Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_12_05-seq314> ?p ?o. }

• 2002_12_05-seq314 type Speech.
• 2002_12_05-seq314 number "314".
• 2002_12_05-seq314 date "2002-12-05".
• 2002_12_05-seq314 isPartOf 2002_12_05.
• 2002_12_05-seq314 spokenAs 37.
• 2002_12_05-seq314 spokenText "Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Mēs dzīvojam interesantā laikā, kad, kā teica Ministru prezidents, gaismas spēki cīnās ar tumsas spēkiem, un tāpēc mums ar saviem lēmumiem acīmredzot vajadzētu palīdzēt gaismas spēkiem. Un, ja nu ir jāpieņem galīgi tumsonīgs lēmums, tad varbūt no tā projekta var izmest kādu pantā ārā, un tāds jau arī ir mans uzdevums. No vienas puses, es gribētu izteikt gandarījumu par to, ka mums ir beidzot tāds Ministru prezidents, kuru tiešām interesē kultūra, jo, kā mēs zinām, viņš ne tikai lido ar helikopteru, bet ir arī mācījies zīmēšanu vakara kursos Mākslas akadēmijā. Un līdz ar to viņa spriedumi ir dziļi, un nav ko ironizēt par vārdiem, kas teikti Ministru kabineta sēdē, piemēram: “Kurš no jums ir vispār redzējis kādu latviešu filmu pēdējā laikā?” Protams, kultūras ministre tur kautri iebilda, ka viņa kaut ko gan esot redzējusi. Taču es domāju: kāpēc tad beigu beigās ir videofilmas? Ir kolosālas cīņu filmas par Honkongu. Kā jūs zināt, to ir tūkstošiem, un tur var smelties visādas idejas par Honkongas birojiem un par pārējām lietām. Runājot par šo likumprojektu, es atcerējos, ka cīņa pret Kultūrkapitāla fondu bija jau no 1995. gada decembra. Ļoti ilgi mums neļāva to izveidot, bija dažādi iemesli. Es piekrītu Strazdiņa kungam. Ļoti pareizi, - varbūt tiešām vajadzētu lielāku naudu piešķirt profilaksei un cīņai pret smēķēšanu. Taču es gribētu atgādināt, ka primārs tomēr ir jautājums par kultūru, jo, ja būs izglītotas ģimenes, tad jau varbūt arī tā dzeršana un smēķēšana tik ļoti neattīstīsies. Es tagad konkrēti runāšu par to pantu, no kura paredz izslēgt normu par finansējumu sporta un kultūras attīstībai. Es jau vienreiz teicu, ka Kultūrkapitāla fonds ir reāls integrācijas fonds, un es šajā sakarā pateikšu tikai divus piemērus. Kā jūs zināt, Ziemeļvalstis finansēja (ar Ziemeļu Padomes atbalstu) Baltijas jauno literātu un tulkotāju semināru, kas no 28. novembra līdz 1. decembrim notika Visbijā. Tur piedalījās 18 tulkotāji, septiņi no viņiem strādā ar latviešu literatūru. Pašreiz ļoti lieli līdzekļi tiek piešķirti arī ārvalstīs, ne tikai šeit, Latvijā, tieši latviešu kultūras izplatībai. Otrs piemērs, kas ir ļoti pozitīvs. Rītdien sāks darbu Latvijas Literatūras centrs, ko ir nodibinājušas arī privātpersonas - desmit literāti un tulkotāji. Latvijas Literatūras centra galvenais uzdevums būs popularizēt ne tikai latviešu un lībiešu, bet arī Latvijā dzīvojošo citu tautību rakstnieku darbus, veikt tulkojumus. Tātad Latvijas Literatūras centra uzdevums būs piešķirt stipendijas. Vajadzētu panākt, lai šīs stipendijas tiktu piešķirtas jaunajiem autoriem, kā tas ir Dānijā. Turienes jaunie autori var trīs gadus saņemt stipendiju vidējās algas lielumā. Protams, tur ir arī mūža stipendijas rakstniekiem un citiem kultūras darbiniekiem. Es gribētu, lai sākumā atbalstu sniegtu tieši mūsu jaunajiem censoņiem, ja jau mēs varam, teiksim, pusmiljonu piešķirt, lai izveidotu kaut kādu jaunu ministra posteni, teiksim, tajos pašos integrācijas jautājumos. Šis kultūrkapitāls - tā šeit ir reālā integrācija! Kāda ir atšķirība starp to, ko piešķirs budžets, un iezīmēto akcīzes nodokļa daļu? Es domāju, ka tieši šis nodoklis, tabakas nodoklis, pieaugs nākamajos gados visstraujāk, ļoti strauji. Es nedomāju, ka samazināsies smēķētāju skaits. Es domāju, ka tieši tad pieaugs ienākumi. Man nav īstas ticības, ka valdība visu laiku procentuāli palielinās līdzekļus Kultūrkapitāla fondam. Nevarētu uzskatīt, ka tur naudas ir par daudz. Es domāju, ka tur būtu jābūt nevis 5 miljoniem, bet vismaz kādiem 10 miljoniem, lai varētu dzīvot no kaut kādiem procentiem, lai varētu maksāt šiem cilvēkiem kaut kādas gan stipendijas, gan arī darīt visu pārējo. Es pateikšu divas lietas, kas mani ļoti izbrīnīja. Es jau nešaubos, ka šeit vairākums nobalsos par likumprojekta nodošanu, par otro lasījumu, par priekšlikumu iesniegšanu, tomēr ceru, ka “Jaunais laiks” padomās vēlreiz par šo pantu un to te atstās. Un kāpēc? Es gribu uzsvērt divas lietas. Nākamajā gadā Kanādas literārais žurnāls vienu numuru veltīs latviešu literatūrai. Savukārt Francijā iznāk vairāki šādi literārie žurnāli, kuri pieprasa tulkotus latviešu autoru darbus, Latvijā dzīvojošu autoru darbus, - ne tieši latviešu valodā, bet tulkojumus no latviešu valodas. Mums Latvijā ir ļoti lielas problēmas ar kultūras veicināšanu. Lai mēs varētu veicināt Latvijas kultūru, to līdzekļu, kas ir pašreiz, ir daudz par maz. Daudz par maz! Tā nauda, ko, teiksim, dažs labs liels uzņēmums gadā iztērē reklāmai, jau ir lielāka nekā tā, ko mēs varam piešķirt, piemēram, vispār kaut kādai filmu uzņemšanas attīstībai. Nu kas ir 600 000 latu kā tādi! Neskatoties uz to, es gribētu tomēr uzsvērt, ka pēdējos gados mēs esam saņēmuši godalgas ne tikai Kannās, bet arī citās vietās. Es varētu nosaukt Kairišu, Pakalniņu un vēl veselu rindu citu autoru, kas strādā šajā jomā. Es domāju, ka nevar tā - ar vienu rāvienu - apturēt to visu un solīt, ka valdība katru gadu ieliks budžetā kaut kādu attiecīgu summu. Tā ir ļoti, ļoti liela kļūda! Jā, es saprotu, ka tas, ka ir tās iezīmētās akcīzes nodokļa daļas, varbūt nav tas labākais risinājums. Taču ir arī tradīcijas. Mēs zinām daudzas valstis, kurās vispār nav satversmes jeb konstitūcijas, bet kurās tradīcijas ir svēta lieta. Viens runātājs šodien teica, ka neesot īsti ētiski ņemt naudu no tabakas izstrādājumiem uzliktā akcīzes nodokļa un dot to kultūrai. Es domāju, ka vēl neētiskāk būtu ņemt naudu no lauksaimniecības un dot kultūrai. Man liekas, ka tas ir tieši tā, kā rakstīja Remarks: “Ja tu esi izdzēris glāzi konjaka, tad uzēd vienu ābolu otrā dienā, lai tas viss līdzsvarotos. ” Un tas tad būtu arī tas, ko mums saka ārsti. Tāpēc es aicinu pēdējo reizi vēl tomēr pārdomāt. Un, ja tiešām pats likums ir jāmaina, tad šo pantu gan nevajadzētu izslēgt. Es aizmirsu pateikt par mūža stipendijām. Mums ir jāpiešķir cilvēkiem daudz vairāk mūža stipendiju. Es domāju, ka Latvijas neatkarība nemaz nebūtu atjaunota 1990. gadā, ja mums nebūtu šādu cilvēku. Man jau nav jānosauc šeit šie uzvārdi, bet nu pieminēšu kaut vai Andreju Eglīti vai Vizmu Belševicu, vai citus cilvēkus, kuri uzturēja dzīvu šo ideju. Un mums jau ir simtiem, varbūt pat tūkstošiem tādu cilvēku, kuri ir cietuši, kuri ir bijuši gan franču literatūras tulkotāji, gan rakstnieki, gan dzejnieki un kuriem mēs vēl nevaram izmaksāt šādas mūža stipendijas tikai tāpēc, ka nav pietiekami daudz līdzekļu Kultūrkapitāla fondā. Latviešiem tas viss tomēr ir bijis primārs. Un pēdējais, ko es gribētu pateikt. Jau pirms kara bija sociāldemokrātiem ļoti lielas debates par to, vai nabadzīgā valstī vajag celt, teiksim, Brīvības pieminekli vai varbūt uzbūvēt kādu tiltu vai vēl kādu skolu, vai vēl kaut ko citu. Un tomēr šis Brīvības piemineklis tika uzcelts. Un es atcerējos, ka pat vissmagākajā laikā, kad nebija ko ēst, Pirmā pasaules kara laikā, strēlnieku cīņu laikos, strēlnieki, latviešu karavīri nekad neaizmirsa iestudēt teātra izrādes, un darīja to pat visgrūtākajos laikos. Nekad latvieši neatteicās no kultūras, tāpēc šis lēmums, ja koalīcijas partneri tiešām izlems... ja valdošās koalīcijas partneri atteiksies no šā Kultūrkapitāla fonda uzturēšanas un tā atrašanās pašu kultūras darbinieku ziņā... ja viņi nolems, ka valsts ierēdņi ar savu žēlastību noteiks, ko finansēt un ko nefinansēt, tad tas ļoti smagi rikošeta veidā vērsīsies, protams, pret jums pašiem. Man jau it kā nevajadzētu jums to teikt, bet es domāju, ka tas ir pārāk nopietns jautājums, lai mēs te tik vieglprātīgi un ar tik vieglu roku mainītu to, kas ir pierādīts ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs. Un arī pirmskara Latvijā veiksmīgi darbojās šāda institūcija. Tāpēc es vēlreiz aicinu neatbalstīt, bet, ja likumprojekts tiks virzīts otrajam lasījumam, tad tomēr vajag pārskatīt šo pantu. Paldies par uzmanību!".
• 2002_12_05-seq314 language "lv".
• 2002_12_05-seq314 speaker Aleksandrs_Kirsteins-1948.
• 2002_12_05-seq314 mentions Q211.
• 2002_12_05-seq314 mentions Q16.
• 2002_12_05-seq314 mentions Q39731.
• 2002_12_05-seq314 mentions Q35.
• 2002_12_05-seq314 mentions Q8436.
• 2002_12_05-seq314 mentions Q19483.
• 2002_12_05-seq314 mentions Q142.
• 2002_12_05-seq314 mentions Q1357342.
• 2002_12_05-seq314 mentions Q337179.
• 2002_12_05-seq314 mentions Q54757.
• 2002_12_05-seq314 mentions Q11207414.
• 2002_12_05-seq314 mentions Q298125.