Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_10_17-seq126> ?p ?o. }

• 2002_10_17-seq126 type Speech.
• 2002_10_17-seq126 number "126".
• 2002_10_17-seq126 date "2002-10-17".
• 2002_10_17-seq126 isPartOf 2002_10_17.
• 2002_10_17-seq126 spokenAs 77.
• 2002_10_17-seq126 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Latvijas Kriminālkodeksā ir daudz dažādu un interesantu sastāvu, kuri tur kādas tradīcijas dēļ ir pārceļojuši no bēdīgi slavenā Latvijas PSR 1961. gada Kriminālkodeksa vai radušies pat vēl no 20. gadu Krievijas Kriminālkodeksa, bet visādā ziņā arī paša Krimināllikuma pieņemšana, kā jūs atceraties, notika vismaz četros lasījumos. Valsts prezidents to atgrieza atpakaļ. Bija daudz un dažādu strīdu gan par nāves sodu, gan par daudzām citām lietām. Rūpīgi pārlūkojot šā Krimināllikuma normas, it sevišķi sākot piemērot kaut kādas tā normas tādos pantos, kuri varbūt nav sevišķi populāri un reti tiek piemēroti, mēs, gan juristi, gan arī masu mediji, vēršam mūsu uzmanību uz to, ka daži momenti varbūt vairs neatbilst tiem tiesiskas valsts principiem, kuri tika nostiprināti 90. gadu sākumā, ne tikai atjaunojot Latvijas Republikas Satversmi, ne tikai papildinot šo Satversmi ar astoto nodaļu par cilvēka tiesībām, bet arī, protams, attīstot demokrātiju un attīstot izpratni par šo demokrātiju. Mēs varam dažādi pieiet šīm problēmām un arvien vairāk attīstīt demokrātiju. Viena no tādām svarīgām demokrātijas izpausmēm, protams, ir vārda brīvība, uz ko mūsu kā tautas priekšstāvju uzmanību vērš arī preses izdevumi, it sevišķi “Diena”, kura dienu un nakti rāda mums pareizo virzienu, kā dzīvot, kā strādāt, kā balsot. Un tiešām, rūpīgi pārskatot ar savu jurista aci Krimināllikumu, es atradu divus pantus - 91. pantu un 271. pantu, kuri diezgan apšaubāmi dažu kategoriju amatpersonas vai to pretendentus, salīdzinot ar citiem, nostāda it kā atšķirīgā situācijā. Es gribētu gaisināt šaubas, cienījamie deputāti, par to, ka mūsu likumdošanā tādā veidā, kā izsakās daži preses pārstāvji, tiktu vispār izsvītroti Krimināllikuma panti par goda un cieņas aizskaršanu un ka šis jautājums būtu risināms tikai civiltiesiskā kārtībā. Tā nav! Mums vēl paliek viens Krimināllikuma pants, kurā ir reglamentēti jautājumi par personas goda un cieņas aizskaršanu, un šis pants ir šajā kodeksā. Tas darbojas, tam ir diezgan plaša prakse, taču ne viennozīmīga. Tā, tā sacīt, tiek kritizēta no abām pusēm. Kad tiesa kaut ko izlemj par labu presei, tad kritizē vieni, bet, kad izlemj par sliktu presei vai apvainotajām personām, tātad personām, kuru gods un cieņa it kā ir aizskarti, tad atkal skan kritika no otras puses. Tomēr visumā mēs varam teikt, ka tiesu prakse, šā panta izpratnē, protams, virzās lēni, dažreiz varbūt smagnēji un ne visai efektīvi, bet tā tomēr virzās pareizajā virzienā. 91. un 271. pants mūsu tiesu praksē netiek piemēroti, un tajos ietvertā cilvēku nodalīšana pēc viņu amata vai iespējamā amata arī neatbilst demokrātiskas valsts principiem. Izejot no tā, ka Krimināllikumā panti tiek sadalīti nodaļās atkarībā no tā, pret kādu objektu tie tiek vērsti, ir jāapšauba, vai 91. pants un tā iekļaušana likumā “Par valsts noziegumiem”, un šā panta reglamentētais objekts būtu tas objekts, kas tiek apdraudēts. Pēc būtības tiek apdraudēts šo fizisko personu vai viņu kopuma gods un cieņa. To jautājumu mēs varam atrisināt, izmantojot šobrīd Krimināllikumā eso?o citu pantu. Mans aicinājums būtu 91. pantu izslēgt no Kriminālkodeksa. Paldies par uzmanību.".
• 2002_10_17-seq126 language "lv".
• 2002_10_17-seq126 speaker Linards_Mucins-1951.
• 2002_10_17-seq126 mentions Q211.
• 2002_10_17-seq126 mentions Q159.