Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_06_19-seq49> ?p ?o. }

• 2002_06_19-seq49 type Speech.
• 2002_06_19-seq49 number "49".
• 2002_06_19-seq49 date "2002-06-19".
• 2002_06_19-seq49 isPartOf 2002_06_19.
• 2002_06_19-seq49 spokenAs 40.
• 2002_06_19-seq49 spokenText "Augsti godātais prezidij! Cienītie kolēģi! Ja mēs vērtējam valdības darbību, tad jāteic, ka principā viņa ir izdarījusi ļoti daudz. Tā tas ir gan virzībā uz Eiropas Savienību un NATO, gan arī daudzos citos jautājumos. Taču šādu “teātri”, kāds tagad notiek šeit, redzu pirmo reizi! Manā skatījumā, tā ir necieņa pret Saeimu, ja Ministru prezidenta šobrīd nav Latvijā: tā ir necieņa arī pret satiksmes ministru Gorbunova kungu, jo Ministru prezidents ir uzdevis satiksmes ministram runāt šodien Ministru prezidenta vārdā un stāstīt par ceļiem. Tā ir arī necieņa pret iedzīvotājiem, necieņa pret ārstiem, pret mediķiem, kas rīt streikos. Opozīcija ir izvirzījusi vairākus jautājumus, es negribu tos analizēt, es gribu runāt tikai par veselības aprūpes jautājumiem. Cilvēku vajadzības, valsts vajadzības kopumā medicīnas jomā ir apzinātas, ir zināmas, - tie ir 7% no iekšzemes kopprodukta. Pēdējo reizi būtisks finansu pieaugums medicīnai bija 1998. gadā, kad Ministru prezidents bija Guntars Krasts un finansu ministrs bija Roberts Zīle. Toreiz piešķīra 16,5 miljonus latu. Pēc tam katru gadu finansējums samazinājās, kamēr sasniedza 3,3% no iekšzemes kopprodukta. Šajā gadā, kad Labklājības ministrija aprēķināja, ka nepieciešami papildus 64 miljoni, piešķīra tikai vienu trešo daļu. Protams, tā ir tāda naudas summa, ar kuru nevar nosegt visas tās problēmas, kuras ir sakrājušās. Taču katrā ziņā bija konstruktīva saruna ar arodbiedrību un ar citām organizācijām. Situācija ir tāda, kāda tā ir, tā arī ir jādzīvo. Taču mani šokē Ministru prezidenta divkosība. Tad, kad bija nepieciešams palielināt finansējumu, sākotnēji viņš neatbalstīja šo priekšlikumu par 21 miljonu latu piešķiršanu. Vēlāk, kad apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ministri nostājās gandrīz vai ultimatīvā pozīcijā, tad piešķīra un paziņoja: “Jā, mēs piešķīrām, bet jūs netiekat galā ar problēmām!” Kad valdībai bija divu gadu jubileja, tad visas sfēras tika atzītas par pozitīvām, taču par veselības aprūpes jomu tas komentārs bija apmēram tāds: “Naudas pietiek, vairāk nevajag! Taču ir “necaurspīdīgs” finansējums, sliktas reformas. ” Taču paskatīsimies, ko ir darījis pats Andris Bērziņš! Situācija ir sekojoša. Tad, kad viņš bija labklājības ministrs, viņš uzsāka tās reformas, kuras šobrīd viņš pats noliedz. Toreiz, kad viņš bija Rīgas Domes mērs, viņš pieņēma lēmumu, un ar Rīgas Domes lēmumu visiem tiem uzņēmumiem, kas bija līgumattiecībās ar Rīgas novada slimokasi, obligātā kārtā bija pienākums pārcelt savus kontus uz Rīgas norēķinu centru, kur notika finansu kavēšanās. Par 10 dienām pārskaitījumi tika aizkavēti. Un tad, kad mums bija saruna par to, ka jāievieš “caurspīdīgs” finansējums, premjers bija tas, kurš neatbalstīja Rīgas novada slimokases reformas. Par dažiem rīkojumiem. Kad Ministru prezidents uzdod atcelt vai grozīt Labklājības ministrijas rīkojumus, Valsts civildienesta pārvalde paziņo, ka šajos rīkojumos... faktiski tur tikai redakcionālas dabas problēmas, un līdz ar to faktiski Ministru prezidents ir nonācis ļoti muļķīgā situācijā. Pagājušajā gadā Labklājības ministrija izveidoja darba grupas, strādāja ar arodbiedrību, risināja finansēšanas jautājumus, medicīnas māsām alga tika palielināta par 16 latiem, tika palielināts gan finansējums medikamentiem, gan arī tika 40 jaunas diagnozes iekļautas kompensējamo zāļu sarakstā, un tā tālāk, un tā joprojām. Varētu vēl turpināt šo uzskaitījumu, jo ļoti daudz kas labs ir izdarīts. Taču aprīļa beigās un maija sākumā, tad, kad bija šis skandāls sakarā ar Hokeja halli, bija nepieciešams papildus izdarīt kaut ko tādu īpašu, lai sabiedrības uzmanību novērstu no šā skandāla, kas bija saistīts ar Hokeja halli. Un, ja reiz Ministru prezidents nebija tajā brīdī apmierināts ar Labklājības ministrijas darbību un pieņēma attiecīgo lēmumu, tad viņš uzņēmās uz sevi pilnu atbildību par to, kas notiek tālāk. Taču tālāk notika sekojošais: Ministru prezidents nav atbildējis uz arodbiedrības jautājumiem, uz uzaicinājumu tikties ar arodbiedrību, runāt par veselības aprūpes jautājumiem. Viņš neierodas! Šonedēļ bija Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēde, kurā runāja par streika jautājumu, bet Ministru prezidents neieradās. Arī šodien, kad tiek izskatīts jautājums par viņa darbu, viņa šeit nav, viņš ir ārzemēs. Un arī rīt, kad mediķi streikos, viņa Latvijā nebūs. Ministru prezidents ir uzņēmies pats personīgi atbildību par mediķu streiku. Kas būs rīt? Kas ārstēs slimniekus? Kas operēs? Varbūt Poršņova operēs? Ministru prezidents ir tieši tā persona, kas šobrīd ir personīgi atbildīga par šo situāciju. Manās acīs Ministru prezidents ir zaudējis uzticību kā divkosīga un blēdīga persona. Es atbalstu opozīcijas priekšlikumu.".
• 2002_06_19-seq49 language "lv".
• 2002_06_19-seq49 speaker Andrejs_Pozarnovs-1962.
• 2002_06_19-seq49 mentions Q822919.
• 2002_06_19-seq49 mentions Q211.
• 2002_06_19-seq49 mentions Q2660080.
• 2002_06_19-seq49 mentions Q193089.
• 2002_06_19-seq49 mentions Q458.
• 2002_06_19-seq49 mentions Q7184.
• 2002_06_19-seq49 mentions Q3899540.
• 2002_06_19-seq49 mentions Q969701.
• 2002_06_19-seq49 mentions Q523755.