Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2003_01_16-seq10> ?p ?o. }

• 2003_01_16-seq10 type Speech.
• 2003_01_16-seq10 number "10".
• 2003_01_16-seq10 date "2003-01-16".
• 2003_01_16-seq10 isPartOf 2003_01_16.
• 2003_01_16-seq10 spokenAs 37.
• 2003_01_16-seq10 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Paldies par apsveikumiem. Droši vien esat pamanījuši, ka vairs neesmu ne Tautas partijas priekšsēdētājs, ne Tautas partijas valdes loceklis. Šodien nolieku arī Saeimas deputāta mandātu, lai dotu vietu savam kolēģim Mārim Kučinskim - Valmieras mēram, kurš bijis prasmīgs pilsētas saimnieks un būs labs jūsu kolēģis. Tas dzīves posms, ko esmu pavadījis aktīvajā politikā, ir beidzies. Jo jau pēc dažām minūtēm atsāksies mana, tā teikt, civilā dzīve, kuru ar politiku saistīs vien pilsoņa vēlēšanu tiesības un Tautas partijas biedra karte nr. 270. Jāteic, ka tas ir visai neparasts pārdzīvojums - uzrunāt jūs no Saeimas tribīnes pēdējo reizi. Jo man šādu tiesību vairs nebūs. Tādēļ šodien, manuprāt, ir īstais brīdis pateikt paldies visiem tiem cilvēkiem, kurus var saukt par saviem politiskajiem laikabiedriem. Un tie ir arī mani politiskie sāncenši vai pat pretinieki, tie nav tikai tuvākie kolēģi. Es gribētu sākt ar pateicību Latvijas valsts prezidentiem - gan Guntim Ulmanim, gan Vairai Vīķei-Freibergai - , kuri man devuši iespēju trīskārt būt valdības vadītājam. Atcerēsimies, piemēram, to, kā no Zemnieku savienības ievēlētais Valsts prezidents Guntis Ulmanis jau 1995. gadā, pirms konsultācijām par valdības izveidi, aicināja toreizējās Saeimas partijas parakstīt apņemšanos par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā! Un tas notika apstākļos, kad Saeimā bija savēlēti paši odiozākie politiķi, kuru vārdus jau esam paspējuši aizmirst. Ulmaņa kungs savu Valsts prezidenta autoritāti šādi sasaistīja ar Eiropas Savienības mērķi, un tikai šodien, pēc saņemtā iestāšanās uzaicinājuma, varam patiesi novērtēt viņa tālredzību. Mūsu pašreizējā Valsts prezidente, kuras vārds pirms ievēlēšanas bija vairāk pazīstams inteliģences aprindās, tagad ir sevi pierādījusi kā spēcīgu personību, kuras veikums starptautiskajā laukā ir izšķiroši sekmējis Latvijas ārpolitisko mērķu sasniegšanu. Visi Ministru prezidenti un pozīcijas partijas nav apšaubījušas mūsu virzību uz Eiropas Savienību un NATO, un vienīgais šķērslis ir bijusi neticība tam, ka šiem mērķiem iespējams tuvoties tik ātrā solī, kā Latvijai tas ir izdevies. Šo ārpolitisko mērķu formulēšanā ir savienības “Latvijas ceļš” liels nopelns. “Latvijas ceļš” vienmēr paliks tās Latvijas politiskās vēstures daļa, kuras vainagojums bija Kopenhāgena un Prāga. “Latvijas ceļā” vēlāk iestājās arī pirmais atjaunotās valsts premjers Ivars Godmanis, kura vadītā Ministru padome spēja uzsākt valsts pārveidi - valsts pāreju no centralizētas, plānotas ekonomikas uz tirgus ekonomiku. “Latvijas ceļam” piederīgi bijuši četri atjaunotās valsts Ministru prezidenti - gan Valdis Birkavs, kura valdība pilnīgi skaidri sāka praktisko ceļu uz Eiropas Savienību un kura laikā tika uzsākta Krievijas armijas izvešana, gan Māris Gailis, kura laikā tika uzspridzināts Skrundas lokators, gan Vilis Krištopans, kura valdībai uzgūla Krievijas finanšu krīzes smagums, gan arī Andris Bērziņš, kura rastie kompromisi nodrošināja ne tikai visilgāko valdību, bet arī ārpolitisko pēctecību un līdz šim vislabāko stāvokli valsts kasē. “Latvijas ceļš” bija Tautas partijas visnopietnākais politiskais konkurents, un mūsu sacensībā diemžēl netrūka arī privātu aizskārumu. Jāteic, ka mēs, politiķi, nereti tik ļoti tiecamies izcelt kādu konkurenta neveiksmi vai muļķību, ka tajā pašā laikā nepamanām pozitīvo devumu. Protams, arī man kaut kādā mērā ir piemitusi šī vājība. Vēl viens no bijušajiem Ministru prezidentiem ir nācis no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK rindām. Tas ir Guntars Krasts, kura duālā nostāja pilsonības jautājumā sarīkotajā referendumā ir varbūt šodien uzlūkojama kā mēģinājums atrast vidusceļu starp partijas un valsts interesēm. Šodien varam novēlēt “tēvzemiešiem” atrast jaunas un Eiropai pieņemamas izpausmes formas saviem meklējumiem nacionālajos jautājumos. Saeimā pastāvīgi augošā skaitā ir bijis un ir pārstāvēts politisks spēks, kurš līdz šim nekad nav piedalījies valdības veidošanā. Tā ir apvienība “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”. Viņu skaidrā opozīcija mūsu ārpolitiskajiem centieniem ir palīdzējusi mums mobilizēt visus spēkus, lai nepakļautu pārskatīšanai virzību uz NATO. Par to mēs šai politiskajai apvienībai varam kaut kādā ziņā pateikties. Savukārt “sociķiem” varam teikt paldies par vairākiem neveiksmīgiem piemēriem, kuru vidū pats spilgtākais ir politiskā apsēstība - iedibināt jaunu valsts pamatlikumu. Manis iepriekš minētie cilvēki ir bijuši mani kolēģi. Pie tam visi kādreizējie Ministru prezidenti strādājuši arī manis vadītajās valdībās. Tomēr mūsu valsts politikā sevi pieteikušas arī jaundibinātas partijas, kuras 8. Saeimas vēlēšanu rezultātā guvušas iespēju darboties valdībā. “Jaunais laiks” atbalsta to valsts kursu, kuru īstenojušas visas iepriekšējās valdības. Taču atšķirība ir izmaiņu tempa apsolījumā. Esmu vienmēr centies meklēt vainu sevī, domājot, kāpēc nevaru apsolīt labklājību ne ātrāk kā pēc daudziem gadiem. Taču cilvēkam gribas sagaidīt izmaiņas jau tūdaļ pat, no rītdienas, un tā ir “Jaunā laika” politikas īpatnība. Izvēle par Repšes kunga partiju nav nejauša un atspoguļo tautas ceturtās daļas vēlmi pēc zināma svaiguma, un tas nav nekas neparasts, tā ir gadījies arī vecās demokrātijās. Iespējams, ka doto solījumu klāsts sabiedrībai nāks par labu. Tas to uzmundrina un liek daudz ko pārdomāt. Par to arī “Jaunais laiks” ir pelnījis atzinību. Un galu galā gan jau kāda daļa no brangajiem solījumiem, jācer, taču tiks izpildīta. Jāteic, ka solījumu krusa vēlēšanu kampaņas laikā radīja sabiedrībai mānīgu cerību, ka uzreiz pēc vēlēšanām nu gan kļūs daudz labāk, daudz vieglāk. Līdzīgi kā padomju laikā - mums šķita, ka, tiklīdz kļūsim brīvi, tā jau rīt, tā uzreiz, tā sengaidītā labklājība atnāks pati. Arī tagad daudzi vēlas noticēt, ka, tiklīdz iestāsimies Eiropas Savienībā, kaut kas uzreiz krasi izmainīsies un ka sagaidīsim gluži vai kolektīvu laimi. Es domāju, ka šādi priekšstati ir maldīgi. Mana politiskā pieeja vienmēr ir bijusi pretēja. Esmu aicinājis cilvēkus negaidīt brīnumus un katram uzņemties atbildību par sevi. Nobeidzot savu uzrunu, es gribētu pateikt lielu paldies arī žurnālistiem. Dažādi jau mums ir gājis, bet jūsu uzcītīgā kritika man nereti ir palīdzējusi saprast arī savas kļūdas. Tomēr vislielāko pateicību esmu parādā saviem vēlētājiem. Jūs visi piekritīsit, ka tautas dotā uzticība jebkuram politiķim dod to rīcības leģitīmo pamatu un iedrošina pieņemt lēmumus. Es domāju, ka tie cilvēki, kuri par mani balsoja 7. un 8. Saeimas vēlēšanās, par kopumā pareiziem uzskatīja gan tos lēmumus, kurus biju pieņēmis, gan paļāvās, ka arī nākamie mani lēmumi būs pārdomāti. Tādēļ esmu drošs, ka šie cilvēki ar izpratni raugās arī uz manu rūpīgi pārdomāto lēmumu - aiziet no politikas. Es aizeju ar labām cerībām. Mums visiem ir pamats būt pārliecinātiem, ka Latvija drīzumā pabeigs iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO. Mēs varam cerēt, ka beidzot tiks uzcelta jauna bibliotēka un ieviesta kārtība augstākās izglītības sistēmā. Un tas, ko es novēlu jums, mani kolēģi, ir iedēstīt sabiedrībā zināmu mieru un rimtumu. Manuprāt, mūsu valsts būtu vēl labākā stāvoklī, ja tik daudzas rīcības, arī mani lēmumi, nebūtu bijuši nemiera un neveselīga satraukuma pilni. Tādēļ labākais, ko šī Saeima varētu izdarīt, būtu panākt miera izjūtu sabiedrībā. Būtu ļoti svarīgi cilvēkos iedēstīt pārliecību par savu, savas ģimenes, par valsts ilgtermiņa drošību. Un nobeigumā. Atskatoties uz visu padarīto, uz visu, kas bijis, joprojām es ticu, ka visa mūsu darbošanās politikā ir tikai tāpēc, ka mēs mīlam šo valsti. Paldies par uzmanību. (Aplausi.)".
• 2003_01_16-seq10 language "lv".
• 2003_01_16-seq10 speaker Andris_Skele-1958.
• 2003_01_16-seq10 mentions Q822919.
• 2003_01_16-seq10 mentions Q211.
• 2003_01_16-seq10 mentions Q3744607.
• 2003_01_16-seq10 mentions Q4102950.
• 2003_01_16-seq10 mentions Q193089.
• 2003_01_16-seq10 mentions Q458.
• 2003_01_16-seq10 mentions Q159.
• 2003_01_16-seq10 mentions Q8436.
• 2003_01_16-seq10 mentions Q6112509.
• 2003_01_16-seq10 mentions Q1807079.
• 2003_01_16-seq10 mentions Q25931626.
• 2003_01_16-seq10 mentions Q7184.
• 2003_01_16-seq10 mentions Q1357342.
• 2003_01_16-seq10 mentions Q1191011.
• 2003_01_16-seq10 mentions Q1250133.
• 2003_01_16-seq10 mentions Q151301.
• 2003_01_16-seq10 mentions Q1748.
• 2003_01_16-seq10 mentions Q210822.
• 2003_01_16-seq10 mentions Q7536677.
• 2003_01_16-seq10 mentions Q1085.
• 2003_01_16-seq10 mentions Q193159.
• 2003_01_16-seq10 mentions Q60106.
• 2003_01_16-seq10 mentions Q523755.
• 2003_01_16-seq10 mentions Q710198.
• 2003_01_16-seq10 mentions Q944216.
• 2003_01_16-seq10 mentions Q960031.