Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_12_12-seq372> ?p ?o. }
Showing items 1 to 15 of
15
with 100 items per page.
- 2002_12_12-seq372 type Speech.
- 2002_12_12-seq372 number "372".
- 2002_12_12-seq372 date "2002-12-12".
- 2002_12_12-seq372 isPartOf 2002_12_12.
- 2002_12_12-seq372 spokenAs 147.
- 2002_12_12-seq372 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es apzinos to, ka jautājums par adopciju ir ļoti nepopulārs un ļoti sensitīvs. Es domāju, ka valstij ir grūti atzīt to, ka tā nespēj rūpēties par saviem bērniem un tiem nodrošināt ģimeni Latvijā. Tomēr žēl, ka šā jautājuma risināšana un patiesa izpratne aprobežojas ar demagoģiskiem saukļiem: “Nepieļausim bērnu tirdzniecību! Tas ir mūsu genofonds, kuru neatdosim uz ārzemēm! Bērns nav prece, kuru var vienkārši paņemt!” Atvainojiet, cienītie kolēģi! Tā ir demagoģija. Kas tiek darīts, lai šo problēmu atrisinātu? Tas ir cits jautājums. Es ļoti priecājos par to, ka Saeimā ir tik daudz bērnu tiesību aizstāvju. Es par to tiešām no sirds priecājos, un es ļoti gribu ticēt un cerēt, ka tie deputāti, kas balsoja par Civillikuma grozījumiem, kuri nosaka sešus mēnešus ilgu pirmsadopcijas aprūpes termiņu, patiesi domāja, ka balso par bērnu interesēm. Es no visas sirds gribu ticēt, ka tā tas ir. Bet kāda ir reālā situācija? Protams, es negribu iedziļināties visās niansēs. Situācija ir skaidra - 2% no visas Latvijas iedzīvotāju skaita ir bērni, kuri dzīvo krīzes apstākļos, tie ir bērni, kuri dzīvo dažādās institūcijās. Pēc organizācijas “Glābiet bērnus” datiem, Latvijā ir 21 tūkstotis nelabvēlīgo ģimeņu, kur bērnu veselība un bieži vien pat dzīvība ir apdraudēta, bet viņus nevar izņemt no šīm ģimenēm, jo nav alternatīvas aprūpes iespējas. Trūkst vietu bērnunamos. Šobrīd, kā jau minēja Mellupes kundze, vairāk nekā 10 000 bērnu dzīvo dažādās bērnu aprūpes institūcijās. Nemaz nerunājam par to, kādu finansējumu nelietderīgi un neefektīvi tērē valsts, vienam bērnam piešķirdama no 120 līdz 220 latiem mēnesī un šo naudu tērēdama par bērnu aprūpi institūcijās, taču tajā pašā laikā neatrazdama pat vienu latu, ko piešķirt un pielikt attiecīgajam valsts pabalstam! Tās ir nepareizas valsts politikas sekas bērnu un arī ģimeņu tiesību aizsardzībā, un es zinu un esmu pārliecināta par to, ka Baštika kungs, jaunais īpašu uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes lietās, darīs visu iespējamo, lai šo politiku mainītu. (Starpsauciens: “Tad jau nevajadzēs mainīt, ja tā būs. ”) Tieši tā! Mēs runājam par šodienu. Bērniem ģimenes vajag šodien, nevis nākotnē, lai cik tā būtu tuva vai tāla. Pie tā jautājuma mēs strādāsim. Princips, ko nosaka ANO Konvencija, ka katram ir neatņemamas tiesības augt ģimenē, ir jāņem par pamatu jaunas valsts politikas izstrādē. Mums ir ļoti nopietni jāpārvērtē mūsu labvēlīgā un pašsaprotamā attieksme pret bērnu institucionālo, ļoti dārgo un neefektīvo, bērnus patstāvīgai dzīvei nesagatavojošo aprūpi. Tas arī būs viens no galvenajiem uzdevumiem, kuru risinās īpašu uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes lietās. Šodien mums ir jārunā par starptautiskajām saistībām, kuras Latvija ir uzņēmusies. Latvijā ir spēkā Hāgas konvencija par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos. Tā uzliek par pienākumu Latvijas valstij veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai vienkāršotu adopcijas procesus, tiem sekotu un tos paātrinātu, tādējādi nodrošinot bez vecāku gādības palikušo bērnu tiesības augt ģimenēs. Hāgas konvencijas parakstītājvalstis, to skaitā arī Latvija, atzīst, ka savas personības pilnvērtīgas un harmoniskas attīstības labad bērnam ir jāaug ģimenē laimes, mīlestības un sapratnes gaisotnē. Atzīstot, ka starpvalstu adopcijas ceļā var nodrošināt pastāvīgu ģimeni un ar to saistītās priekšrocības bērnam, kam piemērota ģimene nav atrodama viņa izcelsmes valstī, šeit es gribētu vēlreiz norādīt, ka tikai adopcija nodrošina bez vecāku gādības palikušam bērnam ne tikai ģimenisku vidi, bet arī ģimeniskas attiecības. Tā rada tādas pašas personīgās un mantiskās tiesības un pienākumus kā radniecība pēc izcelšanās. Arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību komiteja jau vairākkārt ir izteikusi Latvijai bažas par lielo bērnunamos un sociālās aprūpes iestādēs dzīvojošo bērnu skaitu, kā arī aicinājusi Latvijas valsti izstrādāt un pieņemt jaunu adopcijas kārtību, lai vienkāršotu un paātrinātu adopcijas procedūru. Kādēļ šodien Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamentā stāv rindā vairāk par pustūkstoti ārvalstu apdoptētgribētāju, kas ir savās izcelsmes valstīs izgājuši rūpīgu ģimenes izpētes procedūru, kura bieži vien ilgst pat vairāk nekā gadu? Mēs šoreiz nerunājam par adoptētāju interesēm, mēs runājam par bērniem, kuriem ir reāla iespēja nokļūt ģimenēs un augt laimes, mīlestības un sapratnes gaisotnē, kā to nosaka konvencija. Ko ir izdarījusi Saeima, lai šo jautājumu risinātu? Es šoreiz gribētu minēt Lietuvas piemēru. Tur jau no 2000. gada sekmīgi darbojas Adopcijas aģentūra, kura atrodas Lietuvas Sociālās drošības un darba ministrijas pakļautībā. Tā slēdz sadarbības līgumus ar lielākajām ārvalstu adopcijas aģentūrām, sazinās ar citu valstu centrālajām iestādēm, kā arī nodrošina bērnu tiesību efektīvu aizsardzību visos adopcijas procesos...".
- 2002_12_12-seq372 language "lv".
- 2002_12_12-seq372 speaker Inese_Slesere-1972.
- 2002_12_12-seq372 mentions Q822919.
- 2002_12_12-seq372 mentions Q211.
- 2002_12_12-seq372 mentions Q37.
- 2002_12_12-seq372 mentions Q1771611.
- 2002_12_12-seq372 mentions Q8436.
- 2002_12_12-seq372 mentions Q1065.
- 2002_12_12-seq372 mentions Q24275086.