Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_09_19-seq482> ?p ?o. }

• 2002_09_19-seq482 type Speech.
• 2002_09_19-seq482 number "482".
• 2002_09_19-seq482 date "2002-09-19".
• 2002_09_19-seq482 isPartOf 2002_09_19.
• 2002_09_19-seq482 spokenAs 125.
• 2002_09_19-seq482 spokenText "Augsti godātais prezidij! Godātie deputāti! Neskatoties uz to, ko uz jums runāja cilvēks, kurš nav parakstījis šo iesniegumu, un arī cilvēks, kurš, aizbraukdams no Latgales, mainīja savu vārdu, lai nesaprastu, ka viņš ir nācis no Latgales, tomēr šis dokuments ir nopietns. Mēs atsaucamies un izvērtējam latgaliešu jautājumu, apzinoties, ka kādreiz, daudzu gadsimtu garumā, latviešu cilvēki, Latvijas tauta dzīvoja šķirti. Viena daļa latviešu dzīvoja zem vāciešu, zviedru režīmiem, bet citā teritorijā latvieši dzīvoja zem poļu, krievu režīmiem. Taču, neskatoties uz to, ka tik daudzus gadu simteņus viņi dzīvoja šķirti, viņi atrada iespēju saglabāt savu valodu, katrs savu valodu, attīstīt to, attīstīt savu tautsaimniecību tā, kā viņi to varēja. Desmit gadus atpakaļ sanāca pirmais latgaliešu saiets. Bija labs saiets. Šoreiz, desmit gadus vēlāk, 12. augustā tur sabrauca latgalieši no ļoti daudzām pasaules valstīm, un bija tur arī Ministru prezidents, ministri, bija Valsts prezidentes oficiāls pārstāvis, bija arī visu Saeimas frakciju deputāti, kuri vēlreiz varēja pārliecināties, ka tie cilvēki, kas Rēzeknē risināja un analizēja situāciju Latgalē, ir ļoti nopietni cilvēki, ļoti autoritatīvi cilvēki. Un līdz ar to viņu pieņemto “Aicinājumu”, kas adresēts Ministru kabinetam, Saeimai un Valsts prezidentei, var uztvert kā ļoti nopietnu dokumentu, un uz tā pamata arī radās šis Saeimas lēmuma projekts. Lēmuma projekts ir šāds: izvērtējusi 2002. gada 12. augustā notikušās Pasaules latgaliešu II konferences, kurā piedalījās 250 dalībnieki, ne tikai no Latvijas, bet arī no citām pasaules valstīm, Vācijas, Kanādas, ASV, Krievijas un Zviedrijas, “Aicinājumu”, Latvijas Republikas Saeima nolemj: uzdot Ministru kabinetam: 1) sagatavot un iesniegt Saeimā likumprojektus, lai 2005. gadā vienlaicīgi ar vietējo pašvaldību vēlēšanām notiktu vēlēšanas atbilstoši Satversmes 3. pantam izveidotajos Vidzemes, Latgales, Kurzemes, Zemgales, kā arī Rīgas, kā galvaspilsētas, pašvaldību administratīvajos reģionos; 2) nodrošinot reģionu, to skaitā Latgales, intensīvāku attīstību, izstrādāt visaptverošu ilglaicīgu valsts nodarbinātības politiku, tādējādi veicinot ekonomiski aktīvu cilvēku interesi dzīvot un darboties šajos reģionos; 3) pamatojoties uz 1917. gada Rēzeknes kongresa lēmumu par Latgales apvienošanos ar Vidzemi un Kurzemi, kā arī par Latgales novada tiesībām lemt ticības, valodas un skolu jautājumus, sagatavot nepieciešamos grozījumus Latvijas Republikas Satversmē latgaliešu valodas valstiskam nostiprinājumam. Par šiem punktiem. Attiecībā uz reģionālo politiku. Ne tikai Latgalē, bet arī citos reģionos, kā jūs ievērojāt, šīs reģionālās politikas trūkuma dēļ un varbūt arī nesakārtotās pašvaldību sistēmas dēļ situācija pasliktinās. Latgales cilvēki piedāvā savu modeli, kā sakārtot savu dzīvi, un, kā jūs redzat, arī pārējiem reģioniem šis modelis dotu iespēju ļoti konkrētā un pārskatāmā veidā atrisināt savus jautājumus. Mēs gadu no gada runājam par to, ka ir jāsakārto šī pašvaldību sistēma, un tad nu šeit ir pateikts termiņš - ka nākamreiz, kad mēs vēlēsim pašvaldības (jau pēc diviem gadiem), mēs būsim spējīgi vēlēt arī reģionālās pašvaldības. Ir paredzēts, ka, domājot par plānošanas reģioniem, jau tagad tiks iezīmētas robežas. Jā, ir jāveic sagatavošanas darbs, lai divu gadu laikā nonāktu pie šīm vēlēšanām. Ministrijai, kas nodarbojas ar šiem jautājumiem, jau pašreiz plauktos atrodas visi nepieciešamie dokumenti, projekti ir izstrādāti, ir vajadzīga tikai politiskā griba dot ministram šo uzdevumu, un tad jautājums būtu atrisināts. Protams, ir vajadzīgs pakāpeniskums darbā, lai reforma nebūtu sasteigta, bet tiktu pakāpeniski realizēta un īstenota. Un trešais punkts. Par latgaliešu valodu. Latgales cilvēki spēja saglabāt savu valodu, Latgales cilvēki caur savu valodu ir devuši šo simpātisko nosaukumu Latvijas valstij, Latgales cilvēki caur savu pastāvēšanu ir devuši krāsas Latvijas karogam, un Latgales cilvēku valoda tapa par pamatu latviešu valodas izveidei. Es domāju, ka ir pienācis laiks atdot parādus tādējādi, ka Latvijas valsts uzdotu Ministru kabinetam sakārtot situāciju, lai Latgales teritorijā latgaliešu valoda varētu pastāvēt un attīstīties. Attiecībā uz reģionālo reformu šodien var būt labs, pozitīvs lēmums, attiecībā uz latgaliešu valodu šodien var būt vēsturisks lēmums. 21. gadsimtā dzīvojošie, strādājošie politiķi var izlabot to kļūdu, kuru pieļāva 20. gadsimtā strādājošie politiķi. Patiešām, tad, kad sanāca kopā Latgales, Vidzemes un Kurzemes latvieši… Viņi tik ilgi dzīvoja nošķirti, varbūt viņi nepazina cits citu, varbūt viņi vēl neuzticējās cits citam. Bet vai 80 gadi, kas pagājuši, nav pietiekami ilgs laiks, lai iepazītu cits citu un lai uzticētos cits citam un tādējādi kopā pārvaldītu mūsu valsti? Līdz ar to vēlreiz aicinu ļoti uzmanīgi ieklausīties latgaliešu piedāvājumā. Viņi sakārto savu zemi, sakārto savu valodu, un tas nāk tikai par labu Latvijas valstij kopumā. Paldies par uzmanību.".
• 2002_09_19-seq482 language "lv".
• 2002_09_19-seq482 speaker Valdis_Lauskis-1957.
• 2002_09_19-seq482 mentions Q822919.
• 2002_09_19-seq482 mentions Q211.
• 2002_09_19-seq482 mentions Q2660080.
• 2002_09_19-seq482 mentions Q16.
• 2002_09_19-seq482 mentions Q159.
• 2002_09_19-seq482 mentions Q183.
• 2002_09_19-seq482 mentions Q34.
• 2002_09_19-seq482 mentions Q1773319.