Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_10_09-seq25> ?p ?o. }

• 2002_10_09-seq25 type Speech.
• 2002_10_09-seq25 number "25".
• 2002_10_09-seq25 date "2002-10-09".
• 2002_10_09-seq25 isPartOf 2002_10_09.
• 2002_10_09-seq25 spokenAs 77.
• 2002_10_09-seq25 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Latvijas Nacionālā radio un televīzijas padome ir ļoti īpatnēja institūcija. Tā neatrodas Latvijas Republikas Ministru kabineta padotībā, un līdz ar to šeit attiecībā uz šāda veida institūcijām vienmēr var tikt izvirzīts jautājums par šādas institūcijas eksistences atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 58. pantam, kas nosaka, ka visas valsts pārvaldes iestādes ir padotas Ministru kabinetam. Politiski, bez šaubām, Latvijas Nacionālā radio un televīzijas padome darbojas autonomā režīmā un veic divu veidu funkcijas - pārrauga, kā “Latvijas Radio” un “Latvijas Televīzija” sniedz savus pakalpojumus Latvijas Republikas iedzīvotājiem, tātad pārrauga sabiedrisko radio un sabiedrisko televīziju, un tai ir arī otra funkcija, kuru mēs varam saistīt ar lietderības principu un kura ir ar zināmām valsts pārvaldes iezīmēm. Tātad šī padome uzrauga privātās radio un televīzijas raidorganizācijas, izsniedz tām licences, kā arī sastāda protokolus, ja tas ir nepieciešams. Un šajā darbā acīmredzot Nacionālajai radio un televīzijas padomei nav paveicies vai nu ar juristiem, vai ar spēju pārliecināt un ietekmēt savas uzraugāmās raidorganizācijas un privātās televīzijas. Un tā vietā, lai tiesas ceļā panāktu savas darbības efektivitāti, viņa iet šādu ceļu. Kā man izskaidroja Nacionālās radio un televīzijas padomes darbinieki, tur ir zināmas problēmas, jo zināma ietekmēšana un atcelšana saistībā ar licencēm notiek arī caur tiesu un īsti labs nav arī tas mehānisms, ka šos sodus uzliek tiesa. Nacionālajai radio un televīzijas padomei var tajā ziņā piekrist. Taču ar nākamā gada 1. jūliju spēkā būs Administratīvā procesa likums, kurš nosaka pamatprincipu (ar retiem izņēmumiem), ka administratīvie sodi tiek uzlikti valsts pārvaldes iestādēs un, ja kāds iebilst pret šiem sodiem, tie tiek pārsūdzēti tiesā. Arī mans priekšlikums aicina iet šo ceļu, ka Nacionālā radio un televīzijas padome sastāda protokolus sodu uzlikšanai un nosūta tos uz Tieslietu ministriju. Jo, ja Nacionālā radio un televīzijas padome grib pārņemt sev valsts pārvaldes funkciju, tad jāteic, ka, vadoties nevis pēc tās nosaukuma, bet pēc tās funkcijām, mēs analizējot nonāksim - un katrā ziņā Satversmes tiesa nonāks - pie secinājuma, ka tā ir valsts pārvaldes iestāde un ka Nacionālajai radio un televīzijas padomei būtu jābūt Ministru kabineta padotībā. Dažādu politisku un sabiedrisku iemeslu dēļ, kā arī tādēļ, lai nodrošinātu neatkarīgu sabiedrisko radio un sabiedrisko televīziju, tas, protams, nav pieļaujams, un šis likums ir uzbūvēts tā, ka Nacionālā radio un televīzijas padome, nedz arī Latvijas valsts televīzija un valsts radio nav padoti Ministru kabinetam. Tādā veidā tiek nodrošināta gan sabiedrisko interešu ievērošana šajās raidorganizācijās, gan arī Nacionālajai radio un televīzijas padomei iespēja kontrolēt šīs raidorganizācijas. Pēc būtības Nacionālā radio un televīzijas padome, tāpat kā Latvijas Banka un Finansu un kapitāla tirgus komisija, ir autonoma iestāde. Tātad tā darbojas neatkarīgi no Latvijas Republikas Ministru kabineta. Tā ka nevajadzētu pastiprināt jau tā diskutablos valsts pārvaldes elementus, kurus, kā es saprotu, lietderības dēļ - Latvija ir maza valsts - mēs esam iekļāvuši Nacionālās radio un televīzijas padomes funkcijās. Pēc būtības šai padomei vajadzētu nodarboties tikai ar sabiedriskā radio un sabiedriskās televīzijas pārraudzību. Toties privātās radio organizācijas un privātās televīzijas organizācijas vajadzētu pārraudzīt valsts pārvaldes iestādēm - vai nu Kultūras ministrijai, vai Tieslietu ministrijai. Šis priekšlikums ir loģisks un saprotams, un es varu ziņot, ka tāda ir arī faktiski visas Juridiskās komisijas pozīcija. Paralēli tika iesniegti grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā, un šis jautājums mums ir jārisina Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Nekādā ziņā mēs nevaram piekrist tam viedoklim, ka Nacionālā radio un televīzijas padome varētu pati uzlikt sodus. Tas nozīmē, ka tad tā sāktu pildīt valsts pārvaldes funkcijas. Tā kā šī padome pildītu valsts pārvaldes funkcijas, tā būtu jāatzīst par valsts pārvaldes iestādi, bet valsts pārvaldes iestādei, jebkurai valsts pārvaldes iestādei, ja par to nav atrodama atruna Satversmē, ir jābūt padotai Ministru kabinetam. Kāds tas rezultāts būs, man grūti prognozēt. Es redzu, ka šī tendence nav atbalstāma. Aicinu atbalstīt savu - 2. priekšlikumu. Paldies par uzmanību.".
• 2002_10_09-seq25 language "lv".
• 2002_10_09-seq25 speaker Linards_Mucins-1951.
• 2002_10_09-seq25 mentions Q211.
• 2002_10_09-seq25 mentions Q1771611.
• 2002_10_09-seq25 mentions Q687709.
• 2002_10_09-seq25 mentions Q872.
• 2002_10_09-seq25 mentions Q1419663.
• 2002_10_09-seq25 mentions Q2498135.
• 2002_10_09-seq25 mentions Q2502537.
• 2002_10_09-seq25 mentions Q6435905.