Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_06_19-seq45> ?p ?o. }

• 2002_06_19-seq45 type Speech.
• 2002_06_19-seq45 number "45".
• 2002_06_19-seq45 date "2002-06-19".
• 2002_06_19-seq45 isPartOf 2002_06_19.
• 2002_06_19-seq45 spokenAs 125.
• 2002_06_19-seq45 spokenText "Cienījamie kolēģi! Ceļu jautājums tagad, kā es saprotu, ir ļoti pamatīgi izdiskutēts, un zināmā mērā tas ir opozīcijas nopelns. Tikai žēl, ka šis akcīzes nodokļa pārdalījums ir tikai ar nākamā gada 1. janvāri, nevis tagad ar 1. jūliju vai 1. septembri, tad būtu bijis vēl labāk. Es gribētu tikai pieminēt mūsu Ministru kabineta darbības, kā arī premjera attieksmi pret dažiem tautsaimniecības jautājumiem. Pirmais. Gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka mūsu secinājums jau nu ir nepārprotams - ka rūpniecības attīstībai pēdējos desmit gados būtu varējuši būt daudz straujāki tempi jeb mazāks sarukums, nekā tas ir noticis līdz šim. Kā jūs zināt, šā gada pirmajā ceturksnī rūpniecības produkcijas apjoms samazinājās par 1,2%, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo ceturksni, un vispār tas apjoms, kāds bija pagājušajā gadā, ir tikai 45% no 1990. gada līmeņa. Un gribu vēlreiz vērst jūsu uzmanību uz to, ka mēs nevarēsim uzlabot nedz eksporta un importa bilanci (imports mums par 60-70% pārsniedz eksportu), nedz arī nopietni runāt par IKP uz vienu iedzīvotāju, nedz arī nopietni runāt par iedzīvotāju labklājību, ja mēs rūpniecību iekšzemes kopprodukta struktūrā aprobežosim tikai ar 14-18%. Ja rūpniecības nebūs 20-22% no iekšzemes kopprodukta, mēs nevarēsim pozitīvi atrisināt iepriekš nosauktās lietas - visnotaļ pašas kapitālākās lietas. Tām rūpniecības pamatnostādnēm, ko Ministru kabinets ir akceptējis 2001. gada 20. martā, trūkst loģiska, konkrēta rīcības plāna, lai mēs rūpniecību tālāk attīstītu par pilnvērtīgu tautsaimniecības struktūrvienību, bez kā mēs nevarēsim arī apgūt strukturālos fondus tad, kad mēs būsim Eiropas Savienībā, jo nav mums īstu orientieru, kurās vietās mēs varēsim “piezemēt” tās inovācijas, kas būs. Otrs moments attiecībā uz rūpniecību - tie ir ekonomiskie instrumenti. Mums tādas visnotaļ dziļas pārdomas vienmēr rodas, risinot jautājumu par nodokļu atlaižu politiku attiecībā uz uzņēmumu ienākuma nodokļa nomaksu. Šodien bija Tirdzniecības un rūpniecības kamerā uzņēmēju un politisko partiju pārstāvju saiets, un šodien jau visi atzīst - pretēji tam, kāds bija pirms gada balsojums -, ka nevar būt tā, ka attiecina šīs atlaides tikai uz tiem uzņēmumiem, kas iegulda investīcijas 10 miljonu latu apmērā trīs gadu laikā. Tā ka ir šīs kļūdas nodokļu politikā - gan uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaižu piemērošanā, gan progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieviešanā, gan arī attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa iespējamu samazināšanu pārtikai. Šīs ir lietas, kuras nav līdz šim atrisinātas pozitīvi. Ir jāņem vērā pozitīvā pieredze, kas ir uzkrāta citās valstīs. Šīs nodokļu politikas un naudas politikas sakarā es gribu piebilst vēl arī to, ka esošā valdības nostāja ir samērā inerta arī jautājumā par to, kā būs ar mūsu latu tuvākajos gados. Mēs neizsakām savu attieksmi šajā jautājumā. Protams, Latvijas Banka ir autonoma un simtprocentīgi autonomi risina jautājumus par valūtu, par latu. Taču visādā ziņā jautājums par to, kurā brīdī mēs piesaistīsim latu eiro, Eiropas Savienības valstu kopējai valūtai, ir ļoti nopietns, aktuāls no uzņēmējdarbības atbalsta viedokļa, un tas ir jāatrisina, lai mazāk būtu valūtas maiņas operāciju, lai uzņēmējam būtu mazāks skaits kontu bankā un lai mēs ekonomētu arī attiecībā uz daudziem tūrisma pakalpojumiem, un tā tālāk. Tā ka arī šī problēma ir Ministru kabineta nepadarīts darbs. Atļaujiet šajā īsajā laika limitā atzīmēt tikai atsevišķus tautsaimniecības jautājumus, kuri...".
• 2002_06_19-seq45 language "lv".
• 2002_06_19-seq45 speaker Arnis_Kalnins-1935.
• 2002_06_19-seq45 mentions Q211.
• 2002_06_19-seq45 mentions Q193089.
• 2002_06_19-seq45 mentions Q458.
• 2002_06_19-seq45 mentions Q687709.
• 2002_06_19-seq45 mentions Q22116518.