Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_06_19-seq96> ?p ?o. }

• 2002_06_19-seq96 type Speech.
• 2002_06_19-seq96 number "96".
• 2002_06_19-seq96 date "2002-06-19".
• 2002_06_19-seq96 isPartOf 2002_06_19.
• 2002_06_19-seq96 spokenAs 125.
• 2002_06_19-seq96 spokenText "Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es gribu izteikt vienu pārdomu no finansu viedokļa. Runa ir par naudu, kas tiek iztērēta ārstniecisko zāļu iegādei, tātad par to naudu, kas tiek paņemta no mājsaimniecības budžeta, kā arī par to naudu, ko valsts tērē kompensējamām ārstnieciskajām zālēm. Ja esam tikuši līdz šim otrajam etapam, tad Ministru kabinetam būtu jāizstrādā pasākumu plāns šajos minētajos jautājumos. Protams, mēs visi to redzam, ka veselības uzlabošanai zāļu tirgū un aptiekās tiek piedāvātas arvien labākas un efektīvākas zāles. Taču vienlaikus pieaug finansu līdzekļu patēriņš, kas tiek izlietots šo zāļu iegādei. Latvijas zāļu tirgus dati liecina, ka 1996. gadā Latvijā zāles tika realizētas par 50 miljoniem latu, bet 2000. gadā jau par 103 miljoniem latu, tātad palielinājums ir vairāk nekā divkārt. Kā šis pieaugums noticis? Cik lielā mērā tas noticis uz zāļu realizācijas fiziskā apjoma palielinājuma rēķina un cik lielā mērā uz zāļu cenu paaugstināšanas rēķina? Mēs Centrālajā statistikas pārvaldē ieguvām tādu informāciju, ka medikamentu cenas 2002. gada sākumā (salīdzinot ar 1995. gadu) ir pieaugušas par 137%, tas ir, gandrīz divarpus reizes. Bez tam reizēm lētākās zāles tiek izstumtas no aprites un aizstātas ar dārgākām zālēm. Netieši par to liecina arī fakts, ka ar katru gadu palielinās vidējā recepšu cena, it īpaši valsts kompensējamo zāļu sistēmā. Tas tad arī pierāda medikamentu sadārdzināšanos. Šajā sakarā es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, kā varētu ietekmēt šo procesu un mudināt aptiekas un zāļu lieltirgotavas stabilizēt zāļu cenas, nepieļaujot zāļu cenu kāpumu. Pie tam Farmācijas likuma 5. pants paredz, ka Ministru kabinets nosaka zāļu un farmaceitisko produktu cenu veidošanas principus. Kā tie darbojas praksē un vai Zāļu cenu aģentūra šo ierakstīto normu izmanto pilnīgi, veidojot kompensējamo zāļu sarakstu, - tas, es domāju, vēl ir ļoti pārdomājams jautājums. Manas uzstāšanās galvenā jēga šodien ir tāda, ka es gribu pievērst jūsu uzmanību vienam netiešam risinājumam, kas kaut kādā mērā varētu palīdzēt veidot mums veselīgāku jauno paaudzi un arī ieekonomētu veselībai novirzāmos līdzekļus. Ir pierādīts - un arī paši mediķi tā informē -, ka tikai 20% no cilvēka veselības nosaka veselības aprūpes sistēma, bet atlikušos 80% - dzīvesveids un apkārtējā vide: uzturs, dzīves apstākļi, fiziskā aktivitāte. Tātad ir jautājums par pārtikas kvalitāti, jo, lietojot kvalitatīvus un dabiskākus produktus, tiktu ierobežota iedzīvotāju saslimstība. Un šajā ziņā es gribētu jūsu uzmanību pievērst kādam piemēram no Igaunijas prakses. Tur kopš pagājušā gada 1. janvāra skolām tika piešķirts tā saucamais skolas piena atbalsts. Skolas piena subsīdijas maksāšanas galvenais mērķis Igaunijā ir atbalstīt piena un piena produkcijas lietošanu bērnu uzturā. Bez tam netieši tiek veicināta arī Igaunijas piena ražotāju attīstība. Skolas piena subsīdija tiek piešķirta pašvaldībām, bet šā pabalsta saņemšanai skolai ir jāpiesakās vietējā pašvaldībā. Pašlaik Igaunijā skolas piena atbalstu saņem skolēni līdz 3. klasei, bet turpmāk ir paredzēta tā paildzināšana līdz 4. klasei. Igaunijas Sociālā ministrija (pie mums tā būtu Labklājības ministrija) ir noteikusi tos piena produktus, kuri var tikt piedāvāti bērniem. Pagājušajā gadā piena šādu skolas piena atbalstu Igaunijā ir saņēmuši 140 tūkstoši skolēnu, un arī šajā gadā šādam atbalstam nelielajā Igaunijā ir paredzēti 509 tūkstoši latu. Skolas piena pabalsta subsīdija ir noteikta Igaunijas parlamentā pieņemtajā lauku attīstības un lauksaimniecības tirgus regulēšanas aktā. Tas ir viens piemērs, kā kaimiņi praktiski realizē šo jautājumu. Tātad runa ir par to, vai tērēsim naudu zālēm, arī kompensējamām zālēm, vai arī uzlabosim jaunās paaudzes veselību ar mērķtiecīgām valsts programmām - ar veselīgāku pārtiku. Arī bagātajā Amerikā, kā mēs zinām, realizē programmu “Skolas piens”. Tā visa rezultātā palielinās arī pašu piena ražotāju produkcijas noiets, samazinās imports. Šādas mērķprogrammas, kas ietekmē medikamentu apgrozību, varbūt arī nepatīk zāļu lieltirgotājiem. Gribu uzsvērt vēl to, ka te notiek naudas pārlikšana no ārstniecisko zāļu iepirkšanas uz veselīgu uzturu, kas var ietekmēt saslimstības samazināšanos. Tātad veselīgu jauno paaudzi var veidot ar mazākām izmaksām no mājsaimniecības budžeta un arī no valsts budžeta. Šāda principiāla nostāja, es domāju, būtu vēlama tad, kad Ministru kabinets, pamatojoties uz šodien, cerams, pieņemto pozitīvo lēmumu, sāks veidot pasākumu plānu arī šajā ārstniecisko zāļu izplatīšanas un cenu stratēģijas laukā. Paldies par uzmanību!".
• 2002_06_19-seq96 language "lv".
• 2002_06_19-seq96 speaker Arnis_Kalnins-1935.
• 2002_06_19-seq96 mentions Q211.
• 2002_06_19-seq96 mentions Q191.