Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2003_02_06-seq62> ?p ?o. }

• 2003_02_06-seq62 type Speech.
• 2003_02_06-seq62 number "62".
• 2003_02_06-seq62 date "2003-02-06".
• 2003_02_06-seq62 isPartOf 2003_02_06.
• 2003_02_06-seq62 spokenAs 122.
• 2003_02_06-seq62 spokenText "Godātie kolēģi! Šeit tika jautāts par Latvijas Pirmās partijas un kristietības attieksmi pret karu un tika arī pieminēts, ka daži no Latvijas Pirmās partijas sevi sauc par mācītājiem. Tā nu ir sanācis, ka beidzamos trīspadsmit gadus es esmu strādājis par ordinētu mācītāju, tāpēc gribētu bilst dažus vārdus. Ir tāds teiciens, kas saka: “Patiesība bez mīlestības kļūst par cinismu, bet mīlestība bez patiesības - par gļēvumu. ” Šodien man rodas tāds iespaids, ka šīs daudzās patiesības, kuras mēs dzirdam, bez dziļākas mīlestības un bez savstarpēja respekta pret dzīvību, pret ciešanām ir tās, kas veido šo cinismu un cinisma sadursmes, kas nespēj rast racionālas, konstruktīvas, visus apmierinošas atbildes. Un otrādi: šī morālā teoretizēšana un bieži vien optimistiskais labestīgums, šī mīlestība, jo kristietība esot mīlestības reliģija, īstenībā ir bailes, gļēvums un nespēja izšķirties. Viens no kristīgās demokrātijas, militārās stratēģijas un ētikas pamatlicējiem lielais filozofs Augustīns ir teicis ļoti svarīgus vārdus, kas ir pamatā visai tā saucamās militārās ētikas disciplīnai. Un viņš ir sacījis, ka taisnība ir tiem, kuri saka, ka karš un vardarbība ir vislielākais ļaunums un mēris pasaulē. Taču Augustīns arī turpina, ka karš un vardarbība nav cilvēku brīvprātīgas izvēles jautājums, bet gan grēcīgās un ļaunās pasaules uzspiesta dilemma. Tiktāl Augustīns. Un uz šo ļaunuma dilemmu, kāda ir pasaulē, uz šo vardarbību tautu un valstu starpā, ne tikai fiziskā ziņā, gribam to vai negribam, mums tomēr ir jāreaģē. Un Augustīns ir tas, kas kristietībā ir izstrādājis - un es uzreiz gribu teikt, ka kristietība nav pacifisms, - tā saucamo taisnā kara jēdzienu. Ar taisnu karu mēs saprotam karu vai militāru darbību, kas ir vērsta uz savas valsts, savas Dzimtenes, savas Tēvzemes aizsardzību, un arī tādu darbību, kas ar ierobežotu militāru spēku var novērst daudz lielāku ļaunumu - lielākus karus un asinsizliešanu. Protams, visi kristīgie domātāji un ētiķi šodien saprot, ka šāds taisns vai svēts karš vispār tīrā veidā nav iespējams, un tāpēc tiek runāts par tā saucamo attaisnojamo karu. Es šobrīd negribu daudz runāt un analizēt visus “par” vai “pret” karu, bet vēlos vērst jūsu uzmanību uz vienu lietu, kas vakar izskanēja mūsu diskusijās... pareizāk sakot, neizskanēja televīzijā. Un arī šodien mēs vairāk runājam par šīm rezolūciju, politisko likumu un lēmumu tehnikām un paragrāfiem, par to, kā Latvijai vajadzētu pareizi rīkoties, ja vieni mūs uzskata par mazu, bailīgu valsti jeb pakalpiņiem lielajai Amerikai, kura tūlīt bumbos “miermīlīgo” Irāku, bet otri saskata ko citu, un trešie - vēl ko citu. Ja šeit tika minēta kristietība, ja šeit tika sacīts: “Nē, neliesim asinis par naftu!”, ja šeit mēs sakām, ka visi ir vienādi, ka mēs negribam karu, ka mēs tā vietā gribam kaut ko kristīgu, garīgu, pozitīvu, ka mēs gribam mieru, harmoniju un laimi, to, lai visur pasaulē valdītu miers, tad paraudzīsimies dziļāk uz tiem cēloņiem, kas šo mieru mums neļauj realizēt. Un tas, kas mums neļauj šo mieru realizēt, kas, es domāju, arī mūsu diskusijās un sapratnē, neļauj mums ieņemt šo mūsu kā valsts morālo attieksmi un vērtējumu par to, kas notiek Afganistānā vai Irākā, ir tas, ka mums vispār trūkst jebkādas definīcijas mūsu starpā, kāds ir mūsu vērtējums par to, kas notiek Irākā, par to, kas notiek Afganistānā. Un tā iemesls ir tieši tas, ka mums trūkst šīs žēlastības vai līdzjūtības. Mēs varam daudz par to runāt, un tomēr Huseins ir salīdzināms gan ar Hitleru, gan ar Staļinu. Mēs varam daudz runāt par militārām operācijām un par to, kā tas izskatās politiski, bet es tomēr gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, vai mēs esam pieminējuši arī tos simtiem tūkstošu cilvēku upuru, kurus Huseins jau ir noslepkavojis, kuri ir miruši no ķīmisko ieroču iedarbības. Es esmu runājis ar amerikāņiem, kuru ģimenes cilvēki Kuveitā ir bijuši gūstā vairākus mēnešus, es esmu runājis ar amerikāņiem un citu valstu cilvēkiem, kuri ir staigājuši pa telpām, kur ir atradušies 600, 300, bet citviet pat vēl vairāk līķu ar sašķaidītiem galvaskausiem. Vai Huseins to vairs nedarīs? Viņš to jau ir darījis! Un tamlīdzīgi. Kur ir mūsu līdzjūtība, kur ir mūsu morālā attieksme, nemaz nerunājot par to, ko teiks Amerika vai citas valstis? Kāda ir mūsu kā valsts, kā cilvēku attieksme pret šīm šausmām, pret šo tirāniju un asinsizliešanu, kas jau ir notikusi un joprojām notiek? Tāda ir mana, varbūt nedaudz emocionāla, bet definīcija par to, ka kristietība kā mīlestības un piedošanas reliģija, kā miera nesēja reliģija vienlaicīgi ir arī patiesības reliģija. Un es aicinu arī mūsu valsts, arī Saeimas vērtējumā varbūt ieturēt šo līdzsvaru no abām pusēm. Skatīsimies bezbailīgi acīs patiesībai un reālajai situācijai, nevis raizēsimies par to, ko citi saka, kādas ir viņu rezolūcijas, ko domā lielvalstis, bet ieklausīsimies, ko saka mana kā garīga, kristīga vai morāla cilvēka sirdsapziņa! Padomāsim, kā vajadzētu praktiski rīkoties un kādu attieksmi ieņemt. Un šā iemesla dēļ arī kristīgais stratēģis Klauzevics, slavenais prūšu ģenerālis, kurš bija kristietis (Turlā kungs to zina labāk nekā es), un kura militārā ētika un stratēģija tiek mācīta visās koledžās un militārajās augstskolās, ir teicis šos slavenos vārdus: “Ja gribi mieru, gatavojies karam!” Un vai tad nebija tā, ka mēs, latvju tauta, kas gribējām mieru, bijām spiesti gatavoties karam? Mēs cēlām barikādes, sadevāmies rokās, lūdzām Dievu un dziedājām, jo mums kaut kā vajadzēja reaģēt uz šo grēcīgās, ļaunās pasaules uzspiesto dilemmu - vai nu bēgt un slēpties, un izlikties, ka tāds ļaunums neeksistē, vai tomēr stāties pretī tam ar ticības spēku. Tāpēc es aicinu visus varbūt paraudzīties nedaudz dziļāk, un, ja mēs redzēsim šo lietu pamatbūtību un principus, tad tas mums arī palīdzēs nedaudz līdzjūtīgāk, iecietīgāk un bez demagoģiskas paukošanās tomēr rast konstruktīvu risinājumu, lai parādītu solidaritāti tur, kur valda un plosās šie asiņainie un tirāniskie režīmi. Paldies par uzmanību!".
• 2003_02_06-seq62 language "lv".
• 2003_02_06-seq62 speaker Eriks_Jekabsons-1959.
• 2003_02_06-seq62 mentions Q822919.
• 2003_02_06-seq62 mentions Q211.
• 2003_02_06-seq62 mentions Q8436.
• 2003_02_06-seq62 mentions Q796.
• 2003_02_06-seq62 mentions Q889.
• 2003_02_06-seq62 mentions Q43070.
• 2003_02_06-seq62 mentions Q35178.
• 2003_02_06-seq62 mentions Q1975768.
• 2003_02_06-seq62 mentions Q3401675.