Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_12_12-seq362> ?p ?o. }
Showing items 1 to 12 of
12
with 100 items per page.
- 2002_12_12-seq362 type Speech.
- 2002_12_12-seq362 number "362".
- 2002_12_12-seq362 date "2002-12-12".
- 2002_12_12-seq362 isPartOf 2002_12_12.
- 2002_12_12-seq362 spokenAs 100.
- 2002_12_12-seq362 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Dāmas un kungi! Aicinu jūs tomēr atbalstīt grozījumus Tieslietu ministrijas iesniegtajā redakcijā. Un kāpēc? Pirmie 18 gadi dzīvē ir laiks, kad katram bērnam ir jāsaņem viss nepieciešamais, lai pēc tam vismaz 40 gadus viņš varētu sabiedrībai dot - dot savu darbu, dot saviem vecākiem iztiku caur nodokļu sistēmu un audzināt nākamo paaudzi. Ja bērnībā pietrūkst kaut vismazākā nieka, tad tā rezultātā jaunietis nav gatavs apgūt profesiju un sākt normālu patstāvīgu dzīvi, un tas maksā ļoti dārgi. Visdārgāk jau, protams, nākas maksāt pašam jaunietim, bet pēc tam vēlāk, protams, arī sabiedrībai kopumā. Un viena no visvajadzīgākajām lietām bērniem ir ģimene. Bērns šajā pasaulē ienāk viens un viņam, lai neapmaldītos, šeit ir nepieciešams vismaz viens pieaugušais, uz kuru viņš var paļauties, kurš viņu mīl un kuru viņš var mīlēt. Šobrīd Latvijas bērnunamos ir 3600 bērnu. Viņi visi ir pieskatīti, pabaroti un apģērbti varbūt pat labāk nekā daudzi viņu vienaudži ģimenēs, par viņiem rūpējas kvalificēti pedagogi, un tomēr viņiem pietrūkst kaut kā ļoti būtiska - viņiem pietrūkst ģimenes. Viņiem pietrūkst pieaugušo, kurus var saukt par mammu un tēti, pietrūkst ciešas un ilglaicīgas emocionālās saites, kādu var dot tikai un vienīgi ģimene. Ne velti ANO Konvencijā jau preambulā ir teikts, ka bērnam, lai viņš varētu pilnīgi un harmoniski attīstīties kā personība, ir jāaug ģimenē, ģimeniskā vidē. Un vienīgais veids, kā bērnam, kuram liegta iespēja augt savu bioloģisko vecāku aprūpē, nodrošināt patiesi ģimenisku vidi ar patiesi ģimeniskām saitēm, ir adopcija, tāpēc šī aprūpes forma ir visādi jāveicina un jāatbalsta. Norma, kas paredz nepieciešamību bērniem pirms adopcijas noteiktu laikaposmu būt potenciālo adoptētāju aprūpē, likumā ir iestrādāta ar vislabākajiem nodomiem - pārliecināties, ka bērnam šajā ģimenē tiešām būs labi. Tomēr šī ar labiem nodomiem iestrādātā norma nopietni sarežģīs adopciju. Jau tagad sarežģīto procedūru dēļ daudzi adoptētāji gadiem ilgi nevar sagaidīt iespēju audzināt bērnu, un līdz ar to daudz, daudz vairāk bērnu turpina augt bērnunamos. Daudziem tur paiet tie gadi, kad veidojas bērna personība, paiet tie gadi, kad būtu visvieglāk iekļauties jaunajā ģimenē, paiet laiks, kurā bērns ar katru dienu vairāk apzinās, ka šajā pasaulē viņš ir viens un nevienam viņš tā pa īstam, no sirds, nav vajadzīgs. Ja tiks atstāta likumā iestrādātā norma un tiks noteikts šis pārbaudes laiks, ļoti daudzos gadījumos adopcija vairs nebūs iespējama. Un, kā pareizi norādīja Muižnieces kundze, tas ir īpaši attiecināms uz ārvalstu adoptētājiem. Latvijas likumdošana neparedz iespējas nodot bērnu audzināšanā kaut kādā pirmsadopcijas statusā. Aptaujājot bāriņtiesu vadītājus, neviens nevarēja pateikt kaut kādu vienotu termiņu, cik ilgi būtu jāpēta adoptētāja un bērna saderība. Viņi visi kā viens apgalvoja: katrs gadījums ir individuāls. Citreiz pietiek ar dienu, citreiz ar nedēļu vai mēnesi, bet zīdaiņu adopcijas gadījumos (tas ir vislabākais adopcijas vecums) nav iespējams noteikt šo saderību ne pēc trim mēnešiem, ne pēc pusgada, ne pēc gada. Šajos gadījumos visas pārbaudes ir noteikti jāveic pirms tam. Valsts nevar uzticēt zīdaini ģimenei, par kuru viņa nav pārliecināta, ka tur bērnam būs labi. Tādēļ es aicinu nenoteikt vienotu pārbaudes laiku šajā gadījumā. Katrs gadījums ir jāskata individuāli, ir jāuzticas speciālistiem, ir jāuzticas mūsu bāriņtiesām un tiesām. Potenciālie adoptētāji ir rūpīgi jāpārbauda, pirms viņiem tiek uzticēti bērni. Pēc tam nekādi eksperimenti vairs nav pieļaujami. Tāpat aicinu distancēties no aizspriedumiem pret ārvalstu adopciju. Mums nav jādomā tik daudz par sevi, par savu pašlepnumu, bet par to, kas bērniem ir vislabākais. Ja mēs paši nevaram dot viņiem ģimeni, labu izglītību un iespējas atrast labu darbu, tad neliegsim viņiem iespējas saņemt to visu no to valstu pilsoņiem, ar kurām mums ir noslēgtas vienošanās par adopciju un pēcadopcijas uzraudzību! Vēlreiz aicinu jūs, godājamie deputāti, atbalstīt Tieslietu ministrijas iesniegto un Juridiskās komisijas atbalstīto grozījumu projektu, kas ietver sevī gan iespēju rūpīgi pārbaudīt katru adoptētāju, gan noteikt katrā gadījumā nepieciešamo izvērtēšanas laiku. Paldies par uzmanību.".
- 2002_12_12-seq362 language "lv".
- 2002_12_12-seq362 speaker Peteris_Leiskalns.
- 2002_12_12-seq362 mentions Q822919.
- 2002_12_12-seq362 mentions Q211.
- 2002_12_12-seq362 mentions Q1771611.
- 2002_12_12-seq362 mentions Q8436.