Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_11_21-seq96> ?p ?o. }

• 2002_11_21-seq96 type Speech.
• 2002_11_21-seq96 number "96".
• 2002_11_21-seq96 date "2002-11-21".
• 2002_11_21-seq96 isPartOf 2002_11_21.
• 2002_11_21-seq96 spokenAs 40.
• 2002_11_21-seq96 spokenText "Cienītie kolēģi! Es tomēr aicinu mūs nedaudz vairāk nodarboties ar notikumu analīzi, ar to, kas noticis ir vakar, kam jānotiek ir šodien un kas notiks tuvākajos gados ar mūsu valsti. Mēs šeit esam, lai valsts labā strādātu, nevis kārtotu savus personīgos rēķinus. Un, no tā viedokļa raugoties, es arī pateikšu dažus vārdus. Pirmkārt. Jā, līdzšinējie iespaidi par šo cilvēku arī man personīgi ir ļoti negatīvi. Nekā nevar darīt. Būdams ārpus politikas, tomēr līdz šim šis cilvēks ir atļāvies lietot tādus izteicienus par partijām, par cilvēkiem, kas ir gadiem un gadu desmitiem ilgi darbojušies Latvijas interesēs, Latvijas labā, - tādus izteicienus, kas vienkārši nepiedien pat kulturālam cilvēkam. Diemžēl. Un tāpēc es domāju, ka Nilam Muižniekam tas ir jādzird un tas ir jādzird arī Latvijas Pirmajai partijai. Tie ir līdzšinējie iespaidi, kuri ir ārkārtīgi negatīvi. Es šo cilvēku personīgi nekad neesmu blakus sev redzējis un neesmu ar viņu runājis nevienu vārdu, taču no viņa mutes esmu par sevi dzirdējis zilus brīnumus. Man ļoti bieži ir par sevi jādzird ir kaut kas tāds, par ko man ir jāpakasa mans sirmais pakausis. (No zāles dep. A. Šķēle: “Plikais…”) Tā ir tā pirmā manas runas daļa. Šķēles kungs, es jūsu pakausi pagaidām neaiztieku… (Zālē smiekli. ) Otrā daļa. Darbība, sākot no šodienas. Es domāju, ka, cienītie kolēģi, mums šodien visiem kopā, ceru, arī jums, Cileviča kungs, un jūsu domubiedriem, ir gaužām priecīga diena. Nupat Prāgā notika tas, par ko mēs visi gadu desmitiem ilgi esam sapņojuši, par ko daudzi no mums ir nolikuši galvas, sākot no 1918. gada, - to mums atgādināja arī premjers mūsu tikšanās laikā. Es ļoti cerēju, ka mēs Saeimā svinīgi to konstatēsim. Mēs esam uzaicināti iestāties NATO. Es domāju, ka tas ir mums tūkstoškārt svarīgāks jautājums, kuram ir jāpakārto visi pārējie jautājumi. Un tātad arī mūsu rīcību, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK rīcību, vadīs šis jautājums un visu pārējo attieksme pret šo jautājumu. Šajā kontekstā ir būtiska šādas kandidatūras izskatīšana šodien šeit, Saeimā. Treškārt. Runāsim par atbildību! Šeit jau izskanēja runa par to. Pieradīsim pie tā, ka katrs no mums ir reizē ar kaut kādiem saviem pienākumiem un tiesībām un arī ar savu atbildību! Jā, ļoti patīkami, ka Latvijas Pirmā partija skaidri pateica, ka uzņemas atbildību par Nila Muižnieka rīcību. Ļoti labi! Tad arī uzņemieties un atļaujiet mums jūs kritizēt, ja mums kaut kas nepatiks, un neņemiet to ļaunā! Atbildību par šo pretendentu uzņemas valdība, jo viņi jau strādās tur kopā. Tā jocīgi, tā drusku dīvaini skanēja tāda pieredzējuša politiķa kā Boriss Cilevičs izteiciens: “Netraucējiet Nilam Muižniekam strādāt!” Jūs gribējāt teikt: netraucējiet valdībai strādāt! Jo Nila Muižnieka ierosinājumi vispirms nokļūs valdībā, tur tos izskatīs, un tur par tiem spriedīs, un tad būs nākamais solis - varbūt kādreiz atnākt līdz Saeimai, kur varbūt mēs arī pastrīdēsimies. Nils Muižnieks nebūs kaut kas īpašs, kaut kas vienreizējs, kaut kas atrauts. Es sapratu jūsu priekšlikumu. Ierosinājāt balsot par katru kandidatūru atsevišķi, lai kaut kādu plaisiņu radītu koalīcijā. Tas bija gudrs priekšlikums. Bez tam ir jāatceras arī tas, ka premjers Einars Repše personīgi uzņemas atbildību par katru pretendentu, kuru viņš uzaicina darboties valdībā. Kā tas nav skaidrs? Lūk! Taču nevajadzētu aizmirst, ka šī atbildība būs arī nākotnē, ka tā nevar palikt tikai uz papīra. Un pēdējā no manas runas runas sadaļām - ceturtā. Pienākumi. Mums visu laiku te kaut kāda jocīga uztvere ir, runājot par integrāciju. Tā tāda iedoma, ka latviešus, krievus, čigānus, nu, es nezinu, varbūt vēl kādas citas tautības (mums te tāpat jau ir krietni daudz - vairāki desmiti - tautību) sakausēs “vienā katlā” un ka tā ir tā integrācija. Piedošanu, - lūdzu, paiesim nost no tās etniskās integrācijas! Tiek dota iespēja ar unikāli mīkstu Pilsonības likumu kļūt par pilsoni. Tur vispār vairs neparādās tautību jautājums. Tur parādās pilsoņi, kuriem visiem ir vienādi pienākumi un tiesības valstī. Tātad ir vairāk vajadzīgs runāt par to, kas šķeļ sabiedrību daudz būtiskāk, - tās ir mūsu ekonomiskās pretrunas. Aizbrauciet uz vienu īsti latvisku pagastu Vidzemē vai Kurzemē! Vai tur jūs kāds satrauc, par nacionāliem jautājumiem runājot? Vai tur kāds runā par integrāciju? Tur bažas ir par to: “Kas notiks ar mūsu pagastu 2004. gadā?” Tas ir tas jautājums, kas tur cilvēkus tiešām interesē. Tāpēc es domāju, ka, arī runājot par šādu sabiedrības integrācijas ministru, vairāk ir par tādām lietām jārunā un tā etniskā integrācija ir, tā teikt, jāpastumj nost, jo principā kā tādai tai ir pavisam cita slodze, ja ir runa par pilsoņiem, un tie ir pavisam citi jautājumi. Tāpēc nevajag te visu laiku nākt un runāt: netraucējiet integrēt tādas un tādas tautības! Nu vai tad arī jūs paši tāpat nedomājat? Līdz ar to es vienkārši savā runā pievērsu uzmanību šiem jautājumiem, ja jau mēs esam nupat tādā zibens ātrumā izveidojuši valdību. Un tas, kas notiek pasaulē, mūs visu laiku dzīs vēl lielākā ātrumā uz priekšu. Jā, NATO tūlīt mums uzliks uz papīra visus “spēles noteikumus” tuvākajiem diviem gadiem. Eiropas Savienība min pēdās. Mazāk nekā divi gadi ir palikuši līdz 2004. gada maijam. Kur tad vairs divi? Pat pusotrs gads vairs nav riktīgi palicis! Tūlīt pat, 2004. gadā, mums ir valstī jāveic administratīvi teritoriālā reforma. Jūs reizēm varbūt aizmirstat, ka arī tā ir jāveic un ka arī tas uzdevums spiež mūsu plecus. Un vēl. Vēl jau mūsu sabiedrība gaida arī, kā mēs izturēsimies pret Izglītības likumā paredzētajām normām, kā mēs ar tām darbosimies. Un tas viss notiek vienlaicīgi. Un tāpēc es aicinu, lai katrs analītiski visu to izvērtētu. Un šodien man premjers skaidri un gaiši “saliek pa plauktiem”, kā viņš redz visu to un kāpēc viņš piedāvā šādu risinājumu, un kāpēc viņš piedāvā šo bloku (jo šie trīs ir bloks, noteikts bloks, kurš tālāk strādās noteiktā valdībā). Tāpēc, no šā viedokļa raugoties, tās ir valsts intereses un tās nav manas personīgās kaut kādas intereses. Tātad es aicinu atbalstīt bloku kā tādu, valdību kā tādu un premjera rīcību kā tādu.".
• 2002_11_21-seq96 language "lv".
• 2002_11_21-seq96 speaker Juris_Dobelis-1940.
• 2002_11_21-seq96 mentions Q822919.
• 2002_11_21-seq96 mentions Q211.
• 2002_11_21-seq96 mentions Q193089.
• 2002_11_21-seq96 mentions Q458.
• 2002_11_21-seq96 mentions Q893825.
• 2002_11_21-seq96 mentions Q7184.
• 2002_11_21-seq96 mentions Q471678.
• 2002_11_21-seq96 mentions Q966912.
• 2002_11_21-seq96 mentions Q3401675.
• 2002_11_21-seq96 mentions Q540708.
• 2002_11_21-seq96 mentions Q1085.
• 2002_11_21-seq96 mentions Q3623021.