Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_09_05-seq140> ?p ?o. }
Showing items 1 to 12 of
12
with 100 items per page.
- 2002_09_05-seq140 type Speech.
- 2002_09_05-seq140 number "140".
- 2002_09_05-seq140 date "2002-09-05".
- 2002_09_05-seq140 isPartOf 2002_09_05.
- 2002_09_05-seq140 spokenAs 125.
- 2002_09_05-seq140 spokenText "Cienījamie kolēģi! Šis ir varbūt tāds neliels jautājums, bet motīvs, kura dēļ tagad nācu uzstāties, ir tas, ka tad, kad kādā no iepriekšējām sēdēm bija runāts par šo jautājumu, Ģimenes ārstu asociācijas vadība nāca klajā ar kaut kādu paziņojumu, kaut kādu informāciju, ka nemaz tik svarīga nav šāda lieta ar to pienu krāmēties. Šajā nolūkā es lūdzu Latvijas Pārtikas centru dot savu autoritatīvu atzinumu par šo lietu, un Latvijas Pārtikas centrs, kas ir Labklājības ministrijas sistēmā, mums raksta, ka tā saucamās “skolas piena” programmas realizācija nodrošinās sekojošo: 1) veidos, uzturēs un nostiprinās veselīgas ēšanas ieradumus, daļēji aizstājot saldināto dzērienu lietošanu; 2) 200 miligramu piena vai citu piena produktu nodrošinās vienu ceturto daļu no nepieciešamās kalcija un fosfora dienas devas; 3) samazinās kariesa veidošanās risku. Es gribu vēl piebilst dažas lietas, raugoties no tīri ekonomiskā viedokļa. Jūs visi redzat, kā tiek reklamēti saldināti dzērieni, no vienas puses, un kā tiek reklamēta zobu kopšanas tehnoloģija no otras puses. Taču mēs nepietiekamu uzmanību pievēršam tam, ka visi varētu izvairīties no šo zobārstniecības procedūru pielietošanas, ja būtu veselīgāks uzturs (tas ietver arī piena produktus). Ir veikti atsevišķi pētījumi. Latvijas Pārtikas centrs raksta, ka daudzu pētījumu rezultātu kopsavilkums norāda uz to, ka piens neitralizē skābi, kas bojā zobus, un aizkavē kariesa veidošanos - pretstatā atspirdzinošajiem saldinātajiem dzērieniem. Es saprotu, ka šādas reklāmas ir ļoti izdevīgas tiem, kas ražo šos dzērienus, un tiem, kas ražo zobu kopšanas līdzekļus, un, protams, arī zobārsti ir ieinteresēti, lai būtu šeit šīm precēm noiets. Taču tā nav pati pareizākā pieeja. Tas ir viens jautājums. Otrs. Mēs, liekas, šo problēmu, ja jūs piekristu tādam risinājumam un pozitīvi nobalsotu, varētu risināt vēl kvalitatīvāk, piedāvājot ne vien termiski apstrādāta piena lietošanu uzturā (šajā gadījumā ir runa par bērniem), bet arī neapstrādāta piena. Dažkārt, bieži vien, arī speciālisti no Zemkopības ministrijas saka, ka šis produkts ir lietojams tikai pasterizēts, termiski apstrādāts, jo tad ir vismazākais risks. Bet, lūk, ko mums raksta Pārtikas un veterinārais dienests: “Eiropas Savienības likumdošana paredz neapstrādāta piena un no šāda piena ražotu piena produktu realizācijas iespējas, nosakot stingrākas prasības pienam kā izejvielai un arī gatavajam produktam. Attiecībā uz neapstrādātu pienu un no šāda piena ražotu piena produktu ražošanu, realizāciju un kontroli Eiropas Savienības direktīva pieļauj dalībvalstīm papildus izstrādāt savas prasības, pamatojoties uz Eiropas Savienības noteiktajām minimālajām prasībām un piena iegūšanas higiēnas apstākļiem piena kvalitātes rādītājiem konkrētas valsts mērogā. ” Es domāju, ka šis ceļš ir ejams Zemkopības ministrijas attiecīgajiem dienestiem, lai konkrētā veidā paplašinātu Veterinārmedicīnas likumā šo tehnoloģiju, lai līdz patērētājiem (to skaitā arī līdz skolēniem) nokļūtu, pastāvot stingrai uzraudzībai, arī termiski neapstrādāts piens, kas ir bioloģiski vērtīgāks. Un visbeidzot es gribu piebilst par tīri finansiālo pusi. Igaunijā, kur “skolas piens” tiek izsniegts kopš pagājušā gada 1. janvāra un kur to saņem 1. , 2. un 3. klases skolēni, gadā izlietoja šim atbalstam 320 000 latu. Tas nozīmē, ka mūsu valstij vajadzētu pirmajā gadā aptuveni nepilnu miljonu latu, lai realizētu šo programmu.".
- 2002_09_05-seq140 language "lv".
- 2002_09_05-seq140 speaker Arnis_Kalnins-1935.
- 2002_09_05-seq140 mentions Q211.
- 2002_09_05-seq140 mentions Q191.
- 2002_09_05-seq140 mentions Q193089.
- 2002_09_05-seq140 mentions Q458.