Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_12_05-seq250> ?p ?o. }

• 2002_12_05-seq250 type Speech.
• 2002_12_05-seq250 number "250".
• 2002_12_05-seq250 date "2002-12-05".
• 2002_12_05-seq250 isPartOf 2002_12_05.
• 2002_12_05-seq250 spokenAs 37.
• 2002_12_05-seq250 spokenText "Augsti godātā Saeima! Nacionālās apraides licence pašlaik Latvijā ir četrām raidorganizācijām. Divas no tām ir sabiedriskās - LTV1 un LTV2, un divas ir privātas. Viena no tām ir LNT, otra - TV3. Iesniegtais likumprojekts ir tieši par apraides procentiem. LTV1 nodrošina apraidi 98,6 procentu apjomā (ja mēs izmantojam to terminu un runājam par to daļu, ko sauc par iedzīvotājiem, nevis runājam par teritoriju), un tas aptver 94,9% Latvijas teritorijas. LTV2 raida tā: 94,07% - iedzīvotāju aptveramība un 85% - teritorijas aptveramība. LNT šobrīd raida tā: 83,4% - iedzīvotāju aptveramība, un 53,6% - teritorijas aptveramība. Ja vadāmies pēc tā normatīva, kas ir 80%, tad ir nepieciešams mazāk par 50% teritorijas noklāt ar labi redzamu signālu apraidei, un būtu pilnīgi pietiekami, lai tas tiktu atzīts par nacionālas apraides televīzijas kanālu. Atbildiet, lūdzu, godātie deputāti, kas esat iesnieguši šo likuma grozījumu, - kāds privātām kompānijām ir stimuls un motivācija ieguldīt līdzekļus savā attīstībā, ja likums to neprasa un neparedz, ja pietiek ar to, ka viņas samazinās savu apraides apjomu, nevis ka viņiem būs nepieciešams to palielināt Latvijas nacionālo interešu labā un vārdā? Pašlaik likums, kas ir spēkā, nosaka 85% teritorijas apraidi. Un šajā sakarā arī sākas tās manipulācijas ar skaitļiem un terminiem. Taču, godātie deputāti, 85% teritorijas - tie ir 98,6% iedzīvotāju. Kādēļ ir nepieciešama šāda norma - 80% iedzīvotāju? Nav atbildes uz šo jautājumu. Ja mēs ņemam, piemēram, Rīgas teritoriju un vēl 100 km, tad ar cirkuli apvelciet riņķi un jums būs redzama visa tā teritorija, kura būs nodrošināma saskaņā ar šo apraides normatīvu - 80% iedzīvotāju. Tādā gadījumā ir jāņem vērā arī tas, ka ir visas tās nomales, kurās jau šobrīd ir problēmas, neskatoties uz to, ka tur ir ļoti neliels procentuālais iedzīvotāju daudzums un teritorijas, kuras nesaņem latviešu valodā raidītos sabiedriskās un arī privātās raidorganizācijas raidījumus. Tas tiek skaidrots it kā ar Eiropas prasībām. Godātie kolēģi, tā ir maldināšana! Iestāšanās sarunu sadaļa “Kultūra un audiovizuālā politika” tika slēgta jau 2001. gada 30. martā. Ir izdarīti grozījumi Radio un televīzijas likumā, un ir pieņemti ir tie normatīvi, par kuriem es runāju kā par lielajiem, - pāri par 90 procentiem apraidei. Pēc kārtējā Eiropas Komisijas ziņojuma, kurš tapis 2002. gadā, iestāšanās sarunu 20. sadaļā “Kultūra un audiovizuālā politika” vispārējais novērtējums ir šāds: Latvijas likumdošana šajā jomā atbilst acquis communautaire prasībām. Un secinājums no tā ir tas, ka Latvija kopumā ir izpildījusi tās saistības, kas izriet no iestāšanās sarunām šajā sektorā. Jā, ir piebilde, ka ir nepieciešams turpināt pilnveidot likumdošanu. Kā liecina citu Eiropas un pasaules valstu prakse un šobrīd konkrēti arī Latvijas prakse, tā ir Latvijas izvēle - kad un kā mainīt. Tā tam vajadzētu būt. Taču nekādā ziņā nav atbalstāma likuma grozīšana, samazinot to iedzīvotāju skaitu, kuriem ir iespējams saņemt televīzijas raidījumus latviešu valodā. Kāda var būt šā likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību? Anotācijā ir atbilde, ka normatīvā akta projekts šo jomu neskar. Godātie kolēģi, tā ir atkal maldināšana! Tas likums pilnīgi konkrēti pasliktinās apmēram 300 000 iedzīvotāju iespējas. Reāli tā ir diskriminējoša norma, jo tā nedod iespēju viņiem saņemt, iegūt šo informāciju. Un tādā gadījumā ir vēl viens pakārtots jautājums - kur paliek reģionālā attīstība, ja reiz reģionos dzīvojošie cilvēki nevar iegūt valsts valodā, savā dzimtajā valodā, informāciju par to, kas notiek valstī? Vēl varētu piebilst tādu varbūt diezgan absurdu secinājumu: bet, ja jau, izdarot likumā šādu grozījumu, privātajām raidorganizācijām nebūs stimula attīstīt savas raidīšanas spējas un kapacitāti, lai palielinātu apraides teritoriju, tad šobrīd ir iespējas samazināt budžetu abām šīm televīzijām - LTV1 un LTV2. Jo kādēļ gan atstāt viņām šobrīd iespēju raidīt 94,7% iedzīvotāju, ja likums paredzēs to normu - 80%? Tādā gadījumā patiešām tur būs rezerve budžeta formēšanai. Cepuri nost! Labi atrasta izeja! Vēl lielākas bažas izraisa kāds cits jautājums (un par to liecināja mūsu komisijā notikušās debates, kas bija ļoti garas un pamatīgas) - ko darīsim tad, ja tiks iesniegti grozījumi arī citos pantos? Un viens no tādiem pantiem ir 19. pants, kas nosaka valsts valodas, tas ir, latviešu valodas, izmantošanu raidorganizāciju gatavotajos raidījumos. Ja šīs proporcijas tiks mainītas vai kādā citādā veidā grozītas, būs ļoti grūti pārliecināt mūsu iedzīvotājus, ka mēs šeit aizstāvam Latvijas nacionālās intereses. No frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK nav neviena deputāta Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Tādēļ es vēlos īpaši uzrunāt jūs, Tabūna kungs, jūs, Dobeļa kungs, un jūs, Vaideres kundze, un arī pārējos. Es gribētu jūs uzrunāt un jums vaicāt: vai tiešām jums ir mainījušās prioritātes un pavērsušās nacionālo interešu sašaurināšanas virzienā? (No zāles dep. J. Dobelis: “Nekādā gadījumā!”)".
• 2002_12_05-seq250 language "lv".
• 2002_12_05-seq250 speaker Anta_Rugate-1949.
• 2002_12_05-seq250 mentions Q822919.
• 2002_12_05-seq250 mentions Q211.
• 2002_12_05-seq250 mentions Q2660080.
• 2002_12_05-seq250 mentions Q193089.
• 2002_12_05-seq250 mentions Q1020384.
• 2002_12_05-seq250 mentions Q872.
• 2002_12_05-seq250 mentions Q8880.
• 2002_12_05-seq250 mentions Q3899540.
• 2002_12_05-seq250 mentions Q4803907.