Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_09_26-seq4> ?p ?o. }
Showing items 1 to 19 of
19
with 100 items per page.
- 2002_09_26-seq4 type Speech.
- 2002_09_26-seq4 number "4".
- 2002_09_26-seq4 date "2002-09-26".
- 2002_09_26-seq4 isPartOf 2002_09_26.
- 2002_09_26-seq4 spokenAs 27.
- 2002_09_26-seq4 spokenText "Godājamais prezidij! Cienījamie kolēģi! Konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību ir humānisma caurstrāvota, tajā ir ļoti daudz labu un cilvēcisku prasību, un Latvijas valsts vairākums tās prasību un tajā ietverto atziņu godam pilda. Valsts neapgrūtina nacionālo minoritāšu personu tiesības piedalīties nevalstisko organizāciju darbībā, valsts rada nepieciešamos apstākļus, lai personas, kuras pieder pie minoritātes, varētu piedalīties kultūras, sociālajā, ekonomiskajā un sabiedriskajā dzīvē. Valsts nodrošina vienlīdzīgas iespējas personām neatkarīgi no to tautības iegūt izglītību. Tā rada apstākļus personām, kuras pieder pie minoritātes, saglabāt un attīstīt savu kultūru, identitātes būtiskos elementus, reliģiju, valodu un tradīcijas, un tāpēc jau mums pastāv nacionālās kultūras biedrības, un tāpēc pie mums iznāk preses izdevumi krievu valodā un Latvijas radio raida nacionālo kultūras biedrību pārstāvju valodās. Neskatoties uz to, apmēram pirms gada mēs noraidījām konvencijas tālāko virzīšanu Saeimā. Kāpēc? Pirmkārt. Kā jūs zināt, jēdziens “nacionālā minoritāte” nav strikti formulēts un par to noris strīdi. Man personīgi pieņemams ir tas formulējums, ko savulaik piedāvāja Eiropas Padome, - ka pie nacionālās minoritātes ir pieskaitāmi pilsoņi, valsts pilsoņi, kas šajā valstī dzīvo vairākās paaudzēs. Taču, spriežot pēc visa konteksta, likumprojekta autori pieskaita pie minoritātes jebkuru citas tautības cilvēku, kurš ir ieklīdis Latvijā. Un tad te rodas viela pārdomām. Otrkārt. Kāpēc mēs toreiz to noraidījām? (Es uzskatu, ka arī tagad, kad jau ir apritējis gads, nekas būtiski nav mainījies.) Mēs nevaram pieņemt tādas prasības, kas paredz minoritātēm tiesības neierobežoti dibināt masu informācijas līdzekļus; kas paredz izvietot sabiedriski pieejamās vietās informāciju nacionālo minoritāšu valodās (ielu nosaukumos un citur) un kas paredz visu līmeņu izglītības iegūšanu minoritāšu valodās un nacionālo minoritāšu valodu izmantošanu attiecībās starp nacionālo minoritāšu personām un varas iestādēm tajā teritorijā, kuru nacionālās minoritātes apdzīvo. Tas vispār nav iedomājams, ka Latvijā varētu būt iespējams nodrošināt septiņās, astoņās vai desmit valodās kontaktus starp iedzīvotājiem un varas pārstāvjiem! Likumprojekta autori neslēpj, ka, pieņemot šo konvenciju, būs jārevidē un jālabo Valsts valodas likums, Radio un televīzijas likums un Izglītības likums. Vai mēs esam gatavi tam? Mūsu valodas attīstībai diemžēl nav vēl piešķirts simtprocentīgi neatgriezenisks raksturs. Vai tauta, kura nejūtas neapdraudēta savā teritorijā, var spert šādu soli? Nedz Eiropas Padomes valstis, kuras atrodas Eiropas Padomē jau daudzus gadus, nedz Eiropas Savienības dalībvalstis nerāda šajā ziņā mums labu paraugu. Es tūliņ jums nosaukšu tās valstis, kuras ir Eiropas Padomē, bet kuras, saskaņā ar Ārlietu ministrijas sniegto informāciju, vēl līdz pat vakardienai nav ratificējušas šo konvenciju. Konvencija tātad nav stājusies spēkā šādās valstīs (lūdzu, klausieties un brīnieties!): Andorā, Beļģijā, Francijā, Gruzijā...".
- 2002_09_26-seq4 language "lv".
- 2002_09_26-seq4 speaker Risards_Labanovskis-1940.
- 2002_09_26-seq4 mentions Q822919.
- 2002_09_26-seq4 mentions Q211.
- 2002_09_26-seq4 mentions Q193089.
- 2002_09_26-seq4 mentions Q458.
- 2002_09_26-seq4 mentions Q15628977.
- 2002_09_26-seq4 mentions Q142.
- 2002_09_26-seq4 mentions Q31.
- 2002_09_26-seq4 mentions Q872.
- 2002_09_26-seq4 mentions Q230.
- 2002_09_26-seq4 mentions Q8908.
- 2002_09_26-seq4 mentions Q228.