Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_06_27-seq858> ?p ?o. }

• 2002_06_27-seq858 type Speech.
• 2002_06_27-seq858 number "858".
• 2002_06_27-seq858 date "2002-06-27".
• 2002_06_27-seq858 isPartOf 2002_06_27.
• 2002_06_27-seq858 spokenAs 77.
• 2002_06_27-seq858 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Augstākās juridiskās izglītības jautājums valstij ir ļoti svarīgs, jo pēc būtības neeksistē kaut kāda vispārēja augstākā juridiskā izglītība. Tā vienmēr ir saistīta ar konkrētām valsts likumdošanas zināšanām un eksāmenu kārtošanu šinī jomā. Līdz ar to runas par ārzemēs iegūtu augstāko juridisko izglītību, par starptautisko tiesību augstāko juridisko izglītību diez vai varētu attiecināt uz tādām svarīgām nozarēm kā tiesa, prokuratūra, advokatūra, notariāts un citām ar tiesu varu saistītām institūcijām. Šis likumprojekts, protams, no vienas puses, sasaucas ar Satversmes tiesas spriedumu šajā jautājumā, bet tajā pašā laikā es Juridiskās komisijas vārdā griezos pie atbildīgās komisijas, un mēs vienojāmies, ka pareiza taktika būtu tāda, ka mēs Tiesu varas likumā izstrādātu tiesnešiem, prokuroriem un advokātiem vienotus juridiskās izglītības kritērijus, noteikumus, bet pēc tam - pēc šā likuma pieņemšanas - mēs to varētu iekļaut Prokuratūras, Advokatūras un attiecīgi arī citos ar tiesu varu saistītajos likumos. Tajā pašā laikā gan no Satversmes tiesas sprieduma, gan arī no citām atsauksmēm, ko mēs esam saņēmuši no juridiskās sabiedrības un no augstskolām, izriet vairāki svarīgi momenti, kas ir pasaules - konkrēti kontinentālās Eiropas - juridiskās izglītības un juridisko profesiju starptautiskajā pieredzē un praksē lietojami jēdzieni. Pirmām kārtām, te nav runa par vispārējo augstāko izglītību, jo tad šādu profesiju varētu realizēt pēc diviem vai trijiem gadiem. Runa ir par otrā līmeņa augstāko juridisko profesionālo izglītību. Tā ir pirmā prasība, kura būtu jāiekļauj šādā likumā. Otrām kārtām, tādos amatos kāds ir prokurora, tiesneša un advokāta amats, būtu par maz prasīts, lai viņiem būtu tikai vienkārša augstākā profesionālā juridiskā izglītība, pat otrās pakāpes augstākā profesionālā juridiskā izglītība. Šai izglītībai ir jābūt arī akadēmiskai, ar akadēmisko grādu. Tātad tas būtu maģistra vai doktora akadēmiskais grāds. Šinī laikā, protams, mēs esam šo lietu ieviesuši, ka ir jādod kaut kāds 3 vai 5 gadu pārejas periods, kurā, teiksim, jaunie kandidāti, kuri rēķinās ar karjeru šinī jomā, var attiecīgi viena vai divu mācību gadu laikā - tātad būtu jādomā varbūt par šo īsāko termiņu - varētu iegūt vismaz šādu maģistra grādu. Ar bakalaura grādu vien šajā jomā nepietiek, jo visādā ziņā otrās pakāpes augstākā profesionālā izglītība ir kaut kas vairāk nekā bakalaura izglītība. Trešām kārtām, mums ir jārunā par to, ka akadēmisks maģistra grāds ir iegūstams šajās akadēmiskajās iestādēs. Šādas izglītības iestādes tiek akreditētas likumā noteiktajā kārtībā, un šīm izglītības iestādēm ir izvirzītas paaugstinātas prasības pret pasniedzēju sastāvu. Taču arī tas būtu risināms Tiesu varas likumā. Un trešais un vispēdējais. Mana pārliecība ir tāda - un to rāda, teiksim, arī tuvāko lielo valstu - Francijas un Vācijas - pieredze, kā arī citu Eiropas reformu valstu prasības -, ka šo juridisko profesiju jomā, kāds ir tiesneša, prokurora un advokāta amats, ir jābūt paaugstinātām prasībām, nevis vienkārši juridiskajai izglītībai. Te jābūt pat augstākajai profesionālajai izglītībai, varbūt pat maģistra grādam. Un tomēr tā tiek iegūta universitātes tipa augstskolās. Arī mūsu Izglītības likums regulē un precīzi nosaka, kuras augstskolas un kādā kārtībā kaut ko dara. Ne vienmēr to izsaka augstskolas nosaukums, tā tiek atzīta ar izglītības ministra attiecīgajā kārtībā pieņemtu lēmumu par universitātes tipa augstskolu, un tādā veidā kopumā rezumējot, es redzu, ka tiesneša, prokurora un advokāta izglītībai ir jābūt otrā līmeņa augstākajai, juridiskajai, profesionālajai izglītībai ar akadēmisko maģistra vai doktora grādu, kas iegūts universitātes tipa augstskolā, jo lemt par cilvēka notiesāšanu vai nenotiesāšanu, par cilvēka īpašumu un tā tālāk, var tikai šādā veidā izglītoti juristi. Es nebūt nesaku, ka vesela rinda dažādu saimniecisko augstskolu, kuras ir pieķērušas sev klāt finansu uzlabošanai arī juridisko izglītību, ka tās ir sliktas un ka šie juristi nevar strādāt. Viņi var strādāt, un viņi jau strādā attiecīgi pašvaldībās un citās valsts institūcijās, viņi var strādāt dažādos citos tiesu sistēmas amatos, kur ir nepieciešama juridiskā izglītība, viņi var būt, teiksim, par prokuroru palīgiem, kā to nosaka likums, un tā tālāk. Uz to mums ir jācenšas, jāvirzās, bet visādā ziņā cienījamo kolēģu izstrādātais un, kā es saprotu, labi gribētais... Satversmes tiesas prasības izskatīšanas laikā iesniegtie likumprojekti, no kuriem viens tātad ir Aizsardzības un iekšlietu komisijā, bet divi ir Juridiskajā komisijā, pirmām kārtām prasa savstarpēju koordinēšanu. Un otrām kārtām, ja mēs tomēr palasām to, kas ir pateikts Satversmes tiesas spriedumā, tad viss tas, par ko es runāju - par augstākām prasībām, par akadēmiskuma prasībām, par universitātes juridiskās izglītības prasībām -, jau izriet arī no Satversmes tiesas sprieduma. Tādēļ šī problēma ir daudz nopietnāka, nekā šobrīd tiek piedāvāts ierakstīt šajā likumprojektā. Paldies par uzmanību!".
• 2002_06_27-seq858 language "lv".
• 2002_06_27-seq858 speaker Linards_Mucins-1951.
• 2002_06_27-seq858 mentions Q193089.
• 2002_06_27-seq858 mentions Q142.
• 2002_06_27-seq858 mentions Q183.
• 2002_06_27-seq858 mentions Q1092499.
• 2002_06_27-seq858 mentions Q2498135.
• 2002_06_27-seq858 mentions Q1191011.