Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_09_19-seq187> ?p ?o. }

• 2002_09_19-seq187 type Speech.
• 2002_09_19-seq187 number "187".
• 2002_09_19-seq187 date "2002-09-19".
• 2002_09_19-seq187 isPartOf 2002_09_19.
• 2002_09_19-seq187 spokenAs 77.
• 2002_09_19-seq187 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es domāju, ka šādi grozījumi - un it sevišķi šis grozījums, kas it kā ir neliels, - tiek izstrādāti un mums iesniegti tādēļ, ka attiecīgajās institūcijās kaut kas nefunkcionē pietiekami labi, nav līdzsvarots, nav sakārtots. Tiem, kas iesniedza tos, liekas, ka ar savu ideju viņi sakārtos mūsu valsti, uzlabos attiecīgo institūciju funkcionēšanu, pilsoņi kļūs likumpaklausīgi, iestādes strādās labāk, maksās nodokļus, ievēros likumus un tā tālāk. Es domāju, ka visas šīs vēlmes ir ļoti labas, pamatotas, tiesiskas un daļēji realizējušās šajā likumprojektā. Taču valsts iekārta un valsts pārvalde prasa ne tikai realizēt vēlmi kaut ko ātri un labi sakārtot, piespiest iestādes, institūcijas, pilsoņus, privātpersonas un biznesmeņus ievērot likumus, bet to darīt arī tiesiskā vidē, tiesiskā situācijā un ievērojot to sistēmu, kura mūsu valstī ir iedibināta ar Satversmi, ar likumiem, ar to tiesisko doktrīnu, uz kuras balstās gan Satversme, gan mūsu valsts pārvalde un iekārta. Un dzīve ir to pierādījusi! Eiropas attīstība ir to pierādījusi! Pēc Otrā pasaules kara ir izveidojusies vesela rinda institūciju (konkrēti tās sauc par autonomām iestādēm), kuras neatrodas valdības pakļautībā, bet par kurām ir pieņemti atsevišķi likumi un kuras realizē attiecīgu sabiedrības uzdevumu. Lai tās būtu neatkarīgas no valdības, tām ir dotas diezgan savdabīgas un plašas pilnvaras. Tāda ir Latvijas Banka, tāda ir Finansu un kapitāla tirgus komisija, tāda pēc būtības ir Nacionālā radio un televīzijas padome, un tāds ir arī Valsts cilvēktiesību birojs. Kas ir raksturīgs visām šīm četrām institūcijām? Divus likumus mēs jau esam sakārtojuši - likumā par Latvijas Banku un likumā par Finansu un kapitāla tirgus komisiju mēs esam ierakstījuši, ka tās ir autonomas iestādes. Priekšā vēl stāv šāds darbs attiecībā uz Nacionālo radio un televīzijas padomi un Valsts cilvēktiesību biroju. Šeit akcents ir likts uz to, ka tās nerealizē valsts varu, tātad nerealizē valsts pārvaldi, jo citādi mēs nonāktu pretrunā ar Satversmes 58. pantu, kurš nosaka, ka visas valsts pārvaldes iestādes atrodas, tā teikt, zem Ministru kabineta. Taču mēs sakām, ka šīs četras institūcijas nav valsts pārvaldes iestādes. Viņas sniedz katra savu pakalpojumu iedzīvotājiem. Latvijas Banka iespiež naudu, un mēs katrs lietojam šo viņas iespiesto naudu. Mēs lietojam šo naudu. Vai tā ir administratīva vara? Nē. Taču šis pilnvarojums Latvijas Bankai ir dots ar likumu. Tikai viņa var iespiest šo naudu, un mums un tirgotājiem ir pienākums šo naudu ņemt pretī. Valūtas mums ir katru dienu jāpārrēķina mūsu nacionālajā naudā - latos. Latvijas Bankai ir dota zināma specifika viņas tiesībās, viņa regulē šo lietošanas kārtību - noteic, ka komercbankām visi norēķini jāveic caur vienu kontu, jāglabā kaut kādas summas Latvijas Bankā un tā tālāk. Un, cienījamie deputāti, tāpat tas ir ar Nacionālo radio un televīzijas padomi. Arī šī institūcija pēc būtības ir autonoma iestāde, un tādēļ arī šajā likumā ir jāizdara attiecīgi grozījumi un tas jāsakārto. Tāpēc arī Juridiskajai komisijai šo likumprojektu nodeva kā līdzatbildīgajai komisijai (es nezinu, kādēļ jūs pasteidzāties to izskatīt, bet es saprotu, ka neatliekama vajadzība kaut ko prasa). Tātad, man liekas, esmu pietiekoši paskaidrojis un izskaidrojis klātesošiem, kāda daba ir Nacionālajai radio un televīzijas padomei, kāpēc viņa atšķiras no valsts pārvaldes iestādēm. Kāpēc mēs Latvijas Bankas prezidentu un padomi, Finansu un kapitāla tirgus komisijas locekļus, Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļus un Valsts cilvēktiesību biroja direktoru ieceļam Saeimā? Tie nav izpildvaras sastāvdaļa, kaut gan daļēji, protams, piedalās valsts pārvaldē. Taču, lai, tā teikt, nenokļūtu zem Satversmes 58. panta sitiena, mums, likumdevējiem, ir jāatturas nodot šīm institūcijām tik daudz tādu funkciju, ka mēs varētu teikt: “Ziniet, bet tā taču ir valsts pārvaldes iestāde!” Autoinspekcija uzliek naudas sodus, un Nacionālā radio un televīzijas padome arī grib naudas sodus uzlikt. Ja attiecīgas finansu institūcijas, muita uzliek tādus un tādus naudas sodus, tad Latvijas Banka un Finansu un kapitāla tirgus komisija arī grib uzlikt naudas sodus. Tātad ir jāatturas no pārlieku daudzu valsts pārvaldes elementu nodošanas šādām atsevišķām tiesībspējīgām autonomām iestādēm. Taču mēs nevaram arī teikt, ka mūsu valsts ir tik liela, ka mēs varam dibināt divas institūcijas: vienu, kura uzraudzīs sabiedrisko radio un sabiedrisko televīziju, un otru, kura tad uzraudzīs un regulēs privāto radio un privāto televīziju. Un tā tālāk. No valsts pārvaldes viedokļa, lielajās valstīs šādai iestādei acīmredzot jāatrodas Tieslietu ministrijas vai Kultūras ministrijas pakļautībā un jāpārvalda privātais radio un privātā televīzija. Tajā pašā laikā mēs esam maza valsts, un tātad ir bijuši kādi apstākļi, kas šo pārvaldi ir nodevuši Nacionālās radio un televīzijas padomes rokās, bet mūsu uzdevums ir izvairīties no tā, lai šai padomei nebūtu pārāk liela varas un pārvaldes kompetence un lai mēs nenonāktu pretrunā ar Satversmes 58. pantu. Leiškalna kungs, protams, atceras situāciju, kāda izveidojās saistībā ar regulatoru? Kādu tad mēs gribējām veidot regulatoru? Mēs gribējām, lai tas būtu neatkarīgs no valdības, mēs gribējām, lai tas nenodarbotos ar varu, mēs gribējām, lai tas regulē, lai izspriež strīdus starp ražotāju un patērētāju, siltuma lietotāju. Tajā pašā laikā, protams, mēs šajā likumā ielikām pārlieku daudz valsts pārvaldes elementu. Un kas sekoja? Sekoja prasība Satversmes tiesā, un tikai tad, kad zvaniņš iezvanījās, mēs mudīgi to nevis atbrīvojām no valsts pārvaldes elementiem, bet ielikām valsts pārvaldes sistēmā Ekonomikas ministrijas pārziņā. Taktiski tas varbūt bija pareizi, bet, raugoties no stratēģiska viedokļa, mēs nevis pirmo reizi lēmām pareizi, bet labojām savas kļūdas. Tāpēc es aicinu visus padomāt par to. Nav jau slikti, ka tā brīdina privātās radio un televīzijas iestādes un sastāda administratīvo pārkāpumu protokolus, bet tas, ka tā izskata šos pārkāpumus un uzliek sodus, es domāju, no šā brīža nebūtu pareizi. Šie divi elementi būtu jānodod vai nu Kultūras ministrijas, vai Tieslietu ministrijas ziņā, kuras veic šādu lēmumu pieņemšanu. Tāpat kā pareizi būtu Finansu un kapitāla tirgus komisijas sodu uzlikšanas funkciju nodot Finansu ministrijai. Juridiskā komisija savā laikā iesniedza labojumus Venta Baloža kunga vadītajā komisijā, taču tur nedzirdēja šo aicinājumu. Acīmredzot Saeimai bija jānonāk tādā pašā situācijā, kāda bija ar regulatoru, un tad, kad kāds iesniegs prasību Satversmes tiesā, tad gan mēs mudīgi skriesim kļūdu labot. Tādējādi es aicinu Seiksta kungu, kurš vada Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, uzmanīgi izvērtēt šo likumprojektu un visu sabalansēt. Tad Juridiskā komisija, es domāju, šeit sniegs visu savu plašo atbalstu, kāds vien mums ir, un visi mūsu locekļi aktīvi iesaistīsies šajā lietā. Es te saskatu divas lietas: mums ir pareizi jānoformulē Nacionālās radio un televīzijas padomes statuss, tātad arī šajā likumā ir jānofiksē tas, ka tā ir autonoma iestāde. Un ir jāpadomā vēl par vienu lietu. Manuprāt, padome var sastādīt un tai arī vajag sastādīt pārkāpumu protokolus, bet ir jāpadomā par to, kura būs tā institūcija, kas izlems jautājumu par sodu uzlikšanu, jo sodu uzlikšana, es domāju, pārlieku pārsvērs svaru kausus par labu tam, ka šī iestāde sāk veidoties par valsts pārvaldes iestādi, kā rezultātā tās darbība nonāk pretrunā ar 58. pantu. Tā rezultātā mēs sabojāsim savu labo likumu, jo būsim spiesti šo situāciju pabāzt zem Kultūras ministrijas. Un, ja tas notiks, tad visi mūsu dārgie Eiropas kolēģi, kuri tagad saka, ka mums ir pareiza likumdošana, teiks: “Nu ja, redziet, jūs šai ģitārai to stīgu pārlieku savilkāt, un tā pārtrūka. ” Tā ka es aicinu atbildīgo komisiju un arī savus kolēģus no Juridiskās komisijas padomāt par šo momentu, un, lai arī cik daudz jums būtu enerģijas... Jūs visi esat strādājuši šajās institūcijās un, protams, labāk par juristiem zināt visu, bet tomēr vajadzētu sabalansēt šīs tiesības un pienākumus. Šīs attiecīgās metodes būtu nepieciešams sabalansēt tā, lai mēs nenonāktu Satversmes tiesā sakarā ar pretrunu Satversmes 58. pantam.".
• 2002_09_19-seq187 language "lv".
• 2002_09_19-seq187 speaker Linards_Mucins-1951.
• 2002_09_19-seq187 mentions Q822919.
• 2002_09_19-seq187 mentions Q211.
• 2002_09_19-seq187 mentions Q193089.
• 2002_09_19-seq187 mentions Q21625222.
• 2002_09_19-seq187 mentions Q1771611.
• 2002_09_19-seq187 mentions Q687709.
• 2002_09_19-seq187 mentions Q1419663.
• 2002_09_19-seq187 mentions Q2498135.
• 2002_09_19-seq187 mentions Q6435905.
• 2002_09_19-seq187 mentions Q215397.