Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_12_12-seq364> ?p ?o. }
Showing items 1 to 13 of
13
with 100 items per page.
- 2002_12_12-seq364 type Speech.
- 2002_12_12-seq364 number "364".
- 2002_12_12-seq364 date "2002-12-12".
- 2002_12_12-seq364 isPartOf 2002_12_12.
- 2002_12_12-seq364 spokenAs 37.
- 2002_12_12-seq364 spokenText "Godātie kolēģi deputāti! Ja šie 3600 bērni, kuri šobrīd atrodas valsts iestāžu aprūpē - un es, Latvijas pilsone un māte, nekādā ziņā nevaru atbalstīt to, ka bērns ir palicis ārpus ģimenes, - ja šie bērni reizē ar šo likuma grozījumu saņemtu arī garantijas, ka viņi nonāks ģimenē, tad varētu bez jebkādām šaubām atbalstīt priekšlikumu, ko ir ierosinājusi Tieslietu ministrija, - un tieši no morāli ētiskā viedokļa. Taču līdzās ir noteikti jābūt arī šim juridiskajam aspektam, lai lemtu par optimālo Civillikuma 162. panta redakciju. Ir jāņem vērā gan starptautisko līgumu normas, gan arī tā reālā situācija Latvijā, par ko runāja Muižnieces kundze. Un, galvenais, jāpieņem ir tāds lēmums, kas būtu vislabvēlīgākais tieši bērnam un viņa pilnvērtīgai attīstībai, nevis potenciālajam adoptētājam vai valstij, kā tas nereti skan šajos argumentos. Es vēlos paust to viedokli, kas izskanēja Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Mūsu balsojumā balsis dalījās: puse uz pusi. Mēs nevarējām pieņemt lēmumu par nepārprotamu atbalstu Tieslietu ministrijas iesniegtajam priekšlikumam tādēļ, ka argumenti bija pietiekami spēcīgi gan no vienas puses, gan no otras. Es gribētu, lai Šleseres kundze tagad šeit paustu arī savu viedokli, jo viņa pārstāv pretēju viedokli nekā manējais. Ļoti vērtīgi būtu šo debašu laikā dzirdēt arī paša Baštika kunga, ne tikai Leiškalna kunga viedokli, dzirdēt, kā viņš motivē šā priekšlikuma nākotni, kā viņš redz tā darbību bērna interesēs. Eiropas Konvencija par bērnu adopciju noteic, ka viens no priekšnoteikumiem ir izvērtēt bērna un adoptētāja savstarpējo piemērotību un noteikt laiku, kurā bērns ir šā cilvēka aprūpē un uzraudzībā. Konvencijas 17. pants paredz, ka adopciju nenodibina līdz brīdim, kad bērns ir atradies adoptētāja aprūpē pietiekami ilgu laiku. Un tas nozīmē, ka Latvijas nacionālajai likumdošanai ir saistoša šī rekomendējošā, konvencijā ietvertā norma - noteikt laiku, kāds, kā mēs Latvijā redzam, būtu nepieciešams, lai varētu konstatēt šīs saderības faktu. Ja šāds laiks būtu noteikts, tas būtu tikai un vienīgi bērna interesēs, bērna un adoptētāja saderības interesēs. Šajā sakarā, protams, var runāt par tādu jautājumu kā uzticība bāriņtiesām. Bāriņtiesu šābrīža pienesuma kvalitāte arī šajā jautājumā mūs neapmierina, to atzīst visi, kuri var profesionāli un arī praktiski novērtēt bāriņtiesu darbību Latvijā. Tas ir jautājums, par kuru varētu daudz debatēt, bet ir jāiegulda ļoti daudz līdzekļu, lai bāriņtiesu darbs kļūtu kvalitatīvāks. Konvencija nosaka konkrētu aprūpes laiku, taču tam aprūpes laikam ir jābūt ļoti pietiekamam, lai secinātu, vai starp bērnu un adoptētāju ir izveidojušās patiesas bērna un vecāku attiecības un ka tā adopcija būs bērna interesēs. Valstij ir jāpiemeklē bērniem piemērota ģimene, nevis otrādi, kā dažkārt izskan argumentos. Visi šie principi ir atbalstāmi tieši no cilvēktiesību viedokļa. Šāda aprūpes laika noteikšana, vēlreiz atkārtoju, ir nepieciešama saderības konstatēšanai un ir bērna interesēs. Ļoti būtisks fakts, kuru es vēlētos šodien uzsvērt, ir tas, ka Latvija ir viena no ļoti nedaudzajām valstīm, ja ne gandrīz vienīgā valsts, kur ir atļauta adopcija uz ārvalstīm. Visu to valstu piemēri, kurus mēs šobrīd varam analizēt, liecina, ka tās visas pieder pie tām valstīm, kurās adopcija uz ārvalstīm nav pieļauta. Viņi var adoptēt ārvalstīs dzīvojošu bērnu, nevis savas valsts bērnu atdot adopcijai uz kaut kurieni. Tādēļ šeit ir ļoti nopietni jādomā par to, ko no mums prasa konvencija. Iepazīstoties ar Eiropas valstu likumiem un tiesu prakses analīzi, var izdarīt secinājumu, ka Eiropas valstīs obligāts adopcijas priekšnoteikums ir tomēr bērna iepriekšējā atrašanās potenciālā adoptētāja ģimenē. Šajās valstīs aprūpes termiņš, kad viņi adoptē paši savas valsts bērnu, ir vai nu noteikts likumā (kā mēs to šobrīd gribam izdarīt, nevis to visu atstāt Ministru kabineta noteikumos), vai arī tur ir šajos jautājumos izstrādājusies zināma tiesu prakse. Aprūpes ilgums tur ir ļoti dažāds - no 3 mēnešiem līdz 3 gadiem - , taču tas tur ir noteikts. Un visbeidzot vēl vienu detaļu es gribētu pateikt. Vairākos dokumentos ietvertās tiesību normas (konvencijas normas) uzliek par pienākumu valstīm, pieņemot normas, kas saistās ar adopciju, rēķināties ar to, ka ir nepieciešami šie visāda veida aizliegumi jebkuru “nepienācīgu finansiālu labumu gūšanai no bērnu adopcijas”. Šis ir citāts no konvencijas teksta. Tieši tā - “nepienācīgu finansiālu labumu gūšanai no bērnu adopcijas”. Piemēram, šāda prasība ietverta arī ANO Ģenerālās Asamblejas...".
- 2002_12_12-seq364 language "lv".
- 2002_12_12-seq364 speaker Anta_Rugate-1949.
- 2002_12_12-seq364 mentions Q211.
- 2002_12_12-seq364 mentions Q193089.
- 2002_12_12-seq364 mentions Q1771611.
- 2002_12_12-seq364 mentions Q8436.
- 2002_12_12-seq364 mentions Q47423.