Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_09_19-seq36> ?p ?o. }

• 2002_09_19-seq36 type Speech.
• 2002_09_19-seq36 number "36".
• 2002_09_19-seq36 date "2002-09-19".
• 2002_09_19-seq36 isPartOf 2002_09_19.
• 2002_09_19-seq36 spokenAs 125.
• 2002_09_19-seq36 spokenText "Cienītie kolēģi, labrīt! Lauksaimniecības likums faktiski ir viens no tiem likumiem, kuri ir kvalitatīvi sagatavoti un pēc savas būtības tam vajadzētu nodrošināt lauksaimniecības nozarei ne tikai pastāvēšanu, bet arī stabilu attīstību. Pieprasījumu komisijā šoreiz rīkojas īpatnēji. Parasti, kad mēs uzrakstām pieprasījumus, tur balso “pret”, taču šoreiz balsojuma “pret” nebija - neviens nebalsoja “pret”. Manuprāt, pareizāks formulējums šoreiz būtu tas, ka šis pieprasījums netika atbalstīts, jo “par” balsoja divi cilvēki, bet visi pārējie atturējās. Tas nozīmē, ka arī komisijas locekļi saprata, ka Lauksaimniecības likums netiek pildīts. Pirmais jautājums. Likumā ir paredzēts, ka valdībai katru gadu līdz 1. septembrim ir jāiesniedz gada programma lauksaimniecībai. 1. septembris ir pagājis, bet no programmas nav ne vēsts. Otrais. Likums paredz to, ka Ministru kabinetam ir jāizstrādā nolikums, kas nodrošinātu cenu paritāti resursiem, pakalpojumiem, lauksaimniecības produkcijas cenām, taču šāda nolikuma nav bijis jau kopš likuma pieņemšanas 1996. gadā un nav vēl joprojām. Un faktiski tieši šis iemesls ir tas, kas nedod zemniekiem iespēju prognozēt savu darbību: nekad nevar zināt, vai iepirkuma cenas momentā nesamazināsies un nekļūs zemākas par ražošanas izmaksām. Lai šo problēmu novērstu, likumā ir paredzēts tāds mehānisms kā intervence, kam pēc savas būtības ir jākalpo par garantiju - tikko cenas kļūst zemākas par ražošanas izmaksām, tā valdībai jāiedarbina visi tās rīcībā esošie līdzekļi, lai cenas stabilizētu. Tātad principā šeit ir runa par garantētām minimālām iepirkuma cenām. Kad mēs šo jautājumu izvirzām, tad vienmēr saka: “Ko jūs gribat? Vai gribat atkal padomju laikus, kad viss bija noteikts, bija minimālās cenas un viss bija skaidrs?” Taču, kad otrdienas rītā bija Zemkopības ministrijā tikšanās ar Fišlera kungu, viņš uzsvēra tieši to, ka Eiropā ir noteiktas, valdības garantētas minimālās iepirkuma cenas zemnieku šaražotajai produkcijai un ka tieši šis intervences mehānisms ir tas, ar ko valdības to panāk. Tālāk. Likumā ir paredzēts tirgus regulēšanas mehānisms - ka tas viss notiek uz līguma pamata. Tātad likums paredz, ka jāslēdz līgums starp ražotāju, pārstrādātāju un tirdzniecības organizāciju vai valsti. Īpatnēji ir tas, ka Zemkopības ministrijas pārstāvis, kas piedalījās Pieprasījumu komisijas sēdē, traktēja šo prasību tā: “Redziet, tas ir jāpilda tikai tad, ja līgumu slēdz. ” Tātad tas ir jāpilda tikai tad, ja likums tiek ievērots. Bet, ja likums netiek ievērots, tad šī norma nav obligāta. Tālāk. Likums paredz to, ka Zemkopības ministrija un Ārlietu ministrija ir atbildīgas par visiem starptautiskajiem līgumiem, kas ir noslēgti saistībā ar zemkopību. Un kā to šeit mēs redzam, šī atbildība ir bijusi ļoti, ļoti maza. Pieminēsim kaut vai mūsu piedāvājumus Eiropas Savienības valstīm! Mēs esam jau nākuši klajā ar piedāvājumiem, kuri nebūt neatbilst mūsu nacionālajām interesēm, nemaz nerunājot par mūsu ražošanas iespējām. Noslēgtie līgumi, neviens no tiem, nedz Baltijas tirdzniecības līgums, nedz arī līgums par pievienošanos Pasaules tirdzniecības organizācijai, nav nesuši svētību Latvijas tautai. Kopš šo līgumu noslēgšanas brīža tirdzniecības bilancē starpība starp eksportu un importu gan Latvijai kā tādai, gan sevišķi lauksaimniecības nozarei kļuvusi arvien lielāka. Kad Jelgavā notika “Milžu cīņas”, mani nepatīkami pārsteidza tas, ka mūsu Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Baloža kungs pat īsti nezināja, cik liels tad ir pārtikas importa apjoms. Viņš runāja par 130 miljoniem latu, kaut gan pārtikas imports jau pārsniedz 280 miljonus latu gadā. Tālāk. Šogad pirmo gadu ir izpildīta prasība, minimālā prasība, par subsīdijām lauksaimniekiem, par atbalstu tiem. Diemžēl šo subsīdiju izlietojums neveicina ne ražošanas stabilitāti, ne attīstību. Nu kaut vai viens piemērs. Par piena lopkopību. Šie vairāk nekā 4 miljoni latu, kuri domāti piena lopkopības attīstībai, tiek izlietoti tā, ka faktiski tikai 3% zemnieku saimniecību saņem šīs subsīdijas, bet šo 3% zemnieku saimniecību īpašumā ir tikai 30% slaucamo govju. Tas nozīmē, ka 97% zemnieku saimniecību, kurām pieder 70% slaucamo govju, nesaņem nekādu atbalstu piena lopkopības attīstībai. Tas jau ir novedis pie tā, ka Latvijai, salīdzinājumā ar visām Eiropas Savienības valstīm un kandidātvalstīm, ir vismazākais slaucamo govju blīvums uz 100 hektāriem lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Mums pašlaik ir tikai 8,4 govis uz 100 hektāriem. Gan Lietuvā, gan Igaunijā to ir vairāk. Bet, ja mūsu valsti salīdzinām ar labākām kandidātvalstīm, tādām kā, piemēram, Slovēnija, tad redzam, ka viņiem uz 100 hektāriem ir 44 slaucamās govis. Un mēs varam prognozēt to, ka, ja nesaņems atbalstu šie 97% zemnieku saimniecību, kuru īpašumā ir 70% slaucamo govju, tad vistuvākajā laikā viņi šo ganāmpulku var vēl vairāk samazināt. Lielās saimniecības, kuras saņem atbalstu, nespēj kompensēt mazo saimniecību likvidēšanas ātrumu. Un pēdējais jautājums, ko es gribu uzsvērt. Likums ir vērsts uz to, lai izlīdzinātu ienākumus lauksaimniecībā nodarbinātajiem un tautsaimniecībā nodarbinātajiem. Diemžēl pēc šā likuma stāšanās spēkā ienākumi ne tikai izlīdzinās, bet - gluži pretēji - šī starpība paliek arvien lielāka. Tādēļ mēs uzskatām, ka vajag akcentēt šo jautājumu un panākt, lai likums tiktu izpildīts. Tas ir ārkārtīgi svarīgi lauksaimniecības nozares saglabāšanai un turpmākajai attīstībai. Aicinu jūs atbalstīt mūsu pieprasījumu. Paldies par uzmanību.".
• 2002_09_19-seq36 language "lv".
• 2002_09_19-seq36 speaker Gunars_Freimanis-1943.
• 2002_09_19-seq36 mentions Q822919.
• 2002_09_19-seq36 mentions Q211.
• 2002_09_19-seq36 mentions Q37.
• 2002_09_19-seq36 mentions Q191.
• 2002_09_19-seq36 mentions Q193089.
• 2002_09_19-seq36 mentions Q458.
• 2002_09_19-seq36 mentions Q39731.
• 2002_09_19-seq36 mentions Q15628977.
• 2002_09_19-seq36 mentions Q52371.
• 2002_09_19-seq36 mentions Q179830.
• 2002_09_19-seq36 mentions Q215.