Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_10_10-seq12> ?p ?o. }

• 2002_10_10-seq12 type Speech.
• 2002_10_10-seq12 number "12".
• 2002_10_10-seq12 date "2002-10-10".
• 2002_10_10-seq12 isPartOf 2002_10_10.
• 2002_10_10-seq12 spokenAs 125.
• 2002_10_10-seq12 spokenText "Cienījamie kolēģi, ir drusciņ jāatskatās uz mūsu darbību! Es atceros, ar kādu nepatiku tika izveidota šī komisija - Parlamentārās izmeklēšanas komisija jautājumā par iespējamo valsts amatpersonu iesaisti kontrabandas darījumos Latvijā. Bija liels pretspars - teica, ka šī komisija neko neizdarīšot un ka neesot vērts to izveidot, un bija visdažādākie priekšlikumi… Pats galvenais iebildums vienmēr bija tas: komisija neko neizdarīšot! Bet, kā tagad redzams, šie 16 mūsu kolēģi, Saeimas deputāti, ir veiksmīgi pastrādājuši. Notikušas 37 komisijas sēdes, un tas fakts norāda uz to, ka tik tiešām darbība bijusi ļoti produktīva. Un tas fakts, ka liecības ir devušas vai ir izsauktas uz pārrunām 23 paša augstākā ranga amatpersonas, norāda uz to, ka valstī nav kārtības šinī jautājumā. Tātad patiesībā valdība desmit gadu laikā neko nedarīja, lai mūsu valsts budžets saņemtu papildu līdzekļus, lai mums nevajadzētu strīdēties par to, vai 100 vai 200 latus iedot tai skolai vai tam muzejam, nedz arī par to, kā atrast kādus līdzekļus bezmaksas zālēm. Komisijas darbības rezultāts jeb pirmais panākums ir tas, ka sāka sakārtot likumdošanu. Vai tad valdības līdz šim nezināja, ka likumdošanā ir “robi”, kuri palīdz attīstīties kontrabandai? Protams, zināja, bet diemžēl neko nedarīja! Uz to norāda arī tas, ka Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likums līdz šim laikam netiek Saeimā izskatīts trešajā lasījumā. Kāpēc? No kā tad mēs baidījāmies 7. Saeimā, ka nevarējām šo likumu sagatavot un izskatīt? Diemžēl nebija gribas! Un kas notiek ar kontrabandas apkarošanu? Nu paskatīsimies uz Zemkopības ministriju! Te ministrijas pārstāvji vienmēr “apbižojās” uz mani un arī uz citiem un teica, ka nu viņi tik veiksmīgi strādājot… Viņu pašu datos ir nezināmas izcelsmes gaļa, piena produkti. Bet, redziet, gada laikā veicot pārbaudi, izrādās, ka Latvijā ir 1378 fiktīvas firmas, kas nodarbojas ar gaļas pārstrādi vai tās importu vai eksportu, vai ar vēl kādiem citiem darījumiem. Nu vai tad Latvija ir tik liela valsts un vai tad ar visu šo aparātu, kurš ir izveidots - desmitiem tūkstošu cilvēku -, nevar to sakārtot, lai būtu atrisināts jautājums par fiktīvām firmām? Negrib to darīt! Un tāpēc arī viņas plaukst. Redziet, ļoti interesants ir arī kāds cits komisijas konstatējums. Paskatieties: cūkgaļas tranzīts. Pēc Muitas pārvaldes datiem, ir 541 tonna, bet Pārtikas un veterinārais dienests uzrāda 48 064 tonnas. Nu bet tie taču ir briesmīgi atšķirīgi skaitļi! To jau pat 5. klases skolēns saprot, ka 540 - tas ir mazāk nekā 48 000. Putnu gaļa. Muita uzrāda 25 000 tonnas, bet Pārtikas un veterinārais dienests - 78 000 tonnas. Kāpēc mūsu valstī ar to nelielo valsts aparātu (nu, neliels tas ir salīdzinājumā ar lielām valstīm, tādām kā, teiksim, Vācija vai Francija) nevar ieviest kārtību? Ar šādu tehnisko aprīkojumu, kas ir, divas pārvaldes nevar saskaņot datus. Ja tie skaitļi atšķirtos par kādām 10 tonnām, to vēl varētu saprast, bet, ja tie atšķiras par tūkstošiem tonnu, tātad kārtības nav! Paskatīsimies arī uz to darbinieku darbību, kura ir aplūkota šinī dokumentā! Izrādās, ka mūsu valsts amatpersonas nedara vai nevēlas darīt to, kas viņām ir jādara. Interesants ir viens komisijas secinājums: valsts amatpersonu darbība vai bezdarbība, darba pienākumu nepildīšana rada netiešu valsts atbalstu kontrabandai. Tas taču ir briesmīgi! Kādā veidā tad Eiropas Savienībai, uz kuru tā tiecamies, mēs pierādīsim, ka mūsu valsts amatpersonas ir godīgas, visi strādā labi un visi dienesti mūsu ministrijās un citās valsts iestādēs strādā godīgi un izpilda savus pienākumus? Diemžēl, pamatojoties uz šo dokumentu un, protams, arī uz citiem dokumentiem, neviens nedos pozitīvu atsauksmi par šo darbību. Un tāpēc jau arī starptautiskos dokumentos, kuros novērtēta kontrabandas apkarošana valstīs, redzam, ka Latvija ir ļoti tālu no panākumiem. Nu, un ir arī visi tie jautājumi, kas ir saistīti ar mūsu tabakas lietām. Mēs taču Eiropā esam iesaistīti ļoti daudzos šādos skandālos, un patiesībā tas izcelsmes avots ir Latvija… Tas taču nedara mums godu! Cik tad ilgi to var tādā veidā turpināt? Nākamais interesantais jautājums ir par Valsts ieņēmumu dienesta darbību. Jūs ļoti labi atceraties - varat paskatīties arī budžetu -, ka katru gadu Valsts ieņēmumu dienesta modernizācijai mēs no valsts budžeta atvēlējām 10- 12 miljonus latu. Tad sakiet, lūdzu, ko tad viņi četru gadu laikā ir modernizējuši, ja līdz šim laikam nav varējuši sakārtot tos 5-6 robežpunktus, lai tur darbotos videonovērošanas sistēma, lai nesalūstu zīmogi… Tad vajag tos izliet no čuguna vai no kāda cita metāla, lai tie nelūstu! Un vēl visas pārējās darbības, ko nav veicis Valsts ieņēmumu dienests? Vispār ir diezgan jocīgi, ka mazajiem un vidējiem uzņēmumiem… Kad arī es vadīju savu uzņēmumu, Valsts ieņēmumu dienests skaitīja katrus simts kilogramus, katru konservu kārbu, tika veikts desmitiem pārbaužu, bet tajā pašā laikā tagad, kā mēs to redzam, 100 000 tonnu gaļas parādās Latvijā, bet neviens nevar pateikt, kas to ir ievedis, kādā veidā tā ir ievesta, kas to ir izvietojis un kas to visu ir kontrolējis. Un tas ir jocīgi! Tāpēc arī vidējais un mazais bizness Latvijā ir nolemts iznīcībai un izdzīvo tikai tie, kuri mierīgi apkrāpj valsti. Par pievienotās vērtības nodokli. Es ļoti labi atceros, ka Valsts ieņēmumu dienests man neatmaksāja 50-60 tūkstošus latu par 3, 4 vai 5 mēnešiem. Šī nauda gulēja privātbankās, jo konti bija atvērti tieši privātbankās. Tā tika apgrozīta, taču uzņēmumam par to procentus nemaksāja. Toties, ja mēs savlaicīgi nenomaksājām kādu nodokli, tad uzreiz tika pieskaitīti procenti. Turklāt ļoti lieli un nežēlīgi! Tad rodas jautājums: kāpēc ir tāda jocīga attieksme, jo valsts no mazā vai vidējā uzņēmēja izspiež pēdējo, ko vien var izspiest, bet tajā pašā laikā tā neredz, kur paliek miljoni? Taču paskatīsimies arī tālāko Valsts ieņēmumu dienesta darbību saistībā ar pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanu. Un visi tie maksājumi, kuri ir notikuši... ? Kur tā nauda ir aizgājusi? Tātad tā shēma ir izstrādāta visai precīzi, un tagad šo izstrādāto shēmu mēģina kaut kādā veidā apkarot. Kas tad to galu galā izstrādā un kas to realizē? Un ir vēl viena lieta. Pirms k��da uzņēmuma reģistrācijas ir jāparedz iespēja Iekšlietu ministrijas Sodīto personu reģistrā pārbaudīt šo personu atrašanās vietu, lai arī Iedzīvotāju reģistrā atspoguļotu ziņas par šo personu atrašanos brīvības atņemšanas vietās. Šī frāze norāda uz to, ka Iekšlietu ministrijā tik tiešām, veidojot likumdošanu, nav paredzēts tas, lai Latvijā 2,5 miljoni iedzīvotāju būtu uzskaitīti, lai viņi būtu reģistrēti. Un tagad es jau varu iedomāties, kāds haoss valdīs un kādi panākumi būs mūsu kontrabandistiem, ja notiks mūsu iedzīvotāju ienākumu deklarēšana, jo neviens jau nezinās, kur kāds dzīvo, kur viņš ir pierakstīts un kur ir viņa patiesā atrašanās vietā. Tātad 1:0 mūsu ēnu ekonomikas labā strādā 7. Saeima. Diemžēl! Te ļoti labi redzami arī citi risinājumi. Un kas tad notiek mūsu Iekšlietu ministrijā un tajās apakšvienībās, kuras nodarbojas ar kontrabandu un tās apkarošanu? Diemžēl arī tur ļoti daudz mīnusu. Un, ja mēs paskatāmies vēl tālāk to, kas notiek ar naftas produktu tranzītu, tad, redziet, ir kāda ļoti interesanta lieta. Kad jūs aizbraucat uz tehniskās apskates vietu, tur jums pārbauda, kāds ir gāzes saturs. Un tad jūs vaļā nepalaiž, ja ir slikts dzinējs, ja tas normāli nestrādā un viss, bet neviens nepārbauda, kāda tad degviela ir ielieta tajā benzīna uzpildes stacijā. Neviena institūcija to neveic! Un vēl līdz pat šim laikam šo ļoti nesarežģīto operāciju neviens negrib veikt. Kāpēc? Tāpēc, ka mūsu benzīna uzpildes stacijās ir ļoti daudz surogāta. Jūs ļoti labi atceraties, ka pat dīzeļdegviela sasala pie mīnus 15 grādiem. Un cik daudz dzinēju ir sabeigts tikai tāpēc, ka degviela ir ļoti nekvalitatīva! Nu kā var zemākās kvalitātes benzīnu pārvērst par augstākās kvalitātes benzīnu, ja tas netiek pārstrādāts ar krekinga tehnoloģiju, lietojot kaut kādu ķīmiju? Un tad arī parādās tā ķīmija, ka cilvēki cieš zaudējumus. Vēl es varētu pateikt, ka ļoti interesanti notiek ar pagrīdes rūpnīcām. Neviens 7. Saeimā tās negribēja atzīt, un, kad parādījās tie jautājumi, vienmēr noklusēja, ka pagrīdes ražotņu Latvijā laikam ir diezgan daudz, jo te atrod tipogrāfiju, kura tiražē simtiem tūkstošu visdažādāko uzlīmju vai cigarešu paciņu. Tātad tabakas rūpnīca Latvijā strādā uz nebēdu, taču izrādās, ka arī to neviens nezina. Atcerēsimies arī tos pēdējos notikumus, kas saistīti ar cilvēku saslimšanu ar dažādām un nepatīkamām slimībām, kuras izraisījusi pārtikas lietošana. Jūs zināt, ka mēs esam pieņēmuši Pārtikas aprites uzraudzības likumu. Manus priekšlikumus jūs toreiz neatbalstījāt, taču atcerieties, ka to pārtiku jūs lietosiet arī paši. Un tas jums “atkodīsies”, jo jūs nobalsojāt “pret”. Jā, cienījamie kolēģi, nekur jūs nepaliksiet! Jums iedos bifšteku, kas radīts no nezināmas izcelsmes gaļas vai no to putnu gaļas, kura nezin no kurienes ievesta, jūs to aiznesīsiet mājās, cepsiet vai ko citu veiksiet ar tiem pārtikas produktiem, bet jūs nezināsiet, ko jūs lietojat. Un, protams, nebūs nekāds brīnums, ka Latvijā parādīsies kaulu milti, kuri tūkstošiem tonnu ir uzkrājušies Eiropas Savienības valstīs, tāpēc ka tos kombinētajā lopbarībā vairs nelieto. Tātad to lietošana notiks Latvijā. Un tāpēc nav jau brīnums, ka pie mums parādās visdažādākie ierosinājumi izveidot ražotnes kaitīgo atkritumu un visa pārējā dedzināšanai. Kāpēc tas notiek? Tāpēc, lai varētu ievest visdažādāko produkciju, ko pēc tam Latvijā varētu pārstrādāt, bet mēs to saņemsim savā galdā vai izlietosim ikdienas vajadzībām. Redziet, cik mēs tālu esam nonākuši, kad bezatbildīgi visdažādākās iedarbības rezultātā nobalsojam vai nu “par”, vai “pret”, jo ne vienmēr taisnība ir bijusi viss tas, ko jums cildeni ir stāstījuši… Tur, protams, ir iesaistītas visdažādākās personas, ir izvirzīti visdažādākie prasījumi un pieprasījumi, un Saeimā viss ir ļoti labi redzams, kā notiek lobēšana un pie kā tas viss noved. Es jums vēlreiz atkārtoju: padomājiet par savu veselību, par savu bērnu vai par savu radinieku veselību, par to, kas notiek ar mūsu pārtiku! Diemžēl lielāko kaitējumu nodara pārtika, jā, arī medikamenti, protams, jo daudz ienāk viltotu, un naftas produkti. Un tagad par pēdējo. Jā, priekšvēlēšanu datos parādījās informācija, ka garām valsts kasei aiziet 400 miljonu latu, ko nodara ēnu ekonomika, bet, spriežot pēc citiem datiem, tādi ir 600 miljoni. Un, protams, gan viens, gan otrs skaitlis ir absolūti pareizs. Un arī tie dati, kurus minēja parlamentārās izmeklēšanas komisija, jau norāda, ka īsā laika periodā Latvijā garām valsts budžetam aiziet ļoti, ļoti lieli naudas līdzekļi. Tāpēc es aicinu atbalstīt parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbu un novērtēt to pozitīvi. Paldies par uzmanību!".
• 2002_10_10-seq12 language "lv".
• 2002_10_10-seq12 speaker Leons_Bojars-1939.
• 2002_10_10-seq12 mentions Q822919.
• 2002_10_10-seq12 mentions Q211.
• 2002_10_10-seq12 mentions Q79820.
• 2002_10_10-seq12 mentions Q4294315.
• 2002_10_10-seq12 mentions Q193089.
• 2002_10_10-seq12 mentions Q458.
• 2002_10_10-seq12 mentions Q142.
• 2002_10_10-seq12 mentions Q183.
• 2002_10_10-seq12 mentions Q25496595.