Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_12_12-seq358> ?p ?o. }

• 2002_12_12-seq358 type Speech.
• 2002_12_12-seq358 number "358".
• 2002_12_12-seq358 date "2002-12-12".
• 2002_12_12-seq358 isPartOf 2002_12_12.
• 2002_12_12-seq358 spokenAs 37.
• 2002_12_12-seq358 spokenText "Godātie Saeimas deputāti! Es gribētu jūs šodien aicināt: netaupiet laiku šīm debatēm! Diemžēl Juridiskā komisija, vērtējot piedāvātos priekšlikumus, tomēr nolēma laiku taupīt un lēmumu pieņemt uzreiz, neuzklausot visus iespējamos ekspertus. Man ir ļoti žēl, ka šajā situācijā, kad piedāvājumos pat uzaicināto ekspertu un ministriju pārstāvju viedokļi atšķīrās, komisija tomēr izšķīrās par tieslietu ministra priekšlikuma atbalstīšanu. Kāpēc? Tāpēc, ka no uzaicinātajiem speciālistiem atšķirīgs viedoklis bija ne tikai deputātu un citu ekspertu vidū, bet tas bija atšķirīgs arī Labklājības ministrijas pārstāvjiem. Un, manuprāt, tas bija ļoti motivēts un pamatots. Ir patiesi jābrīnās par to, cik nekonsekventi mēs esam. Mēs skaļi runājam par to, ka mūs interesē bērni, ka mēs gribam aizstāvēt viņu tiesības, bet šajā konkrētajā piedāvātajā redakcijā mēs ieraugām to, ka bērni te ir palikuši otrajā plānā, taču pirmajā rindā ir noliktas adoptētāja ērtības. Turklāt ne adoptētāja ērtības vispār, bet pirmām kārtām ārzemju adoptētāja ērtības. Tam nevar piekrist! Un šeit nevar aizklāties ar tām Eiropas Konvencijas par bērnu adopciju normām, kas patiešām kā vienu no adopcijas priekšnoteikumiem to prasa, kas šajā redakcijā jau ir minēts, - to, lai būtu iespēja novērtēt bērna un adoptētāja savstarpējo piemērotību laikā, kurā bērns ir bijis viņu aprūpē un uzraudzībā. Jā, mēs šajā redakcijā redzam vārdus par aprūpi un par uzraudzību, kā arī vārdus par to, ka ir jābūt konstatētai bērna un adoptētāja savstarpējai piemērotībai. Taču mēs neredzam nevienu noteikumu, nevienu kritēriju, kā vērtēt un cik ilgā laikā vērtēt, tāpēc, manuprāt, pilnīgi nepieņemami ir atsaukties uz to, ka to gan jau kaut kā noteiks Ministru kabineta noteikumos. Tie ierēdņi, kuri pārstāvēja Tieslietu ministriju, tieši tāpat runāja arī iepriekš, kad 7. Saeimas deputāti šādu neierobežotu un bezzobainu noteikumu noraidīja. Nekas jau nav mainījies! Tie paši ierēdņi ir sagatavojuši arī jaunajam tieslietu ministram šo priekšlikumu, un tāds pats tas šeit ir iesniegts. Ļoti žēl, ka jau kādreiz tērētais laiks garām debatēm un ekspertu viedokļu uzklausīšanai nav ne par matu mainījis to ierēdņu viedokli, kuri strādā ar šīm bērnu lietām. Ne par vienu vārdu nav mainījies viņu uzskats. Tātad šis laiks vispār nav tērēts ne vērtējumam, ne pārdomām. Un šobrīd mēs pilnīgi skaidri redzam to, ka ļoti liela bērnu skaita atrašanās bērnunamā patiesībā ir mūsu valsts kauns un negods, tas parāda, ka mūsu sabiedrība pēc savas būtības nav vesela. Nekādā gadījumā nav vesela! Bet vai mēs to varam risināt tik viennozīmīgi un vienkārši - bez ierobežojumiem un bez kritērijiem, sakot: “Ņemiet mūsu bērnus, Latvijas pilsoņus!” Un te jau ir tas jautājums: vai mums pirmām kārtām nav jādomā par to, kā vēl šo jautājumu varētu risināt? Un pirmām kārtām jādomā par to, kāpēc bērni nonāk bērnunamā. Vai te nav jādomā par ģimenei draudzīgu likumdošanu, par valsts politiku? Un, ja nu mums reiz ir bērnu un ģimenes lietu ministrs, tad varbūt tomēr mums ir jāprasa šī programma un beidzot jāstrādā pie tā, kā atbalstīt kaut vai to sievieti krīzes situācijā. Un par to, ka tas tik tiešām nezin kāpēc ir kļuvis par sieviešu jautājumu, liecina fakts, cik daudz lietu mums ir jāskata par uzturlīdzekļu piedziņu. Vai jūs varat uzskatīt, ka tā sabiedrība, kurā tēvs neuzskata par savu pienākumu uzturēt savu bērnu, bet uzturlīdzekļi ir jāpiedzen caur tiesu, ir vesela sabiedrība? Es domāju, ka ne. Un kas tad tiek piedāvāts? Diemžēl mums neviens nevarēja arī pateikt, ko tad piedāvā Baštika kungs. Jāsaka, ka vienīgais, kas komisijā šajā brīdī tika sadzirdēts, ir tas, ka ministrs janvārī nāks uz komisiju ar kaut kādu plānu, ko tad mēs darīsim, lai šie bērni nenonāktu bērnunamos. Ir jādomā par to, ko mēs darīsim, lai arī mūsu sabiedrību noskaņotu audzināt Latvijā Latvijas bērnus, lai mēs atbalstītu ģimenes, kuras vēlas arī šeit adoptēt, un lai tiem, kuri to vēlētos… Šis jautājums ir sāpīgs, un cilvēki daudzkārt šo bērniņu nepaņem tādēļ, ka vispār nav informēti un baidās no formalitātēm. Jā, tas ir virziens, kurā ir jāstrādā, lai atvieglotu bērnu paņemšanu Latvijas ģimenē. Vai mēs tiešām domājam, ka viss ir naudā mērāms? Tagad par to saka: “Jā, tā ir naudas lieta!” Protams! Bet ir lietas, kuras naudā nevar izmērīt, un tie pirmām kārtām ir bērni un mūsu Latvijas pilsoņi. Vai mēs esam tik bagāti, ka tagad tā vienkārši neizvirzīsim nekādus kritērijus, nekādus rāmjus likumā? Mēs taču esam politiķi! Tā politika ir jāveido šeit! Un tas kritērijs, ko mēs pēc tam gribam redzēt Ministru kabineta noteikumos, ir jāieliek pirmām kārtām jau likumā. Un arī tiesa tad attiecīgi lems. Vai tad tai ir no kā konstatēt, kāda ir šī piemērotība un kā par šo bērnu ir rūpējies tas cilvēks? Te jau nav teikts pat tas, ka viena diena tai aprūpei ir jāatrod. Vai tad politiķi domā, ka nekas nav jāvērtē un ka konstatēt var vienkārši…".
• 2002_12_12-seq358 language "lv".
• 2002_12_12-seq358 speaker Vineta_Muizniece-1956.
• 2002_12_12-seq358 mentions Q822919.
• 2002_12_12-seq358 mentions Q211.
• 2002_12_12-seq358 mentions Q193089.
• 2002_12_12-seq358 mentions Q1771611.
• 2002_12_12-seq358 mentions Q8436.