Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_10_31-seq10> ?p ?o. }

• 2002_10_31-seq10 type Speech.
• 2002_10_31-seq10 number "10".
• 2002_10_31-seq10 date "2002-10-31".
• 2002_10_31-seq10 isPartOf 2002_10_31.
• 2002_10_31-seq10 spokenAs 40.
• 2002_10_31-seq10 spokenText "Godātais prezidij! Cienījamie kolēģi! Parlamentārās izmeklēšanas komisija akciju sabiedrības “Latvijas kuģniecība” un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā tika izveidota 1999. gada 4. novembrī. Komisiju ir vadījuši četri priekšsēdētāji, un komisija savas darbības laikā ir sanākusi uz 142 sēdēm. Komisija par savas darbības mērķi izvirzīja stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas procesa izpēti, šā procesa likumības un efektivitātes izvērtēšanu, kā arī likumdošanas iniciatīvu virzīšanu, lai novērstu konstatētos trūkumus privatizācijas procesā. Tā kā vairāku lielo uzņēmumu privatizācija notikusi komisijas darbības laikā, komisija ir veikusi arī privatizācijas procesa uzraudzības funkciju. Jau savas darbības sākumā komisija publiski vērsās pie deputātiem un sabiedrības ar aicinājumu sniegt informāciju par iespējamajām nelikumībām privatizācijas procesā un sniegt komisijai datus, kas apstiprinātu faktus par iespējamajām nelikumībām. Atbilstoši šīs komisijas izveidošanas galvenajam uzdevumam komisija lielāko sava darba daļu veltīja privatizējamās akciju sabiedrības “Latvijas kuģniecība” privatizācijas jautājumiem. Par “Latvijas kuģniecības” privatizāciju komisija Saeimai ir iesniegusi divus starpziņojumus. Vēl komisija tika skatījusi valsts akciju sabiedrības “Dauteks” (akciju sabiedrības “Tolaram Fibers” privatizāciju, valsts uzņēmuma - sanatorijas “Ķemeri” privatizāciju, tāpat vairāku citu mazāk nozīmīgu objektu privatizācijas jautājumus. Skatīti arī ar privatizāciju būtiski saistīti jautājumi, tostarp maksāšanas līdzekļu maiņa privatizējamos uzņēmumos, Latvijas Privatizācijas aģentūras ieņēmumu apjomi, Latvijas Privatizācijas aģentūras likvidācijas jautājumi, speciālas institūcijas izveidošana uzņēmumu maksātspējas vai maksātnespējas uzraudzībai, privatizācijas sertifikātu izmantošanas jautājumi un daudzi citi. Neminēšu tos visus, jo galaziņojumam ir pievienoti seši pielikumi, kas detalizēti atspoguļo komisijas paveikto. Nedaudz par komisijas galvenajiem secinājumiem un priekšlikumiem, kas apkopoti desmit lappusēs. Minēšu tikai galveno. Par valsts privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvijas kuģniecība” privatizāciju. Izanalizējot Augstākās tiesas Senāta 2002. gada 15. maija spriedumu, kas pēc būtības ir atstājis spēkā Valsts kontroles padomes 2001. gada 17. decembra lēmumu revīzijas lietā “Par PVAS “Latvijas kuģniecība” tankkuģu iegādes darījuma likumību un lietderību”, kurā izdarīti secinājumi: privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvijas kuģniecība” amatpersonu darbības veiktas, neievērojot likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 15. panta un citu normu un aktu prasības; valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” valde nav veikusi pastāvīgu pilnvarnieku darbības kontroli, noslēgtie kredītlīgumi satur nosacījumus, kas ierobežo privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvijas kuģniecība” privatizāciju; tankkuģu flotes atjaunošana sakarā ar ieilgušo privatizāciju uzskatāma par lietderīgu, bet ekonomiski izdevīgāk būtu tankkuģus pasūtīt kuģu būvētavās, nevis pirkt par darījumu cenu, komisija uzskata, ka Ministru kabinetam nekavējoties jāizvērtē Valsts kontroles atzinums “Par PVAS “Latvijas kuģniecība” tankkuģu iegādes darījuma likumību un lietderību” un nepieciešamības gadījumā jāsoda attiecīgās amatpersonas, kā arī jāierosina prasība par šo amatpersonu vainas dēļ nodarīto zaudējumu piedziņu. Komisija savas darbības laikā vairākkārt saskārusies ar grūtībām saņemt informāciju no privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvijas kuģniecība”, tajā skaitā par kuģu iegādi un citiem būtiskiem lēmumiem sabiedrības darbībā. Komisija konstatēja, ka privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvijas kuģniecība” vadība nespēj novērtēt riskus. To parādīja uzņēmuma menedžmenta nespēja aplēst uzņēmuma saistības, paredzot nepietiekamus uzkrājumus Gdaņskas kuģubūvētavas prasījumam pret “Latvijas kuģniecību” tiesvedības negatīva iznākuma gadījumā. Tāpat uzņēmuma vadība prognozēja citu tiesvedības gaitu un termiņus lietā par Gdaņskas kuģubūvētavas pretenziju pret “Latreefers” Inc. un “Latvijas kuģniecību”. Komisija uzskata, ka Lielbritānijas Apelācijas tiesas pieņemtais “Latvijas kuģniecībai” nelabvēlīgais spriedums īsi pirms akciju izsoles varēja pazemināt iespējamo pretendentu interesi par piedalīšanos izsolē, kā arī pazemināt akciju cenu izsolē. Savlaicīga “Latvijas kuģniecības” vadības sniegtā informācija par iespējamo tiesas dienu un varbūtējo tās iznākumu (vai arī riska pakāpi) būtu pietiekams pamats tam, lai izvēlētos citu izsoles datumu, kas mazinātu iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz izsoles rezultātiem. Komisija secina, ka valsts uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) esošā pārvaldes daudzpakāpju struktūra apgrūtina uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) uzraudzību. Par valsts uzņēmuma - sanatorijas “Ķemeri” privatizāciju. Jau 2000. gada 20. jūnijā komisija nosūtīja vēstuli Latvijas Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoram J. Naglim, kurā ierosināja izvērtēt valsts uzņēmuma - sanatorijas “Ķemeri” privatizācijas noteikumu izpildi. Privatizācijas noteikumu neizpildes gadījumā komisija ierosina Latvijas Privatizācijas aģentūrai uzsākt darbības nomaksas pirkuma līguma atcelšanai ar privatizētāju - SIA “Ominasis Latvia”. Tikai 2002. gada 19. jūlijā Latvijas Privatizācijas aģentūras padome uzdeva Privatizācijas aģentūras valdei uzsākt līguma laušanas procedūru. Komisija konstatēja, ka objekta privatizācijas noteikumi izstrādāti nepilnīgi, tajā skaitā nepieprasot stingri noteiktas garantijas privatizācijas noteikumos paredzētajiem 10 miljonu latu lielajiem ieguldījumiem, neizstrādājot investīciju ieguldīšanas grafiku pa gadiem, kā arī investīciju mērķizlietojumu, kā arī neprecizējot, no kura laika privatizētājam jāveic kūrorta ārstnieciski profilaktiskā darbība, rehabilitācijas un citi medicīniskie pakalpojumi, kad jāsāk tie sniegt. Šajā sakarā komisija ierosināja Ministru kabinetam un ekonomikas ministram A. Kalvītim izvērtēt Latvijas Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektora A. Ozolnieka atbilstību ieņemamajam amatam. Komisija atzina, ka Ekonomikas ministrijai jāpastiprina uzraudzība pār privatizācijas noteikumu izpildi gan šajā, gan citos uzņēmumos. Par valsts akciju sabiedrības “Dauteks” privatizāciju. Komisija konstatēja, ka Latvijas Privatizācijas aģentūra akciju pirkuma līgumā nav konkretizējusi un savlaicīgi kontrolējusi nosacījumus par paredzēto valsts akciju sabiedrības “Dauteks” investīciju ieguldījumu. Komisija kārtējo reizi konstatēja, ka Latvijas Privatizācijas aģentūra neveic privatizācijas noteikumu izpildes kontroli, tajā skaitā pirkuma līgumā paredzēto investīciju ieguldījumu kontroli. Par privatizācijas procesā pensiju fondam nodoto kapitāldaļu pārvaldīšanu. Komisija secināja, ka līdzšinējā darbība, pārvaldot pensiju fondam nodotās kapitāldaļas, nav devusi gaidītos finansu rezultātus, jo kapitāldaļu atdeve ir bijusi zema. Tā 2001. gadā tikai 22 no 161 statūtsabiedrībām, kurās ir pensiju fondam nodotās kapitāldaļas, izmaksāja dividendes. No kapitāldaļām ar nominālvērtību vairāk nekā 8 miljoni ieņēmumi dividendēs bija tikai 94 tūkstoši latu, kas nozīmē, ka kapitāldaļu atdeve bija 1,1 procents, tātad zem inflācijas līmeņa. Komisija ierosina Ministru kabinetam izskatīt jautājumu, kā efektīvāk apsaimniekot kapitāldaļas, kas privatizācijas procesā nodotas pensiju fondam, un izvērtēt, vai likumos nepieciešamas izmaiņas, lai paaugstinātu ieņēmumus valsts sociālās apdrošināšanas budžetā. Par īpašās institūcijas izveidošanu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) maksātnespējas procesa uzraudzīšanai. Komisija ierosina Ministru kabinetam izstrādāt priekšlikumus likumu izmaiņām, kas veicinātu maksātnespējīgo uzņēmumu sanāciju un ļautu reāli saukt pie atbildības par ļaunprātīgu bankrotu. (Tātad komisija ierosina izstrādāt ļaunprātīga bankrota pazīmes.) Par maksāšanas līdzekļu maiņu attiecībā uz privatizējamiem uzņēmumiem. Analizējot Valsts kontroles kolēģijas 2000. gada 5. septembra lēmumu revīzijas lietā par maksāšanas līdzekļu maiņas tiesisko pamatojumu attiecībā uz valsts īpašuma objektiem, kuri ir nodoti privatizācijai saskaņā ar 1992. gada 16. jūnija likumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu (uzņēmumu) privatizācijas kārtību”, komisija konstatēja, ka līdz 1997. gada 1. jūlijam Privatizācijas aģentūra bez tiesiska pamatojuma veikusi izmaiņas maksāšanas līdzekļu proporcijās attiecībā uz 153 privatizējamiem objektiem, tā samazinot apstiprinātajos privatizācijas projektos noteikto naudā maksājamo daļu par 11,7 miljoniem latu. Komisija konstatēja, ka Privatizācijas aģentūra, veicot maksāšanas līdzekļu maiņu, nav vadījusies pēc vienotiem kritērijiem. Par Privatizācijas aģentūras ieņēmumiem. Komisija secina, ka ir nepieciešams veikt neatkarīgu auditu Privatizācijas aģentūrā, un ierosina Ministru kabinetam norīkot neatkarīgu auditoru Privatizācijas aģentūras darbības audita veikšanai, lai būtu iespējas izvērtēt privatizācijas ieņēmumus un izdevumus laikā no aģentūras dibināšanas 1994. gadā līdz 2003. gada 1. janvārim. Par Privatizācijas aģentūras likvidāciju. Komisija uzskata, ka nepieciešams izvērtēt Privatizācijas aģentūras darbību un privatizācijas procesa ekonomisko efektu. Par Sabiedrisko izdevumu uzraudzības komisiju. Komisija secināja, ka nepieciešams Saeimā izveidot pastāvīgu komisiju, kas regulāri strādātu ar svarīgākajiem Valsts kontroles ziņojumiem un atzinumiem un tādējādi nodrošinātu atgriezenisko saiti starp revīzijas un likumdošanas procesiem. Komisija izstrādāja un iesniedza Saeimā likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”, kas paredzēja izveidot Saeimā šādu pastāvīgu komisiju - Sabiedrisko izdevumu uzraudzības komisiju -, un likums par šīs komisijas izveidošanu, kā zināms, tika pieņemts šā gada 24. oktobrī. Nobeigumā vēlos pateikties visiem tiem deputātiem, kas aktīvi piedalījās komisijas darbā, un komisijas vārdā vēlos izteikt pateicību Valsts kontrolei par ciešo sadarbību ar komisiju, kā arī visiem tiem, kuri palīdzēja un sekmēja komisijas darbu. Paldies!".
• 2002_10_31-seq10 language "lv".
• 2002_10_31-seq10 speaker Guntars_Krasts-1957.
• 2002_10_31-seq10 mentions Q822919.
• 2002_10_31-seq10 mentions Q211.
• 2002_10_31-seq10 mentions Q21625222.
• 2002_10_31-seq10 mentions Q23666.
• 2002_10_31-seq10 mentions Q4208062.
• 2002_10_31-seq10 mentions Q210715.
• 2002_10_31-seq10 mentions Q16361131.
• 2002_10_31-seq10 mentions Q130614.
• 2002_10_31-seq10 mentions Q4119766.
• 2002_10_31-seq10 mentions Q6497410.
• 2002_10_31-seq10 mentions Q1792.