Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_10_31-seq1853> ?p ?o. }

• 2002_10_31-seq1853 type Speech.
• 2002_10_31-seq1853 number "1853".
• 2002_10_31-seq1853 date "2002-10-31".
• 2002_10_31-seq1853 isPartOf 2002_10_31.
• 2002_10_31-seq1853 spokenAs 77.
• 2002_10_31-seq1853 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Sprindžuka kunga priekšlikuma atbalstīšana un attiecīgā Juridiskās komisijas priekšlikuma atsaukšana notika pēc ļoti rūpīgām, garām, plašām un ilgstošām debatēm. Tas nenotiek tā, kā varbūt žurnālistiem liekas, kuri nekad neapmeklē komisijas sēdes. Viņiem šķiet, ka visur tiek kaut kā vienā mirklī pieņemts ar kaut kādu apšaubāmu motivāciju vai arī radniecības vai kāda cita iemesla dēļ. Tad nu es šeit uzvēršu, ka Juridiskā komisija sanāca trīs sēdēs un veltīja tās šim priekšlikumam. Komisija pēc ļoti rūpīgām diskusijām izsvērti iestrādāja un atbalstīja šo Sprindžuka kunga priekšlikumu. Tātad pirmām kārtām mēs konstatējām, ka šis likums nav piemērojams mežos noplūcamās jeb atdalāmās produkcijas realizācijai, tātad tie ir augļi, kuri tiek gūti no valsts īpašuma - no zemes kopā ar augošajiem kokiem, no tā, kā šie koki un citi augļi tiek atdalīti no zemes. Un tad attiecīgi tajā brīdī tie kļūst par šo produkciju, un tai vairs nevar piemērot tos principus, kuri tiek piemēroti, teiksim, realizējot kaut kādas mašīnas vai kaut kādus traktorus, dažādām valsts iestādēm vai pat šai pašai akciju sabiedrībai “Latvijas valsts meži” piederošu tehniku vai kaut kādus nevajadzīgus galdus, vai ko citu. Tad šī ir tāda produkcija, ko realizē šajā likumā noteiktajā kārtībā. Meža produkciju tādā veidā, kā mēs to konstatējām, nevar realizēt. Protams, mums Juridiskajā komisijā bija jādebatē un likums jānoslīpē, kādā veidā to var darīt, jo meža produkciju realizē arī dažādas citas valsts iestādes, to skaitā, mežu pētniecības stacijas un tā tālāk un tā joprojām. Tās šo produkciju realizē šajā likumā noteiktajā kārtībā, jo tās ir valsts iestādes, turpretī valsts akciju sabiedrības jau ir nodalītas no valsts īpašuma nost. Mēs balstījāmies uz to, ka ir jāizmanto Civillikuma 1195. - 1200. pants, un tad akciju sabiedrības būs valsts mežu, tātad valsts īpašuma, lietotājas. Civillikumā tieši ir norādīts, ka jebkurai personai, kura ir meža lietotāja, tātad ne tikai valsts meža, bet jebkura meža lietotāja, ja līgumā nav noteikts citādi, ir tiesības ne tikai cirst mežu malkai, bet arī izstrādāt šo mežu un rīkoties ar savu lietojamo mežu pilnīgi kompleksi. Tajā pašā laikā, ņemot vērā to, ka valstij pieder ļoti lielas mežu platības, mēs šeit iestrādājām divus momentus. Viens no tiem ir tas, kuru cienījamā Seiles kundze kritizēja. Tātad runa ir par pārdošanu, par to, ka šī ievāktā produkcija ir jāpārdod par iespējami augstāko cenu. Mēs uzskatām, ka pirmām kārtām tas ir pareizs princips, tiesisks princips, ka no pārdotās produkcijas ir jāiegūst maksimāli daudz naudas, jo tas ir valsts īpašums, un tātad šis princips varētu darboties. Tātad šajā ziņā nav nekādu problēmu, un, kā mums paskaidroja speciālisti, notiek dažādas izsoles, notiek dažādas vairāksolīšanas un šī iespējami augstākā cena tiek sasniegta. Es nevaru saprast, kādēļ šī norma būtu jāslēdz ārā, jo, ja šeit būtu teikts “par augstāko cenu”, tad vēl varētu diskutēt un piekrist Seiles kundzei, bet šeit ir sacīts “par iespējami augstāko cenu”. Tātad konkrētā tirgus situācija vai izsoles rezultāti parādīs, kāda ir šī iespējami augstākā cena. Tas nav Juridiskās komisijas izdomājums, jo likumā, kas ir vērsts pret korupciju, un likumā par rīcību ar valsts un pašvaldību mantu šis princips ir iestrādāts - tātad runa ir par iespējami augstāko cenu. Mēs šeit neko neesam izgudrojuši, mēs no citiem likumiem to paņēmām un ielikām šeit iekšā. Un otra lieta. Mēs noteicām, ka šos līdzekļus ieskaita valsts ieņēmumos tajā daļā, kas noteikta ikgadējā Valsts budžeta likumā, un tas ir šis otrais princips. Tātad katru gadu Valsts budžeta likums nosaka, cik ieņēmumu no Latvijas valsts mežiem ir jāieskaita valsts budžetā. Līdz ar to Juridiskā komisija ļoti rūpīgi šo jautājumu diskutēja, vairākkārt pie tā atgriezās, un, kā jūs redzat, mēs šeit to vēlreiz precizējām, nomainot likumprojektā lapu. Tātad viss ir rūpīgi izdiskutēts un normas ir nostiprinātas atbilstoši tai unikālajai situācijai, kāda ir dota vienīgajai valsts akciju sabiedrībai - tātad “Latvijas Valsts mežiem”. Citas tādas akciju sabiedrības, kura piederētu valstij un kura darbotos, balstoties uz šā principa pamata, ka tā kaut ko atdala nevis no sava īpašuma, bet, teiksim, no valsts īpašuma, nav. Mežs un meža zeme, arī tur augošie koki paliek valsts īpašumā. Tiklīdz tie ir atdalīti, tie kļūst par meža produkciju. Tas būtu tas pats princips, ka tad, ja valstij, teiksim, vēl šodien piederētu kāds universālveikals, valsts īpašums būtu gan šīs preces, gan šis veikals. Arī katru dienu tirgojot šīs preces šajā veikalā, darbotos tas pats princips, taču šo produkciju vai šīs preces nevar sajaukt ar kaut kādiem nelikvīdiem vai ar kaut kādiem galdiem, traktoriem vai kādām citām lietām, kuras vairs nav vajadzīgas un kuru realizācijai tad izmanto šo likumu. Es Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Māra Sprindžuka 1. priekšlikumu.".
• 2002_10_31-seq1853 language "lv".
• 2002_10_31-seq1853 speaker Linards_Mucins-1951.
• 2002_10_31-seq1853 mentions Q211.
• 2002_10_31-seq1853 mentions Q8413552.