Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_09_19-seq38> ?p ?o. }

• 2002_09_19-seq38 type Speech.
• 2002_09_19-seq38 number "38".
• 2002_09_19-seq38 date "2002-09-19".
• 2002_09_19-seq38 isPartOf 2002_09_19.
• 2002_09_19-seq38 spokenAs 125.
• 2002_09_19-seq38 spokenText "Cienījamais prezidij! Cienījamie kolēģi! Cienījamie Latvijas Republikas zemnieki! Sociāldemokrātu pieprasījums Latvijas Republikas zemkopības ministram Atim Slakterim, lai viņš sniegtu paskaidrojumus par Lauksaimniecības likuma izpildi vai neizpildi, ir diemžēl aktuāls. Mēs šodien redzam, ka zemkopības ministrs ir tik aizņemts, ka nevēlējās pat atnākt uz Saeimas sēdi, un tas vispār nav jau nekāds brīnums. Jo visi deputātu pieprasījumi, kuri bija adresēti zemkopības ministram, palika bez viņa atbildēm. Vienīgi atsūta kādu papīru, bet pats, protams, uz Saeimu neatnāk. Tā ka, redziet, kā mūsu ievēlēts, patiesībā jūsu - valdošo partiju - ievēlēts ministrs ciena Saeimas deputātus! Tā ir bezkaunība! Pirmais jautājums. Latvijas zemnieku saražotās produkcijas realizācija Latvijā un Baltijā. Diemžēl Zemkopības ministrijā nekas netiek darīts, lai aizsargātu mūsu iekšējo tirgu, lai mēs varētu realizēt savu produkciju Baltijas valstu tirgū vai citu zemju tirgū. Tās kripatiņas, kas tiek realizētas, - tas ir ļoti maz! Kad papētām statistikas datus (es nemaz nerunāšu par laika posmu līdz 1940. gadam), tad redzam, ka, salīdzinot pat ar laiku līdz 1990. gadam, lauksaimniecības produkcijas ražošana Latvijā ir kritusies par 60%. Latvijas iekšējā tirgus piepildīšanai nepieciešamais pašmājās ražotās produkcijas apjoms ir 640 miljoni latu. Diemžēl mūsu zemnieki šodien spēj saražot produkciju tikai nepilnu 200 miljonu latu vērtībā. Tāds ir apjoms, kādā šodien mūsu zemnieki saražo produkciju! Bet Latvijas iedzīvotāji taču patērē lauksaimniecības produkciju. Tātad 440 miljoni latu tiek atdoti citu valstu zemnieku rīcībā, un viņi Latvijā ieved pārtikas produktus - patiesībā visus, ko vien vēlas. Jo mūsu robežas ir “caurspīdīgas”, tas ir pirmkārt. Otrkārt, mums ir parakstīti ārkārtīgi daudzi neapdomāti līgumi, kuri Latvijas tirgu ir atvēruši importētai lauksaimniecības produkcijai. Un pats galvenais ir tas, ka tagad Latvijā ieved jeb importē legāli un nelegāli. Un nelegālais lauksaimniecības produkcijas daudzums droši vien pārsniedz legālo. Jo mums jau nekādas uzskaites nav. Un par to nevēlas runāt nedz Finansu ministrija, nedz Ekonomikas ministrija, un, protams, arī Zemkopības ministrija klusē. Ja nezina to, tas ir slikti. Bet, ja zina un klusē, tad tas ir šausmīgi! Labākā demonstrācija, kā Zemkopības ministrija rūpējas par importa atbalstu zemkopības produkcijas ievešanai Latvijā, ir Jēkabpils cukurfabrikas iznīcināšana. Cukurs līdz 1995. gadam kilogramā maksāja 40-42 santīmus, turpretī šodien mēs maksājam jau 60 santīmus, un es domāju, ka tā cena celsies vēl augstāk līdz kādiem 70 santīmiem. Kāpēc vajadzēja šo cukurfabriku likvidēt - tas jāuzprasa Kalvīša kungam, kurš, apsolījis zemniekiem, ka cukurfabrika netiks likvidēta, otrajā dienā parakstīja dokumentu, ka cukurfabrika netiks atbalstīta. Ir virkne vēl citas lauksaimniecības produkcijas, kura Latvijā tiek realizēta kā nezināmas izcelsmes produkcija, - cūkgaļa, liellopu gaļa, vistu gaļa, arī piena produkcija. Kas tad ir šī nezināmās izcelsmes produkcija? Diemžēl tā ir ievesta Latvijā, un lielāko tiesu tā ir ievesta nelegāli, un ar to ir saistīti visi tie brīnumi, kas notiek mūsu muitā, mūsu robežkontrolē. Izrādās, ka pat ienākušo mašīnu skaits Latvijā vienā un tajā pašā dienā robežkontrolē un muitā ir atšķirīgs. Tā, redziet, strādā mūsu Finansu ministrija, Ekonomikas ministrija un Zemkopības ministrija! Un ir vēl tāds jautājums: ja tā ir nezināmas izcelsmes produkcija, tad kas to kontrolē? Kur ir mūsu Pārtikas un veterinārais dienests, kas spēj uzņemties pilnīgu kontroli pār pārtikas produktu nekaitīgumu? Diemžēl atbildes jūs nesaņemsiet un arī tās neizlasīsiet. 10. pantā ir norādīts uz līgumiem, ko noslēdz lauksaimniecības produkcijas ražotāji, tātad zemnieki, ar pārstrādes uzņēmumiem vai ar tirdzniecības uzņēmumiem par produkcijas piegādes daudzumu gadā un, protams, par cenu. Diemžēl šis ļoti nopietnais pants netiek pildīts. Kāpēc? Tāpēc, ka lielveikalu tīkls, kas ir izveidots Latvijā un kas jau pārsniedz visas normas, kuras vajadzētu valstij regulēt, nevēlas tur redzēt Latvijas produkciju. Lai pārliecinātos, kas tur notiek, aizejiet un paskatieties! Var vēl redzēt vienīgi pienu, var redzēt kādu maizi, bet pārējā visa pa lielākajai daļai ir importētā produkcija. Diemžēl, ja mēs paskatāmies pagājušos desmit gadus, tad redzam, ka šinī jomā nekas no valdības puses nav darīts. Zemkopības ministrija ir noņēmusies ar pavisam citām problēmām, un mūsu zemnieki tika atstāti likteņa varā, bet tas noveda pie situācijas, ka zemniekam nav jēgas ražot produkciju, jo to nepērk ne pārstrādātāji, ne tirgoņi. Un vienīgais, ko pārstrādātāji vēl mēģina darīt, ir tas, ka, ja viņi arī kaut ko pērk, tad nosit šo cenu tik zemu, ka patiesībā ražot graudus vai citu produkciju nav izdevīgi. To realizē zem pašizmaksas, pie tam zemnieks nekad neieliek šīs produkcijas cenā savu darbu. 10. panta trešā daļa - “Cenu stabilizācija”. Vai maz var runāt par cenu stabilizāciju? Un kāda ir valsts politika, ja, teiksim, pienu iepērk no 3 līdz 9 santīmiem par litru ar tauku saturu 4,4 un vairāk procentu? Toties mēs, ja pērkam pienu, mēs to pērkam ar 2,0 vai 2,2% tauku saturu un maksājam 24 vai 30 santīmus par litru. Jūs paskatieties, kā tiek krāpti zemnieki! Tīšuprāt krāpti! Taču diemžēl mūsu Zemkopības ministrija par to neinteresējas, jo, sēžot savos augstajos stāvos, tā vairāk rūpējas par citu valstu zemniekiem. Runājot par jebkuru pieprasījumu, kas nāk no Eiropas Savienības, kas tieši atbalsta savus zemniekus visniknākajā veidā, mūsu Zemkopības ministrija piekāpjas jebkurā jautājumā un paraksta jebkuru dokumentu. Arī nesen jūs visi, cienījamie pozīcijas deputāti, nobalsojāt par vienu no dokumentiem, kurš palielina importa lauksaimniecības produkcijas ievešanu Latvijā, bet tajā pašā laikā jūs neatbalstāt nevienu dokumentu, kurš atbalsta mūsu zemniekus. Protams, tagad, ejot uz Saeimas vēlēšanām, jūs visdažādākajā veidā “aplidojat” zemniekus, solot viņiem visdažādākos labumus. Bet diemžēl to nav un nebūs! Un kāpēc to nebūs? To nebūs tāpēc, ka valdošās partijas nevēlas redzēt mazos zemniekus un viņu problēmas - tos zemniekus, kuriem ir 10, 15 vai 20 hektāru zemes, tos zemniekus, kuriem ir 2-3 gotiņas. Vai viņi no valsts saņem kaut kādas subsīdijas? Neko viņi nesaņem! Viņi dzīvo tajās vecajās mājās, kas celtas pirms 70-80 gadiem, vai tajās, kas uzceltas pēc Otrā pasaules kara. Un viņiem, kā saka, nekādu citu izredžu nav. Un, ja mēs paskatāmies tālāk, tad jāprasa: vai Latvijas Zemkopības ministrija ir izstrādājusi lauksaimniecības attīstības plānu tuvākajiem 2, 5 vai 10 gadiem? Vai iepriekš ir bijuši tādi plāni? Tādu plānu nav bijis, nav un arī nebūs, jo mūsu Zemkopības ministrija nav ieinteresēta strādāt mūsu zemnieku labā! Paraudzīsimies arī uz valsts attīstības plānu! Diemžēl arī tāda nav, un uz to norādīja jau Eiropas Savienība, uz kuru mēs tiecamies. Par zemkopību mūsu Ministru kabinets un valdība ir aizmirsusi. Un kā tad strādā Pārtikas un veterinārais dienests, robežkontrole un visi tie, kuriem vajag aizsargāt Latvijas iekšējo tirgu? Diemžēl strādā ļoti slikti! Jūs presē jau lasāt par tiem brīnumiem, kas notiek ar mūsu muitu, kas notiek ar mūsu Pārtikas un veterināro dienestu, ar robežkontroli un kas vispār notiek ar mūsu iekšējā tirgus aizsardzību. Iekšējais tirgus netiek aizsargāts! Tas netika aizsargāts 10 gadus, un diemžēl tas netiek aizsargāts arī šodien! Kādi ir valdībā izstrādāti perspektīvie plāni Latvijas zemkopības attīstībai, teiksim, bioetanola ražošanai. Diemžēl tas vienīgais projekts, kas parādījās, visdažādākajā veidā tika novilcināts. Tad nogalināja vienu no šā projekta autoriem, un līdz ar to viss noklusa. Kā būs ar biodegvielas attīstību? Vai tā saņems valsts atbalstu? Diemžēl patiesībā atbildes uz šo jautājumu nav, un visi klusē. Vai ir domāts par dažādas alternatīvas produkcijas ražošanu laukos? Diemžēl arī te ir klusums! Un mūsu slavenā Zemkopības ministrija neko nav darījusi, nedara un arī nedarīs! Ir pilnīgs bezdarbs no šīs organizācijas puses. Zemkopības ministrija secināja vienīgi to, ka Latvijā esot pārāk daudz lauksaimniecībā izmantojamās zemes un ka vajagot vienu vai pusotra miljona hektāru pārdot ārzemniekiem. Redziet, tas jau ir tāds... Šis it kā nenozīmīgais fakts norāda uz to, ka tad, ja paši neprotam strādāt, ja paši neprotam neko darīt, sak, mēģināsim, lai to mūsu vietā dara kāds cits. Kas ir domājis par to, kā dzīvos un kā attīstīsies lauki Latvijā? Diemžēl šā jautājuma risinājuma valdībā nav, tāda nav arī Zemkopības ministrijā. Jūs, cienījamie kolēģi no valdību veidojošajām partijām, neesat panākuši savu ministru darbību, lai mēs attīstītu zemkopību. Kāpēc? Kāpēc visu laiku tiek runāts, ka mūsu lauksaimniecībā ir it kā lieki cilvēki? Bet kur tad tie cilvēki strādās, ko viņi darīs un kā viņi dzīvos, ja mēs viņus nodzīsim nost no laukiem? Un tāda prakse jau ir, ka ar lieliem nodokļiem apliek mūsu zemi. Tas būtu pirmais. Otrais. Ir iestrādāts, ka no 2004. gada maksāsim īpašuma nodokli, un tad tas zemnieks būs spiests maksāt pat par suņa būdu, kura viņam ir uzcelta, vai par ogu krūmu, un, tā kā zemkopības produkciju no zemniekiem neiepērk, tad cilvēki nonāks bankrotā, jo nodokļu nasta paliks lielāka un mūsu zemnieki nespēs to samaksāt. Jau šodien mūsu zemnieki nespēj samaksāt visus šos nodokļus un citus visdažādākos maksājumus, kurus ir izdomājuši mūsu ierēdņi, un zemnieki ir lielās finansiālās grūtībās. Tāpēc, cienījamie kolēģi, mūsu zemkopības ministram ir jāatskaitās par savu darbību un jāatbild uz pieprasījumu, nevis jāslēpjas ne tikai no Saeimas deputātu acīm, bet arī no zemnieku acīm. Es aicinu atbalstīt pieprasījumu.".
• 2002_09_19-seq38 language "lv".
• 2002_09_19-seq38 speaker Leons_Bojars-1939.
• 2002_09_19-seq38 mentions Q822919.
• 2002_09_19-seq38 mentions Q211.
• 2002_09_19-seq38 mentions Q193089.
• 2002_09_19-seq38 mentions Q458.
• 2002_09_19-seq38 mentions Q21625222.
• 2002_09_19-seq38 mentions Q39731.
• 2002_09_19-seq38 mentions Q2869357.
• 2002_09_19-seq38 mentions Q16359205.