Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2003_02_20-seq349> ?p ?o. }

• 2003_02_20-seq349 type Speech.
• 2003_02_20-seq349 number "349".
• 2003_02_20-seq349 date "2003-02-20".
• 2003_02_20-seq349 isPartOf 2003_02_20.
• 2003_02_20-seq349 spokenAs 66.
• 2003_02_20-seq349 spokenText "Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Ministri! Visi klātesošie! Runājot par valsts budžetu 2003. gadam, atcerēsimies, ka valdības rokās viens no pašiem būtiskākajiem instrumentiem ekonomiskās attīstības veicināšanai ir atklāta un stabila fiskālā politika! Ministru kabinets ir apņēmies būtiski pārskatīt valsts fiskālās un budžeta politikas nostādnes, nodrošinot efektīvu un godprātīgu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu. Jau gatavojot 2003. gada budžeta projektu, valdība detalizēti analizēja visu ministriju līdzšinējos izdevumus. Nereti tika atklātas iespējas valsts līdzekļu ekonomiskākai un taupīgākai izlietošanai. Tika atrasta iespēja samazināt visu ministriju administratīvos izdevumus, kopumā ietaupot 13 miljonus latu, lai varētu atbrīvot līdzekļus valstiski svarīgu prioritāšu finansēšanai. Pašreizējās valdības budžeta režīmu mēdz saukt par taupības režīmu. Es šo režīmu sauktu drīzāk par godprātīgu rīcību ar nodokļu maksātāju naudu. Budžeta projekts ir veidots, maksimāli sabalansējot divas it kā pretrunīgas lietas - nodokļu likmju samazinājumu un izdevumu palielinājumu valdības definētajām prioritātēm. Valdība ir turpinājusi nodokļu samazinājumu. Uzņēmumu ienākuma nodoklis ir samazināts no 22% uz 19%, un gaidāms arī turpmāks samazinājums - līdz pat 15%. Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas samazinātas no 35% uz 33,09%. Nodokļu sloga samazināšana apliecina valdības ilgtermiņa skatījumu uz valsts attīstības un uzņēmējdarbības vides uzlabošanas jautājumiem. Salīdzinot ar 2002. gadu, redzam, ka konsolidētā valsts budžeta ieņēmumi, neskatoties uz nodokļu samazināšanu, šogad ir plānoti par 139 miljoniem latu lielāki nekā pagājušajā gadā. Tas tā ir, neskatoties uz to, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes samazinājuma dēļ nodokļa šāgada ieņēmumi ir plānoti par gandrīz 5 miljoniem latu mazāki nekā iepriekšējā gadā. Tas tā ir nodokļu samazināšanas dēļ. Sociālās apdrošināšanas likmes samazinājuma dēļ ienākumus no sociālā nodokļa ir plānots samazināt par 32 miljoniem latu. Un sociālo iemaksu kopējo ieņēmumu pieaugums šajā budžetā tiek nodrošināts, tikai pateicoties citiem faktoriem, proti, tautsaimniecības attīstībai, tautsaimniecībā strādājošo darba algas pieaugumam, minimālās algas pieaugumam un nodokļu iekasēšanas uzlabošanai. Tiek prognozēts nodokļu sloga samazinājums. Nodokļu ieņēmumi attiecībā pret iekšzemes kopproduktu, kas šajā gadā ir plānoti 30,1 procenta apjomā, samazināsies līdz 28,7 procentiem 2007. gadā. Tā ir skaidra ilustrācija valdības īstenotajai nodokļu samazināšanas politikai. Turklāt patēriņa nodokļa īpatsvars iekšzemes kopproduktā saglabājas visumā stabils. Tātad būs jūtams nodokļu samazinājums darba devējiem, uzņēmējiem. Tādējādi tiks atbrīvoti līdzekļi attīstībai, un būs iespēja tos ieguldīt investīcijām tālākā nākotnē, arī jaunu darba vietu radīšanā, bezdarba samazināšanā. 2003. gada budžeta likuma projekts atspoguļo valdības galvenās prioritātes (izņēmums ir veselības aprūpe, par ko būs atsevišķa saruna), un šīs budžetā fiksētās prioritātes arī ir saņēmušas nozīmīgu papildu finansējumu. Tās ir šādas: valsts aizsardzība un drošība; integrācija transatlantiskajās organizācijās; Latvijas pilnvērtīga integrācija Eiropas Savienībā; valsts iekšējā drošība; spēcīga, neatkarīga tiesu vara; izglītība. Runājot par veselības aprūpi, jāteic, ka tā, neapšaubāmi, ir viena no pirmajām, ja ne pati pirmā prioritāte, bet tā nav guvusi precīzu definējumu šodien izskatāmajā dokumentā tā vienkāršā iemesla dēļ, ko tautas paruna vēsta, - “Nevar nest ūdeni caurā sietā”. Esošā veselības aprūpes finansēšanas sistēma ir caurcaurēm satrunējusi un nekad nav darbojusies. To ir nepieciešams salabot, pirms šajā caurajā sietā mēs virzīsim tos budžeta līdzekļus, kas jau šobrīd tiek plānoti un paredzēti veselības aprūpes problēmu risināšanai. Citiem vārdiem sakot, mēs šobrīd no veselības ministra sagaidām ātru, enerģisku un konsekventu reformas īstenošanu, kas jau šā gada vidū mums ļautu jau salabotai un reformētai veselības aprūpes finansēšanas sistēmai novirzīt ļoti jūtamus, ievērojamus budžeta līdzekļus, lai varētu radikāli risināt veselības aprūpes sistēmas problēmas. Šī ir prioritāte, un tādējādi mēs to risinām, neskatoties uz to, ka šobrīd, kā jau teicu, caurā sietā ūdeni liet negrasāmies. Toties šobrīd jau ir paredzēts būtisks līdzekļu pieaugums tādām prioritātēm kā šī budžeta programma: valsts aizsardzība un drošība, integrācija NATO. Šajā gadā šī prioritāte saņems 110,7 miljonus latu, kas ir par 36 miljoniem vairāk nekā iepriekšējā gadā. Un tas atbilst likumam “Par valsts aizsardzību”, kurā ir paredzēts, ka šai prioritātei valsts novirza 2% no nacionālā kopprodukta. Ko mēs esam izpildījuši? Dažādu nozaru prioritāriem pasākumiem, kas nodrošinātu Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā, atvēlēts papildu finansējums 21,5 miljonu latu apmērā. Papildu līdzekļus integrācijai Eiropas Savienībā saņems visas nozares, arī tādas nozīmīgas sfēras kā zemkopība, vides jautājumu risināšana un citas. Beidzot finansējums piešķirts arī tādai citu valdību novārtā atstātai sfērai kā sabiedrības informēšana par Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā. Iekšējā drošība, tiesībsargājošā sistēma, tieslietu sistēma - tā ir skaidri definēta kā viena no valdības prioritātēm, kas atspoguļojas arī budžetā. Ir rasta iespēja paaugstināt policijas darbinieku algas, tam papildus atvēlot 8,4 miljonus latu. Tiesnešu un tiesu darbinieku algu palielinājumam papildus piešķirts 1 miljons latu, valsts probācijas dienesta izveidei vien ir papildus novirzīti 190 000 latu. Izprotot izglītības lomu un izglītotas sabiedrības nozīmi, valsts attīstības garantēšanai šā gada budžetā Ministru kabinets ir paredzējis nodrošināt pedagoģiskā personāla algu palielinājumu, piešķirot tam par 23 miljoniem latu vairāk nekā iepriekšējā gadā. Budžetā paredzēts papildu finansējums arī sociālajiem jautājumiem, kas netika risināti iepriekšējos gados. Paredzēts ir, piemēram, bērnu pabalstu palielinājums - 6,6 miljoni latu. Minimālās algas palielinājums savukārt prasīs no budžeta papildus 7 miljonus latu. Tiks nodrošināta arī pensiju indeksācija. Budžeta projektam ir pievienots arī Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības šāgada domstarpību un vienošanās protokols, kas paredz - tieši tā! - vienošanos ar Pašvaldību savienību un domstarpību risināšanu sadarbības un abpusējas sapratnes gaisotnē. Kopumā pašvaldību investīciju projektu realizācijai paredzēti 11,25 miljoni latu. Valsts budžeta dotācija pašvaldībām ir 7,68 miljoni latu, un no tiem lielākā daļa ir dotācija Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam. Valsts investīciju projekta finansēšanai plānots no valsts budžeta novirzīt 108,7 miljonus latu, kas ir 2% no iekšzemes kopprodukta. Pagājušajā gadā bija par gandrīz 5 miljoniem latu mazāk. Paredzētais valsts budžeta ieguldījums investīcijās ir tātad jūtami lielāks nekā pagājušajā gadā, un jāteic, ka tā tas ir šobrīd, kad mēs esam izturējušies pret valsts budžeta ieņēmumu daļas prognozēšanu ļoti, ļoti piesardzīgi, tādējādi radot pamatu turpmākām budžeta korekcijām un atbilstoša papildu finansējuma piešķiršanai dažādām nepieciešamām prioritātēm. Šobrīd valdība, gatavojot ienākumu prognozi, ir vadījusies pēc piesardzības principa, tātad pēc principa - vispirms iekasēsim un tad tērēsim. Mēs paredzam iekasēt jūtami vairāk, nekā to ir spējušas izdarīt līdzšinējās valdības. (Starpsauciens: “Lieliski!”) Runājot par investīciju finansējuma struktūru, jāteic, ka 3% no valsts budžeta ir paredzēti investīcijām un dotācijām tieši lauksaimniecības nozarei. Lielākās investīcijas pa nozarēm: vides aizsardzībai - 20,8 miljoni latu, transportam un ceļiem - 20,8 miljoni latu, valsts drošībai un tiesu sistēmas uzlabošanai - 18 miljoni latu, sociālajai sfērai, labklājībai, kultūrai un izglītībai - 8,4 miljoni latu. Plānotie ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības ir 84,5 miljoni latu. Tie ir galvenokārt Eiropas Savienības pirmsstrukturālo finanšu instrumentu jeb pirmsstrukturālo fondu līdzekļi, kas lielā mērā novirzīti dažādu investīciju projektu finansēšanai tādās nozīmīgās sfērās kā transporta infrastruktūra, vides aizsardzība, kā arī atbalsta maksājumiem lauksaimniekiem un lauku uzņēmējiem. Šāgada budžets ir veidots, prognozējot iekšzemes kopprodukta pieaugumu 5,5 % apjomā un 3% inflāciju. Gan Latvijas tautsaimniecības potenciāls, gan ārējie ekonomiskie faktori ļauj arī turpmāk prognozēt ekonomikas attīstības tempu saglabāšanos. Par budžeta fiskālo deficītu. Tas šobrīd ir plānots 3% apmērā no iekšzemes kopprodukta un nepārsniedz Māstrihtas kritērijus. Vienlaikus gribu uzsvērt, ka Latvija nupat ir izpildījusi vēl vienu ļoti svarīgu Māstrihtas kritēriju, jo, emitējot mūsu valsts iekšējā aizņēmuma ilgtermiņa obligācijas (10 gadu obligācijas), to peļņas likme bija daudz mazāka nekā šajos starptautiskajos kritērijos noteiktā maksimālā pieļaujamā likme. Taču, runājot par budžeta deficītu, jāteic: tāds tas nepaliks, budžetu gada beigās noslēdzot, un izpilde būs labāka nekā šobrīd plānotais iznākums. Budžeta deficīta samazināšana būs šīs valdības uzdevums un politika, un šajā nolūkā mēs iesim divos galvenajos virzienos. Pirmais virziens būs valsts ieņēmumu būtiska palielināšana, nevis ceļot nodokļus, bet iekasējot likumā jau paredzētos nodokļus - tādus, kādi tie šobrīd ir. Tie tiks vienmērīgi iekasēti no visiem, un tādējādi tiks izslēgts tautsaimniecību kropļojošais disbalanss starp nodokļus maksājošiem uzņēmējiem un tādiem, kas nodokļus vienkārši nemaksā. Otrs virziens, kurā mēs strādāsim, arvien vēl ir budžeta izdevumu daļas optimizācija, identificējot un izslēdzot nelietderīgus tēriņus. Optimizēsim, samazināsim izdevumus un tā tālāk. Līdz ar to mēs ne tikai redzam iespēju turpināt gada garumā finansēt nepieciešamās prioritātes, kuras arvien tiks identificētas (un dažas no tām, kā jau mēs minējām, ir jau šobrīd skaidri identificētas), bet plānojam gada gaitā pat samazināt patlaban plānoto budžeta deficītu. Taču bezatbildīgi būtu šobrīd plānot budžeta ieņēmumu daļā to naudu, ko mēs vēl neesam iekasējuši. Mēs vadīsimies pēc piesardzības principa. Kā jau minēja Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāja, patlaban līdz ar Budžeta likumu tiek Saeimā iesniegti arī būtiski grozījumi divos nodokļu likumos, jo paredzēts sakārtot Latvijas nodokļu sistēmu un samazināt iespējas negodprātīgiem uzņēmējiem izvairīties no nodokļu maksāšanas. Tas atspoguļo prioritāro valdības darbības virzību - samazināt ēnu ekonomikas daļu Latvijas tautsaimniecībā, apkarot nelegālo uzņēmējdarbību, bet maksimāli veicināt legālā biznesa attīstību un sakārtot uzņēmējdarbības vidi. Godātie klātesošie, novēlu jums visiem labu veiksmi, pacietību un gudrību šo likumprojektu izskatīšanā Saeimā! Paldies par man veltīto uzmanību! Lai veicas!".
• 2003_02_20-seq349 language "lv".
• 2003_02_20-seq349 speaker Einars_Repse-1961.
• 2003_02_20-seq349 mentions Q822919.
• 2003_02_20-seq349 mentions Q211.
• 2003_02_20-seq349 mentions Q193089.
• 2003_02_20-seq349 mentions Q458.
• 2003_02_20-seq349 mentions Q4459436.
• 2003_02_20-seq349 mentions Q7184.