Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_10_10-seq10> ?p ?o. }

• 2002_10_10-seq10 type Speech.
• 2002_10_10-seq10 number "10".
• 2002_10_10-seq10 date "2002-10-10".
• 2002_10_10-seq10 isPartOf 2002_10_10.
• 2002_10_10-seq10 spokenAs 27.
• 2002_10_10-seq10 spokenText "Labdien, augsti godātais prezidij! Labdien, cienījamie deputāti! Parlamentārās izmeklēšanas komisija jautājumā par valsts amatpersonu iespējamo iesaisti kontrabandas darījumos Latvijā tika izveidota pirms gada, kad Tautsaimniecības, agrārās vides un reģionālās politikas komisijā vērsās nu jau bijušais Ekonomikas policijas darbinieks Normunds Margēvičs. Parlamentārās izmeklēšanas komisija sāka strādāt 2001. gada 1. novembrī. Komisija sastāvēja no 16 deputātiem, kas pārstāvēja visas parlamentā esošās frakcijas. Jāteic, ka sākumā, lai normāli noritētu parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbs, mēs vērsāmiies pie Juridiskās komisijas, lai paātrinātu Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likuma pieņemšanu, jo iepriekšējo komisiju darbs liecināja, ka šāds likums ir vajadzīgs. Mēs šādu likumu līdz šim neesam sagaidījuši un strādājām ar pašu apstiprināto nolikumu. Jāteic, ka izdevās vienoties ar ģenerālprokuroru Jāni Maizīti par to, ka komisijas darbā ar padomdevēja tiesībām piedalās viņa pilnvarotie virsprokurori - virsprokurors Arvīds Kalniņš un virsprokurore Māra Usāne. Tā kā parlamentārās izmeklēšanas komisijām nav tiesību veikt operatīvās darbības, parlamentārās izmeklēšanas komisija vienojās ar iekšlietu ministru Mareku Segliņu un Kriminālpolicijas priekšnieku Valdi Pumpuru par operatīvās grupas izveidošanu, kas veiks pārbaudi par tiem iesniegumiem un tiem materiāliem, kas nonāk komisijas rīcībā. Es domāju, ka tas bija ļoti veiksmīgi, jo parlamentārās izmeklēšanas komisijai bija instrumenti, ar ko strādāt, - gan virsprokuroru klātbūtne, gan arī šīs operatīvās grupas izveidošana ļāva diezgan operatīvi veikt pārbaudes par tiem materiāliem, kas nonāca komisijā. Kopumā komisija saņēma apmēram 40 rakstveida un mutvārdu iesniegumus, videoierakstus un audioierakstus, un 22 no tiem bija anonīma informācija. Informācijas sniedzējs vai nu vēlējās, lai viņa vārds un uzvārds netiktu publiskots, vai arī sniedza informāciju anonīmā veidā. Kopumā komisija noturēja 37 sēdes, uz kurām tika uzaicināti tiesībsargājošo un kontrolējošo institūciju vadītāji un viņu vietnieki, tika uzaicinātas arī personas, kas vēlējās sniegt informāciju. Komisijas darba laikā - šajā gadu ilgajā laikā - tika veiktas ļoti daudzas un dažādas pārbaudes. Jāteic, ka ļoti veiksmīga bija sadarbība ar Pārtikas un veterinārā dienesta vadītāju Vinetu Veldri, Galvenās muitas pārvaldes direktoru Kalvi Vītoliņu, Galvenās muitas pārvaldes Kontrabandas apkarošanas centra direktoru Vladimiru Vaškēviču, Drošības policijas priekšnieku Jāni Reiniku, kā arī ģenerālprokurora pilnvarotajiem virsprokuroriem Arvīdu Kalniņu un Māru Usāni. Komisijas darbība tika organizēta pārsvarā četros virzienos. Pirmais virziens bija likumu un citu normatīvo aktu izvērtēšana. Otrais virziens - valsts tiesību sargājošo un kontrolējošo institūciju darbības izvērtēšana un analīze. Trešais virziens - komisijas saņemtās informācijas pārbaudes organizēšana un pārbaudes rezultātu izvērtēšana. Un ceturtais virziens ir viena tāda interesanta darbība, ko mēs pēc mūsu pašu iniciatīvas uzsākām komisijā, - tā ir valsts tiesībsargājošo un kontroles institūciju vadītāju un viņu pirmās pakāpes radinieku īpašuma atbilstības ieņēmumiem izvērtēšana. Dabīgi, ka šo izvērtēšanu veica tiesībsargājošās institūcijas. Mēs vienkārši savācām informāciju par šiem cilvēkiem, kas ir vadošajos amatos tiesībsargājošās un kontrolējošās institūcijās. Par šo pēdējo darbības virzienu, kas bija mūsu pašu iniciatīva, jāteic, ka bija ļoti interesanti rezultāti par vairākām amatpersonām, kas pilda valsts amatpersonas deklarāciju. Pilnīgi skaidrs, ka uz sava vārda tām īpašumu apjoms ir mazs, bet viņu pirmās pakāpes radiniekiem bieži vien īpašumu saraksts - tikai nekustamo īpašumu saraksts vien! - aizņem 27 lappuses. Visi materiāli ir nodoti pārbaudei Ģenerālprokuratūrai un Drošības policijai. Jāteic, ka par visiem vēl pagaidām atbilde nav saņemta. Un tas pats ir sakāms arī par tiem materiāliem, kurus sniedza sabiedrība un kuri ir nodoti pārbaudei. Tiesībsargājošās institūcijas vēl nav sniegušas komisijai atbildi par visiem pārbaudes rezultātiem. Kopumā jāteic, ka komisijas darbības laikā tomēr parlamentā, šajā parlamentā, tika pieņemti diezgan daudzi likumdošanas akti, kas ierobežo iespējamo kontrabandu, iespējamo korupciju amatpersonu vidū un noziedzīgās pasaules iespējamo iedarbību uz valsts institūciju darbību. Šie likumi bija šādi: grozījumi Politisko organizāciju finansēšanas likumā - lai samazinātu ekonomiskās varas ietekmi uz likumdošanas varu; likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” - lai uzlabotu likumdevējvaras, izpildvaras un tiesu varas darbību un samazinātu atsevišķu amatpersonu iespēju bezdarbīgi novērot likumpārkāpumus, kā arī lai nodrošinātu valsts amatpersonu darbību sabiedrības interesēs; grozījumi likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām”, lai iespaidotu arī tā saucamo ceturto varu un naudas “caurspīdīgumu” vēlēšanu procesā no politisko partiju puses; Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums. Pēdējais virziens, kurā strādāja komisija, attiecas uz amatpersonu īpašumu atbilstību viņu ieņēmumiem. Es domāju, ka likumprojekts “Fizisko personu īpašuma sākumdeklarēšanas likums”, ko mēs vakar pieņēmām otrajā lasījumā, arī ir svarīgs. Vai tas ir tādā formā vajadzīgs? Vai ir jābūt īpašuma iegādes laikā īpašuma deklarēšanai? Tas ir vai nu šai, vai nākamajai Saeimai lemjams jautājums. Katrā ziņā amatpersonu un viņu pirmās pakāpes radinieku, viņu ģimenes locekļu īpašumu neatbilstība viņu ieņēmumiem tika konstatēta, taču bez šāda likuma pierādīt to no juridiskā viedokļa ir ļoti grūti. To parādīja arī Ekonomikas policijas priekšnieka Brieža un viņa ģimenes locekļu īpašuma pārbaude, atzinums, ko sniedza Ģenerālprokuratūra. Likumdošanas nepilnību dēļ veselu rindu lietu, kas notikušas pirms 1994. -1995. gada, ir ļoti grūti pierādīt. Par saņemtās informācijas pārbaudi. Tika konstatētas un pārbaudītas vairākas ļoti interesantas lietas. Tā, piemēram, pārbaudot tipogrāfiju Ulbrokā, tika konstatēts, ka šajā tipogrāfijā tiek ražots cigarešu “Regal” un “West” paciņu iepakojums, un tajā pašā laikā Liepājas muitas punktā tika aizturēta krava - 6 miljoni cigarešu “Regal”. Izrādījās - ekspertīze to pierādīja - , ka tās nav tikušas ražotas Anglijā. Šīs cigaretes ražo vispār tikai Anglijā, bet nu ir parādījusies vēl viena valsts - Latvija - , kur šādas cigaretes tiek ražotas. Līdzīgi ir arī ar cigarešu rūpnīcu - tās darbība tika apturēta pēc saņemtās informācijas. Komisijas darbības laikā tika atklāti lieli kontrabandas apjomi - gan cigarešu, gan arī gaļas. Jāteic, ka attiecīgo krimināllietu izmeklēšana izraisīja savdabīgu lavīnu, kas “izgaismoja” valsts tiesībsargājošo iestāžu darbiniekus, konkrēti, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomikas policijas biroja, Valsts ieņēmumu dienesta Finansu policijas, Kontrabandas apkarošanas centra darbiniekus. Es domāju, ka komisija nu būs beigusi darbu, bet apmēram pēc gada vai pusgada vesela rinda krimināllietu par šīm personām nonāks tiesā un viņas tiks sauktas pie kriminālatbildības. Komisija, kā jau es teicu, tika izveidota, pamatojoties uz Ekonomikas policijas darbinieka, tālaika darbinieka, Normunda Margēviča sniegto informāciju par to, ka, iespējams, SAB amatpersona Babris un “Spektra” vadītājs Kalniņš ir iesaistīti kontrabandas darījumu piesegšanā. Jāteic, ka arī šī informācija tika pārbaudīta, un Ģenerālprokuratūras atzinums liecina par to, ka šīs tā laika amatpersonas sniegtā informācija neatbilst patiesībai. Toties Margēvičs par epizodi Meža prospektā 52, kur tika pazaudēti iespējamie pretlikumīgie dokumenti par uzņēmēja Basa darbību… Pret Margēviču un Ekonomikas policijas biroja izziņas izdarītāju Mihailovu ir celta apsūdzība pēc Krimināllikuma 319. panta - par valsts amatpersonu bezdarbību. Kopumā jāteic, ka komisijas galaziņojums ir uz 19 lapām. Es domāju, ka komisijas darbības laikā ļoti daudz informācijas par šīs komisijas darbību parādījās arī presē. Savā atzinumā komisija norāda uz to, ka šāda parlamentārās izmeklēšanas komisija nākamajā Saeimā varētu turpināt darbību - ne kā parlamentārās izmeklēšanas komisija, bet kā parlamentā pastāvīgi funkcionējoša komisija, kas kontrolētu organizētās noziedzības, korupcijas un kontrabandas jautājumu risināšanu Latvijā, cīņu pret šīm parādībām. Jo pēdējo desmit gadu laikā ir bijis tā: parlaments ir, no vienas puses, politiski uzņēmies atbildību par izpildvaras, tiesu varas un likumdevējvaras darbību, taču lielākoties nodarbojas tikai ar likumdošanas jautājumiem. Bet neviens no tiem vēlētājiem, kas parlamentu ir ievēlējuši, nav noņēmis no parlamentāriešiem atbildību par pārējo varu darbību, un tādēļ Saeimas kārtības ruļļa grozījumi, kas ir pašlaik pieņemti otrajā lasījumā un nosaka šādas pastāvīgi funkcionējošas komisijas izveidošanu, būtu tas instruments, kas ļautu turpināt konstruktīvi cīnīties pret šīm parādībām, kuras pašlaik ir Latvijā diezgan izplatītas. Vismaz komisija ar to visu ir saskārusies. Komisija ir nolēmusi savu galaziņojumu iesniegt Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, Ministru prezidentam un ģenerālprokuroram. Tas arī ir izdarīts. Ir vienošanās ar Ministru prezidentu, ka nepieciešami grozījumi normatīvajos aktos; tas skar Ministru kabineta noteikumus un arī likumdošanas normu grozījumus, un tas būtu uzdevums attiecīgajām ministrijām - sagatavot šos grozījumus. Jā, nevar teikt, ka visi tie priekšlikumi, ko tiesībsargājošās un kontrolējošās institūcijas ir iesniegušas komisijā, ir guvuši atzinumu no parlamentārās izmeklēšanas komisijas un parādās kā priekšlikumi galaziņojumā. Vesela rinda jautājumu noteikti būtu vēl šeit papildināmi, jo nebija tā, ka komisijā bija vienprātīgs atzinums par visiem priekšlikumiem. Es domāju, ka viens no tādiem nozīmīgākajiem varētu būt jautājums par kriminālatbildību juridiskajām personām - jautājums, par kuru ONKAB vadītājs Bogdanova kungs un Finansu policijas priekšnieks Purmaļa kungs runāja parlamentārās izmeklēšanas komisijas laikā. Es domāju, ka šādi likuma grozījumi ļautu operatīvāk piedzīt valstij nodarīto kaitējumu atlīdzību ne tikai no fiziskajām, bet arī no juridiskajām personām, saucot tās pie kriminālatbildības. Tas arī ir viss. Paldies par uzmanību.".
• 2002_10_10-seq10 language "lv".
• 2002_10_10-seq10 speaker Peteris_Salkazanovs-1956.
• 2002_10_10-seq10 mentions Q822919.
• 2002_10_10-seq10 mentions Q211.
• 2002_10_10-seq10 mentions Q8436.
• 2002_10_10-seq10 mentions Q4459436.
• 2002_10_10-seq10 mentions Q25931626.
• 2002_10_10-seq10 mentions Q2684.
• 2002_10_10-seq10 mentions Q1092499.
• 2002_10_10-seq10 mentions Q20560178.
• 2002_10_10-seq10 mentions Q1021632.
• 2002_10_10-seq10 mentions Q2047229.
• 2002_10_10-seq10 mentions Q4274817.
• 2002_10_10-seq10 mentions Q16351893.
• 2002_10_10-seq10 mentions Q16356053.
• 2002_10_10-seq10 mentions Q16358989.
• 2002_10_10-seq10 mentions Q20577385.