Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_09_19-seq4> ?p ?o. }
Showing items 1 to 15 of
15
with 100 items per page.
- 2002_09_19-seq4 type Speech.
- 2002_09_19-seq4 number "4".
- 2002_09_19-seq4 date "2002-09-19".
- 2002_09_19-seq4 isPartOf 2002_09_19.
- 2002_09_19-seq4 spokenAs 22.
- 2002_09_19-seq4 spokenText "Cāļus skaita rudenī. Godājamais prezidij! Cienījamie deputāti! Nesen Latvijas Republikas Ārlietu ministrija sniegusi Eiropas Padomes Parlamentārajai Asamblejai ziņojumu, ka Latvijā neplāno no 2004. gada 1. septembra visās valsts un pašvaldību izglītības iestādēs pilnībā pāriet uz latviešu mācībvalodu, lai gan Izglītības likuma 9. pants un šā likuma pārejas noteikumu 9. punkta otrais apakšpunkts apgalvo pretējo. Izglītības un zinātnes ministrijas atbildīgie ierēdņi šo pretrunu skaidro ar to, ka attiecīgās Izglītības likuma normas neatbilstot Vispārējās izglītības likumam, kur ir paredzēts, ka vispārējās vidējās izglītības programmu var savienot ar minoritāšu izglītības programmu. Tādēļ konkrētajā gadījumā esot jāvadās no Vispārējās izglītības likuma, kurš esot speciālais likums. Norādīto pretrunu konstatējis arī Baltijas sociālo zinātņu institūts. PCTVL frakcija ierosina novērst šo pretrunu likumos, izdarot Izglītības likuma 9. pantā un pārejas noteikumu 9. punktā attiecīgus grozījumus, kas vispārējās vidējās izglītības iestādēm ar mazākumtautību mācībvalodu ļautu saglabāt izglītības ieguvē mazākumtautību valodu (pēc saskaņošanas ar pašvaldībām). Piedāvātie grozījumi atbilst Eiropas Padomes Vispārējai konvencijai par nacionālo minoritāšu aizsardzību, kā arī 1996. gada Hāgas rekomendācijām, kas ir kvintesence minoritāšu tiesībām izglītībā, un tie ir saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma nostādnēm. Arī pēdējie Baltijas sociālo zinātņu institūta pētījumi nepārprotami liecina, ka mazākumtautību skolas nav gatavas pārejai uz mācībām latviešu valodā. Savu gatavību apliecina tikai 16% skolu. Starp citu, brīvi runā latviski tikai 18% minoritāšu skolu skolotāju, brīvi raksta 16% un lasa 53%. Pēc tiem pašiem pētījumiem, 57% vecāku, 48% skolu direktoru un 41% skolotāju uzskata, ka bērni nevarēs vidusskolā mācīties latviešu valodā. Vardarbīgi ieviesta bilingvālā izglītība - bez attiecīgiem zinātniskiem pētījumiem, bez metodikas, bez mācību grāmatām, bez labi sagatavotiem skolotājiem - pēc 64% skolu direktoru un 51% skolotāju domām, pazemina skolēnu zināšanu kvalitāti mācību priekšmetos. Savukārt 72% skolu direktoru un 62% skolotāju uzskata, ka bilingvālā izglītība negatīvi iespaido bērnu psiholoģisko stāvokli, viņu pašsajūtu. Starp citu, šis termins - “bilingvālā izglītība” - nav ietverts nedz Izglītības likumā, nedz Vispārējās izglītības likumā. Laiks pierādīja, ka mūsu valsts realizētā izglītības politika attiecībā uz mazākumtautībām ir tuvredzīga un neprofesionāla, tās rezultāti - graujoši. Minoritāšu bērni pārzina latviešu valodu sliktāk, nekā mums gribētos, skolotāji - arī. Varbūt kāds no deputātiem var paskaidrot, kāpēc pa šiem 12 gadiem nav sagatavoti latviešu valodas skolotāji minoritāšu skolām? Kur ir notērēti tie 4,5 miljoni latu, kurus Latvija, sākot no 1996. gada, saņēma no starptautiskajiem fondiem, un tie 880 000 latu, kuri, sākot ar 2000. gadu, budžetā bija paredzēti valsts valodas mācīšanai? Zinu, ka atbildi nesagaidīšu. Jebkurai izglītības reformai jākalpo bērnam, cilvēkam, valstij, bet ne otrādi. Pedagoģijai un ekonomikai jānosaka politika, ne otrādi.".
- 2002_09_19-seq4 language "lv".
- 2002_09_19-seq4 speaker Jakovs_Pliners-1946.
- 2002_09_19-seq4 mentions Q211.
- 2002_09_19-seq4 mentions Q957126.
- 2002_09_19-seq4 mentions Q193089.
- 2002_09_19-seq4 mentions Q39731.
- 2002_09_19-seq4 mentions Q8908.
- 2002_09_19-seq4 mentions Q164226.
- 2002_09_19-seq4 mentions Q1474490.