Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_09_05-seq89> ?p ?o. }

• 2002_09_05-seq89 type Speech.
• 2002_09_05-seq89 number "89".
• 2002_09_05-seq89 date "2002-09-05".
• 2002_09_05-seq89 isPartOf 2002_09_05.
• 2002_09_05-seq89 spokenAs 98.
• 2002_09_05-seq89 spokenText "Augsti godājamais prezidij! Augsti godājamie deputāti! Eiropas valstīs ir pieņemts uzskatīt, ka par labklājības sfēru, tas ir, sociālo drošību, veselības aprūpi, atbild ne tikai viena ministrija, bet visa valdība un valdības vadītājs. Tā tas ir pilnīgi saprotamu iemeslu dēļ: grūti ir iedomāties, ka valstī, kurā, pastāvot nabadzībai, lielai sociālajai nevienlīdzībai reģionālām atšķirībām, bieži vien traucējošai ceļu infrastruktūrai, un tā joprojām, - ka šādā valstī var sasniegt izcilu izolētu sociālo drošību, augstu līmeni iedzīvotāju veselībā, nerisinot visus jautājumus kompleksi, kā tas notiek visā pasaulē. Var būt, ka Labklājības ministrija nekad nav interesējusies par to, ka šai labklājībai un veselības aprūpei ir jābūt prioritārai. Pagājušā gada maijā, gribu tikai atgādināt, Labklājības ministrija ar Eiropas Savienības speciālistu, Pasaules veselības organizācijas speciālistu un -paldies! - arī ar Saeimas spīkera vietnieka un Ministru prezidenta līdzdalību organizēja sabiedrības veselības jautājumiem veltītu forumu, kurā vienbalsīgi tika pieņemta rezolūcija - atzīt sabiedrības veselību un veselības aprūpi par prioritāti. Līdz šim nekas tāds noticis nav. Taču, kā jūs zināt, atbilstoši prioritātēm arī notiek valdībā darbības, gan veidojot budžetu, gan arī veicot investīcijas. Un es gribu atgādināt, ka investīcijas veselības aprūpei (pat absolūtos skaitļos) ir ar katru gadu samazinājušās. Ir pieauguši kredīti, kurus ņem veselības aprūpes iestādes. Gan daudzas politiskās partijas, gan arī finansu ministrs ir atzinis, ka veselības aprūpei līdzekļi ir nepietiekami. Daudzi uzskata, ka tie ir jādubulto. Es gribu atgādināt, ka, stājoties pie savu amata pienākumu pildīšanas, bijušais labklājības ministrs Požarnovs Ministru kabinetu ļoti plaši informēja ar materiālu par to, ka veselības aprūpei 2002. gadā nepieciešamais minimums ir 46 miljoni latu papildus. Mēs saņēmām 20 miljonus. Paldies! Arī tas tiešām bija ļoti ievērojams pieaugums, bet, ja mēs runājam par to, kas ir nepieciešams, tad cipari ir pretēji… 1999. gadā beidzot tika parakstīts veselības aprūpes reformas projekts ar Pasaules Bankas līdzdalību. Pasaules Bankas eksperti, pirmkārt, norādīja, ka reforma pati par sevi prasa papildu līdzekļus, un, otrkārt, viņi kopā ar Labklājības ministriju norādīja arī to, kādam ir jābūt līdzekļu ikgadējam pieaugumam, kādam ir jābūt pieaugumam investīcijās. Šādus līdzekļus attīstībai mēs neesam saņēmuši. Ja mēs tomēr runājam par to, kur tad palika nauda, tad, es domāju, tabulas par to ir, un, kas ir gribējis painteresēties par to, ir redzējis tās pat masu medijos. Es gribu tikai ļoti uzskatāmi nosaukt dažus ciparus. 1996. gadā tā saucamā vidējā gultas dienas cena bija 6 lati, turpretī šogad vidējā nosacītā gultas dienas cena ir aptuveni 15 latu. Tātad vairāk nekā divkāršojies ir tas, ko valsts maksā pakalpojuma sniedzējam par sniegto pakalpojumu. Tās ir ļoti lielas summas! Par tām pašām, es gribētu teikt, nelaimīgajām algām. Es ceru, ka daudzi šeit sēdošie vēl atceras, kādas algas māsiņām bija 1995. un 1996. gadā - nedaudz pāri 50 latiem. Šodien tās ir pāri par 80 latiem, vidēji aptuveni 84 lati. Un, protams, ir arī vietas, kur tās ir ievērojami augstākas. Es nesaku, ka tās ir pietiekami lielas. Es runāju par to, kur aizgājusi nauda. Ja mēs runājam par to, kas tad noticis ar aprūpes līmeni un tās kvalitāti, tad, protams, kurš to negrib redzēt, tas arī neredz. Taču paskatieties, kādas ārstniecības metodes tiek lietotas! Tikai 1995. gadā praktiski, kā saka, lielos apmēros tika uzsāktas invazīvās kardioloģiskās ārstēšanas metodes, kuras maksā milzu summas - pāri par 2000 latiem katra. Katra šāda procedūra! Arī tā saucamo cilmes šūnu pārstādīšana leikēmijas gadījumos. Jūs atceraties arī šos strīdus presē, ka vajadzētu vēl naudu piešķirt daudzām procedūrām. Beigu beigās vēl arī bezmaksas jeb tā saucamie kompensējamie medikamenti, kuru piešķiršanu sāka tikai 1995. gadā. Līdz tam tādu vispār nebija, un šogad tiem tiek tērēti 17 miljoni. Es gribu arī pateikt, ka sakarā ar to, ka atrada iespēju palielināt finansējumu kompensējamiem medikamentiem, pēdējā pusgadā nav dzirdēti nopietni iebildumi vai sūdzības par problēmām ar kompensējamiem medikamentiem. Šis ļoti jutīgais jautājums ir sakārtots. Starp citu, rīt šeit ierodas Igaunijas un Lietuvas ministri, lai iepazītos tieši ar mūsu pieredzi, kuru augstu novērtējusi Pasaules veselības organizācija. Un visbeidzot. Šajā gadā ir panākta vienošanās gandrīz ar visām pašvaldībām par to, kādi ir struktūru plāni, kādas slimnīcas tiks izvietotas valstī, kādos līmeņos un kādās vietās. Par to visu, protams, varētu runāt daudz, bet es negribu velti tērēt jūsu laiku un uzmanību, tikai vēlos pateikt, ko tad arī ministrs ir izdarījis šajos mēnešos… Ne jau viņš personīgi, bet laikā, kurā viņš ir vadījis šo ministriju. Tātad, ja jūs atceraties, bija solīts darboties jautājumā par pieejamību ģimenes ārstiem. Notika ļoti nopietna akcija, kurā Rīgā tika izvērtēta pieejamība ģimenes ārstiem, tika apzināti iedzīvotāji, tika strādāts ar Ģimenes ārstu profesionālo asociāciju. Pēc mana vērtējuma, tika atklāts pietiekami daudz darba organizācijas nepilnību, bet nu tās lielā mērā ir novērstas, un šodien mēs vairs nesastopamies vai arī tikai reti sastopamies ar nopietniem šādas pieejamības pārkāpumiem pie ģimenes ārstiem. Vēl tika runāts par to, ka tiks virzīti nepieciešamie normatīvie dokumenti. Un te es vēršos pie Barčas kundzes, apgalvojot, ka Ārstniecības finansēšanas likuma koncepcija aizvakar Ministru kabinetā ir apstiprināta. Arī Veselības aizsardzības likums ir pieņemts Ministru kabinetā. Psihiatrijas likums ir pieņemts Ministru kabinetā. Tur tie arī ir. Tie ir pieņemti. Un vēl es gribu pateikt, ka, ja ieskatās tajos plānos, kuri ir akceptēti Ministru kabinetā, tad redzam, ka visus šos likumus bija paredzēts izstrādāt un iesniegt Saeimā laika periodā, kas tur ir norādīts, 2002. -2003. gadā. Tā ka nokavēts nav nekas, un šie dokumenti ir sagatavoti. Tie ir izgājuši cauri Ministru kabinetam atbilstoši koncepcijai par šo dokumentu sagatavošanas kārtību. Šajā periodā ir izdarīta nopietna restrukturizācija Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūrā, kurā ir atsevišķi izveidota valde ar priekšsēdētāju, un tā ir nodalīta no izpilddirektora. Mūsuprāt, šī struktūra strādā pietiekami veiksmīgi. Es gribu arī vērsties pie šeit klātesošajiem un pateikt, ka Labklājības ministrija pašreiz vēl nav uzsākusi cīņu ar “konvertiem” un tamlīdzīgām lietām. Ar to ir uzsākuši cīņu… es gan nezinu, politiķi, demagogi vai kāds cits. Jau pirmajā paziņojumā es pateicu, ka es netaisos šajā brīdī cīnīties ar pateicībām. Es taisos cīnīties ar izspiešanu un ar ārstu bezdarbību vai darbībām, kuras var novest pie pacienta smaga, dzīvībai bīstama apdraudējuma vai pat nāves. Tas viss, es gribu uzsvērt, ir tīši samaisīts. Un pašreiz Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā nekas netiek darīts, lai kaut vai vadība painteresētos par to, kas ir noticis, ko domā piederīgie ar daudzajām sūdzībām par šādiem pārkāpumiem slimnīcā, ka nekas netiek darīts… Tieši otrādi! Tiek protestēts pret to, ka ministrija normāli prasa, lai izstrādātu rīcības plānu trūkumu novēršanai, un šajā brīdī būtībā tiek apturēta ministra darbība, kas vērsta uz to, lai panāktu strukturālas izmaiņas, ar kuru palīdzību varētu sākt pacientu interešu aizsardzību Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā. Tāda ir situācija. Šodien no rīta es tikos ar Pasaules bankas projekta vadītāju Latvijā, kurš apliecināja, ka šajās nedēļās Vašingtonā ir bijusi augsta līmeņa bankas vadības sanāksme, kura ir pieņēmusi atzinumu, ka ir izpildīti pirmās jeb sagatavošanās fāzes - sistēmas radīšanas - indikatori un ka banka no savas puses atbalsta šī projekta otrās fāzes strauju virzību uz priekšu, ja to atbalstīs arī Latvijas puse. Tādas ir tās lietas, kas ir izdarītas šajā laikā. Paldies par uzmanību!".
• 2002_09_05-seq89 language "lv".
• 2002_09_05-seq89 speaker Viktors_Jaksons.
• 2002_09_05-seq89 mentions Q822919.
• 2002_09_05-seq89 mentions Q211.
• 2002_09_05-seq89 mentions Q2660080.
• 2002_09_05-seq89 mentions Q37.
• 2002_09_05-seq89 mentions Q191.
• 2002_09_05-seq89 mentions Q193089.
• 2002_09_05-seq89 mentions Q458.
• 2002_09_05-seq89 mentions Q8436.
• 2002_09_05-seq89 mentions Q2070470.
• 2002_09_05-seq89 mentions Q7164.
• 2002_09_05-seq89 mentions Q61.