūra ir futbola stadions, kas ir ierakstīts zemesgrāmatā uz SIA “Ķeizarmežs” vārda. Tieši tāda pati ir arī 20 000 latu dotācija SIA “Stadions”. Un ir vēl arī daži citi interesanti skaitļi. Ne jau visas nelietderīgi tērētās naudas sporta jomā mēs esam spējuši atrast šo trīs mēnešu laikā. Līdz ar to ir palicis daudz neapmierinātu projektu, kuriem ir nepieciešams valsts finansējums, tāpēc savas kompetences ietvaros mēs turpināsim meklēt šos nelietderīgi lietotos līdzekļus, un es ļoti ceru, ka daudzas no prioritātēm, kuras šobrīd ir palikušas ārpus mūsu redzesloka, mēs spēsim apmierināt Budžeta grozījumu likumā. Paldies par uzmanību!".
• 2003_02_20-seq353 language "lv".
• 2003_02_20-seq353 speaker Karlis_Sadurskis-1959.
• 2003_02_20-seq353 mentions Q822919.
• 2003_02_20-seq353 mentions Q211.
• 2003_02_20-seq353 mentions Q957126.
• 2003_02_20-seq353 mentions Q193089.
• 2003_02_20-seq353 mentions Q458.
• 2003_02_20-seq353 mentions Q991548.
• 2003_02_20-seq353 mentions Q1185588.