Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_10_09-seq155> ?p ?o. }

• 2002_10_09-seq155 type Speech.
• 2002_10_09-seq155 number "155".
• 2002_10_09-seq155 date "2002-10-09".
• 2002_10_09-seq155 isPartOf 2002_10_09.
• 2002_10_09-seq155 spokenAs 125.
• 2002_10_09-seq155 spokenText "Kārli, tev vienmēr ir svēta patiesība! Tu jau tomēr esi ticīgais! Cienījamie kolēģi! Vai nav saprotams, ka nodokļu un dažādu nodevu slogs Latvijas Republikas iedzīvotājiem, mazajiem un vidējiem uzņēmējiem ir ļoti liels? Valdība četru gadu laikā nevēlējās izprast iedzīvotāju zemo maksātspēju. Nodokļi un citi visdažādākie maksājumi visu laiku tika palielināti, un patiesībā budžeta papildināšana vienmēr tika uzlikta uz iedzīvotāju pleciem. Valdība nerisināja problēmu, kur ņemt naudas papildlīdzekļus, lai pildītu mūsu valsts kasi. “Pelēkā” ekonomika kā zēla, tā zeļ arī tālāk. Un tagad - par siltumenerģiju. Protams, mūsu iedzīvotāji jau tā knapi spēj samaksāt maksājumu par siltumenerģiju, un, ja mēs vēl uzliksim 18% lielu nodokļa likmi, tad, protams, tas slogs palielināsies, bet vai iedzīvotāju ienākumi ir palielinājušies? Nē, tie nav palielinājušies! Tikai deklaratīvi! Valdība sāk kaut ko stāstīt, ka iedzīvotāji saņemot lielākus maksājumus. Neko viņi vairāk nesaņem, jo ir palielinājušās pārtikas produktu cenas, ir palielinājušās medikamentu cenas, ir palielinājušās cenas arī apaviem un apģērbiem... Tātad cilvēki tiks nostādīti ļoti smagā situācijā, bet diemžēl neviens nevēlas to izprast. Ļoti interesants zīmējums pirms vēlēšanām bija uz tilta, kur ar bultu bija parādīts, ka nodokļu ieņēmumi slīd uz leju. Tas nozīmē, ka nodokļi ir piespieduši cilvēkus, to skaitā arī mazos un vidējos uzņēmējus, tik ļoti pie zemes, ka viņi vairs nespēj eksistēt un tāpēc ir spiesti visdažādākajā veidā pat izvairīties no nodokļu maksāšanas. Tas ir noticis ļoti nepareizas valsts politikas dēļ, kas ir novedusi pie tā, pie kā mēs esam nonākuši. Tātad iedzīvotāji, ja viņi nodarbojas ar kādu biznesu, visdažādākajā veidā mēģina šos nodokļus vai nu samazināt, vai no tiem izvairīties. Tā nav pareiza valdības politika! Bet tagad par 18% lielo nodokļa likmi, kas attiecas uz siltumenerģiju, uz zālēm, uz medicīnas pakalpojumiem un uz mācību grāmatām. Es nemaz nerunāju par to, ka Izglītības un zinātnes ministrija ir pārvērtusi mācību grāmatu izdošanu par ļoti ienesīgu biznesu dažām personām, jo mācību grāmatas ir ļoti dārgas. Mācību grāmatu, kas maksātu mazāk par 3 latiem, jūs nemaz nenopirksiet! Un vēl ir tādas speciālas burtnīcas, kuras it kā ir vajadzīgas skolēniem. Tās jau arī maksā vismaz pusotru vai gandrīz divus latus. Un izdevējiem tās ir ļoti izdevīgi drukāt, jo tām nav sarežģīta satura un arī visa tipogrāfiskā darbība ir ļoti lēta, tāpēc uzņēmēji gūst ļoti lielu peļņu. Diemžēl ministrija to visu veicina. Un, ja tagad to visu vēl apliks ar 18%, tad, protams, iedzīvotāji nevarēs iegādāties mācību grāmatas. Satiekoties ar pasniedzējiem, ar vecākiem, pirmās pretenzijas bija tādas, ka lauku ļaudis nevar nopirkt grāmatas tikai tāpēc, ka tās ir ļoti, ļoti dārgas. Es nemaz nerunāju par citiem rādītājiem. Cienījamie kolēģi! Vēl, protams, te ir iestrādāts tā, ka šie 18% attieksies tikai pēc 2004. gada 31. decembra. Bet vai tad vēlāk Latvijas iedzīvotāji un Latvija nedomā eksistēt? Kāpēc ir minēts šis 2004. gada 31. decembris? Vai tad iedzīvotāji pēc šā datuma būs kļuvuši bagātāki? Diemžēl ne! Ar katru gadu iedzīvotāju ienākumi samazinās, jo sadārdzinās visi pakalpojumi un visi pārējie izdevumi, kuri ir jāsedz cilvēkiem no tās aldziņas un tās peļņas, ko viņi iegūst, izpildot to vai citu darbu. Diemžēl šie ienākumi ir mazi. Deklaratīvi, protams, var teikt, ka cilvēkiem algas ir pacēlušās ļoti augstu un ka vidējā alga jau ir gandrīz vai 200 latu, bet, ja satiekamies ar iedzīvotājiem, tad redzam, ka nav vis tā. Turklāt mēs aizmirstam arī to, ka mums ir ļoti augsts bezdarba līmenis, it sevišķi laukos, kur tas sasniedz 60%, bet pilsētās ir 20-30 procentu augsts. Es gan domāju, ka, skaitot arī slēpto bezdarbu, tas ir vēl augstāks, un tātad iedzīvotāju maksātspēja ir ļoti zema. Lai iedzīvotāji spētu samaksāt visu šo summu, kas attiecas uz siltumenerģiju, 18% palielinājums nav iekļaujams likumā. Un otrs - attiecībā uz zālēm, uz medicīnas pakalpojumiem un uz mācību grāmatām. Protams, arī tur šie 18% nav pieļaujami. Tas arī nedos pārāk lielu ieņēmumu valsts budžetā un neizraisīs arī nekādu būtisku robu mūsu valsts budžetā, jo, lai budžetu papildinātu, ir jānodarbojas ar pavisam citiem jautājumiem. Diemžēl Finansu ministrija visu vienmēr vēlas novelt uz iedzīvotāju pleciem, bet nenodarbojas ar to, ar ko tai būtu jānodarbojas. Valsts ieņēmumu dienesta darbība ir ļoti neapmierinoša, un es šo atzinumu neatkārtošu, jo jūs un iedzīvotāji to ļoti labi zināt, kas notiek gan te, gan arī citās Finansu ministrijas struktūrās ar visdažādākajiem valsts pasūtījumiem un visdažādākajām garantijām. Es nemaz nerunāju par starptautisko tiesu darbībām. Mums vajag ekonomēt naudas līdzekļus, un tad budžets būs sakārtots. Tāpēc es aicinu atbalstīt to priekšlikumu, kuru iesniegusi deputātu grupa. Paldies par uzmanību!".
• 2002_10_09-seq155 language "lv".
• 2002_10_09-seq155 speaker Leons_Bojars-1939.
• 2002_10_09-seq155 mentions Q211.
• 2002_10_09-seq155 mentions Q957126.