Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_10_31-seq12> ?p ?o. }

• 2002_10_31-seq12 type Speech.
• 2002_10_31-seq12 number "12".
• 2002_10_31-seq12 date "2002-10-31".
• 2002_10_31-seq12 isPartOf 2002_10_31.
• 2002_10_31-seq12 spokenAs 125.
• 2002_10_31-seq12 spokenText "Cienījamais prezidij! Cienījamie kolēģi! Paldies komisijai par darbu! Darbs tik tiešām ir veikts liels. Taču kas tad bija tā privatizācija? Protams, vēsture to vēlāk novērtēs. Tā bija nepārdomāta un Latvijas Republikas ekonomikai kaitīga darbība, kas noveda pie kolosāliem zaudējumiem, kurus Latvija jutīs vēl desmitiem gadu. Trīs miljardi latu ir privatizācijai nodotā vērtība, aptuveni 200 miljoni ir ieņemti, un 100 no tiem ir izlietoti pašu vajadzībām. “Latvijas kuģniecība”, “Latvijas gāze”. Cik daudz tika solīts saistībā ar “Latvijas gāzes” privatizāciju, kādi brīnumi nu notikšot! Diemžēl mēs redzam, ka celsies gāzes cena, 1997. gadā tika speciāli ieviesta abonenta maksa, un pakāpeniski notiks cenu augšana, kas pacels cenas arī citiem produktiem. Un tagad par “Latvijas kuģniecību”. Ļoti daudz tika runāts par to, ka Latvijai kā jūras valstij bija vislielākā tirdzniecības flote Eiropā un viena no lielākajām pasaulē - 102 kuģi 1991. gadā un plus vēl 16 kuģi. Diemžēl ko mēs tagad redzam? Tikai kādi 60 it kā esot palikuši. Vai varat iedomāties šo kolosālo uzņēmumu, kas varētu Latviju apzeltīt, bet Latvijas budžets katru gadu būtu pildījies vismaz ar 60-70 miljoniem dolāru vai pat vairāk? Ja mēs nedaudz ieskatāmies vēsturē, tad redzam, ka “Neatkarīgā Avīze” 1996. gadā rakstīja (un to bija rakstījis kuģniecības ministra vietnieks): “Ārzemēs reģistrētie kuģi un uz tiem strādājošie jūrnieki nodokļus Latvijai nemaksā. ” Tātad šis valsts īpašums Latvijai nedod praktisku labumu. Un to rakstīja ministra vietnieks! Ja mēs paskatāmies arī apgrozījumu un peļņu, tad redzam, ka 1992. gadā peļņa bija 57 miljoni, bet jau 1995. gadā peļņa bija mīnus 6 miljoni. Kur tad palika tā nauda? Un te var piekrist Mārim Gailim, bijušajam Ministru prezidentam, kas 1995. gadā “Dienā” rakstīja: “Zīmīgi, ka “Latvijas kuģniecība” ir pilnīgi pārstājusi maksāt peļņas nodokli. Kuģi brauc zem dažādu valstu karogiem. ” Tātad, cienījamie kolēģi, bija izplānota speciāla operācija, kuras rezultātā mēs zaudējām ievērojamu avotu Latvijas valsts budžeta papildināšanai, darba vietu papildināšanas nozari, jo uz kuģiem strādāja ļoti daudz cilvēku. Atcerēsimies, ka bija 116 kuģi un vismaz pa 30 cilvēkiem ekipāžā. Tad nu varat saskaitīt, cik bija nodarbināto. Cieta Latvijas prestižs, jo katram kuģim bija jābrauc ar Latvijas karogu, nevis ar Maltas, Kipras vai Libērijas karogu. Latvijas rūpniecības attīstība. Kuģu remonts, kuģubūve un citi darbi, kas saistīti ar kuģu apkalpi, deva ļoti labus rezultātus. Diemžēl tagad to visu saņem ārzemju firmas. Kuģu apgāde ar lauksaimniecības produktiem. Redziet, kur varēja lauksaimniecību attīstīt! Diemžēl tas nenotika. Tas pats attiecas uz elektrosistēmu, radiosistēmu un citu sistēmu izgatavošanu, apkalpošanu, remontu un visu pārējo. Tātad Latvija zaudēja vienu no savām ievērojamākajām peļņu nesošajām nozarēm. Un kas no tā guva labumu? Diemžēl to guva pavisam citas firmas un citi uzņēmumi, kuri tik tiešām speciāli bija dibināti ārvalstīs. Un tātad, ja jau Ministru prezidents Māris Gailis toreiz varēja teikt, ka kuģniecība pārstāj maksāt peļņu Latvijā un ka kuģi ir aizgājuši zem citu valstu karogiem, tad kā tas varēja notikt? Un kāpēc tas notika? Arī viens otrs šinī zālē sēdošais deputāts bija valsts pilnvarnieks tām ārvalstu kompānijām, kuras nemaksāja ne centu, ne santīmu valsts kasē. Tā mēs zaudējām vienu savu nozari, un tās cena, kura 1991. gadā bija lielāka par miljardu dolāru, ir nokritusi zem 200 miljoniem latu, un, man liekas, arī pat to nesaņems. Es jau nemaz nerunāju par tām tiesu prāvām, kuras notika Polijā saistībā ar Gdaņskas kuģubūvētavas rūpnīcu, par visiem tiem jautājumiem, kas saistīti ar tankkuģiem, pie tam ar unikāliem tankkuģiem, kuriem bija ledus klase un viss pārējais. Tā ka, cienījamie kolēģi, šinī ziņojumā arī citi iekļautie jautājumi, teiksim, par Ķemeru sanatoriju… viss minētais norāda uz to izsaimniekošanas principu, kurš tika īstenots desmit gadu laikā un kurš Latviju noveda pie tā, ka Eiropā tā ir kļuvusi par vienu no nabadzīgākajām valstīm. Un tas ir kauns visām mūsu valdībām, kuras bija, un tai, kura tagad aizies vēsturē. Tāpēc, cienījamie kolēģi, es domāju, ka nākamā Saeima padarbosies šajā jautājumā un visu noskaidros, jo “sitienam” jau ir nolikta “Latvenergo” privatizācija, uz kuru arī kādi jau trin rokas. Es nemaz nerunāju par Latvijas mežiem, kuri arī jau ir sagatavoti izpārdošanai. Es nerunāju par visām upēm un ezeriem, kurus arī grib nopirkt. Vienīgi jūras līci vēl neviens nav iedomājies privatizēt, bet arī ar to droši vien būs kādi brīnumi izstrādāti...".
• 2002_10_31-seq12 language "lv".
• 2002_10_31-seq12 speaker Leons_Bojars-1939.
• 2002_10_31-seq12 mentions Q822919.
• 2002_10_31-seq12 mentions Q211.
• 2002_10_31-seq12 mentions Q193089.
• 2002_10_31-seq12 mentions Q3736450.
• 2002_10_31-seq12 mentions Q229.
• 2002_10_31-seq12 mentions Q36.
• 2002_10_31-seq12 mentions Q4208062.
• 2002_10_31-seq12 mentions Q233.
• 2002_10_31-seq12 mentions Q1014.
• 2002_10_31-seq12 mentions Q710198.
• 2002_10_31-seq12 mentions Q6497410.
• 2002_10_31-seq12 mentions Q1792.