Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_06_19-seq94> ?p ?o. }

• 2002_06_19-seq94 type Speech.
• 2002_06_19-seq94 number "94".
• 2002_06_19-seq94 date "2002-06-19".
• 2002_06_19-seq94 isPartOf 2002_06_19.
• 2002_06_19-seq94 spokenAs 125.
• 2002_06_19-seq94 spokenText "Viens no svarīgākajiem aspektiem, kas skar veselības aprūpes sakārtošanu mūsu valstī, ir mātes un bērna veselības aprūpe. Mātes un bērna veselības uzlabošana ir viens no svarīgākajiem posmiem mūsu sabiedrības veselības uzlabošanas kopējā stratēģijā. Šo sabiedrības veselības aprūpes daļu veido reproduktīvās veselības aprūpe, perinatālā aprūpe un bērna veselības aprūpe. Labklājības ministrija ir izstrādājusi mātes un bērna veselības aprūpes stratēģiju Latvijā, kuras galvenie uzdevumi ir periodā no 2002. līdz 2007. gadam nodrošināt dzimstības pieaugumu vidēji par 5% gadā, mirstības samazināšanos līdz vidējam līmenim Eiropā, iedzimto patoloģiju skaita un bērnu saslimstības samazināšanos, nodrošināt iespējas ikvienam sabiedrības loceklim iegūt zināšanas un saņemt sabiedrības atbalstu, rūpējoties par savu un sava bērna veselību un labklājību, paaugstināt reproduktīvās veselības aprūpes kvalitāti, panākt bērnu pilnvērtīgu fizisko un psihoemocionālo attīstību, veikt izglītojošo darbu iedzīvotāju vidū, sākot jau ar bērniem pirmsskolas un skolas vecumā. Patiesi skaisti vārdi un cēli mērķi! Atliktu tikai priecāties par to, cik ļoti mūsu valsts ir norūpējusies par savu nākotni, ja vien nekļūtu tik skumji, redzot, ka veselības aprūpei paredzēto līdzekļu no iekšzemes kopprodukta procentuāli ir uz pusi mazāk nekā citās Eiropas valstīs, un arī šie paši līdzekļi tiek sadalīti “necaurspīdīgi” un birokrātiski bezatbildīgi. Skumji ir redzēt, ka ne māte, ne bērns nevar būt drošs par to, ka saņems savam veselības stāvoklim atbilstošu ārstēšanu un citus pakalpojumus, nemaz nerunājot par pilnvērtīgu informāciju. Mums visiem ir zināms, ka demogrāfiskie rādītāji Latvijā jau desmit gadus ir vieni no visnelabvēlīgākajiem Eiropā. Dati liecina arī par to, ka pieaug saslimstība un mirstība no ļaundabīgajiem audzējiem. Savukārt augstais seksuālo un transmisīvo slimību līmenis negatīvi ietekmē reproduktīvo veselību. Tās ir vienas no galvenajām neauglības izraisītājām. Problēmas saasina arī Latvijas ģimeņu zemie ienākumi, kas ietekmē veselības aprūpes pieejamību, medikamentu iegādi, nepieciešamos brīvprātīgos veselības apdrošināšanas maksājumus. To rašanos veicina nepietiekamais izglītības līmenis jautājumos, kuri skar sievietes un bērna, kā arī visas ģimenes veselību. Nepietiekama uzmanība valstī tiek pievērsta arī tādām samilzušām problēmām kā alkoholisms, toksikomānija, narkomānija. Statistika šīs degradējošās saslimstības un atkarības raksturo ļoti virspusēji, tāpēc ticamības pakāpe ir ļoti zema. Valstī nav arī vienotas statistikas par sieviešu un vīriešu neauglību. Nepietiekamā līmenī ir perinatālā veselības aprūpe, profilaktisko, diagnostisko un ārstniecisko pasākumu kopums grūtniecēm, dzemdētājām, nedēļniecēm, kā arī jaundzimušajiem līdz 7. dzīves dienai. Jāveido vienota perinatālo rādītāju datu bāze, kas ļautu definēt riska indikatorus un prognozēt situāciju nākotnē. Viens no minēto problēmu risinājuma variantiem mātes un bērna veselības aprūpes stratēģijā ir tāds, ka ir jāievieš Valsts medicīniskās ģenētikas centra izstrādātie projekti agrīnai augļa patoloģiju un pārmantoto slimību diagnosticēšanai, nodrošinot populācijas ģenētisko procesu kontroli un vadīšanu. Diemžēl valsts nav atradusi līdzekļus šā svarīgā projekta realizācijai. Vēl vairāk! Sākot no 2002. gada, Valsts medicīniskās ģenētikas centram, pamatojoties uz veselības aprūpes reformu, Labklājības ministrija vairs nepiešķir centralizēto finansējumu. Tātad ir apdraudēta šā centra pastāvēšana vispār, kā arī svarīgu izmeklējumu veikšana, jo tagad viss būs atkarīgs no ģimenes ārsta profesionalitātes un godaprāta. Tādā pašā situācijā valstī ir arī vairāki citi augsti profesionāli veselības aprūpes centri, piemēram, Bērnu kardioloģijas centrs, Bērnu surdoloģijas centrs, Hemofilijas centrs un citi. Valstī nepietiek līdzekļu, lai uzturētu Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu, kurā strādā augstas klases speciālisti. Tāpat vāji attīstīta ir arī bērnu medicīniskās un sociālās rehabilitācijas sistēma. Tikai 45% jaundzimušo nav novērotas novirzes no normālā veselības līmeņa. Daudzām jaunajām mātēm trūkst piena, tāpēc ir jāpēta un jānovērš arī šī anomālija, jo tikai 27,5% bērnu līdz viena gada vecumam saņem barošanu ar krūti. 40% bērnu ļoti bieži slimo ar saaukstēšanās slimībām, daudziem ir skolioze, slikta redze vai vājdzirdība. Vai savu uzdevumu augstumos ir Ģimenes veselības centrs? Vai valstij pietiek ar vienu šādu centru? Vai veselības mācība būtu jāievieš kā obligāts mācību priekšmets? Ja atbilde ir pozitīva, tad cik ilgi tā būtu jāmāca? Šie un daudzi citi jautājumi paliek neatbildēti. Taču laiks rit uz priekšu, un problēmas aug augumā. Varu secināt vien to, ka veselības aprūpei katastrofāli trūkst finansējuma, un mēs jūtam šīs problēmas ik uz soļa. Slimnīcās veidojas rindas, jo slimokases nevar apmaksāt ārstēšanās izdevumus. Valsts apmaksāto medikamentu izrakstīšana ir ierobežota, arī kompensējamo zāļu saraksta kvalitāte ir apšaubāma. Nav vienotas sistēmas, kā katram pacientam sastādīt ārstēšanās un rehabilitācijas plānu. Ne visi bērni ir pakļauti imunizācijas sistēmai. Ārstiem fiziski nav laika nodarboties ar ģimenes izglītošanu, tātad arī ar veselības profilakses darbu. Mūsu, LSDSP, Saeimas frakcija pamatoti ir satraukta par veselības aprūpes sistēmas stāvokli valstī. Visus četrus gadus Sociālo un darba lietu komisijā, Sabiedrības veselības apakškomisijā un Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijā mēs esam uzdevuši jautājumus valdošo partiju valdības pārstāvjiem, gatavojuši priekšlikumus grozījumiem likumdošanā un visbeidzot tikām ierosinājuši Saeimas ārkārtas sēdi, lai novērstu nelikumības un atrisinātu samilzušās problēmas. Diemžēl ne vienmēr rezultāts bija veiksmīgs, jo valdošā koalīcija daudzas reizes netika atbalstījusi mūsu iniciatīvu. Zinām, ka Labklājības ministrijā būtu jānomaina ne tikai ministrs, bet arī ierēdņi, jāpārveido viss līdzekļu sadales un izlietošanas kontroles mehānisms. Gribētos sagaidīt aktīvāku atbalstu arī no arodbiedrībām, profesionālajām asociācijām, no sabiedrības kopumā. Domāsim kopā par mūsu nākotni un būsim veseli!".
• 2002_06_19-seq94 language "lv".
• 2002_06_19-seq94 speaker Helena_Soldatjonoka-1954.
• 2002_06_19-seq94 mentions Q822919.
• 2002_06_19-seq94 mentions Q211.
• 2002_06_19-seq94 mentions Q193089.
• 2002_06_19-seq94 mentions Q8436.